Pārdzīvot bēbīša pirmās iesnas

Nu jau mana 3,5 mēnešus vecā meitiņa ir praktiski vesela, tāpēc beidzot ir laiks un vēlēšanās padalīties ar to, kā cīnījāmies ar meitiņas pirmo slimošanu - ar domu, ka šī informācija noderēs vēl kādai jaunajai mammai.

Viss sākās ar 3 mēnešu ģimenes ārsta apmeklējumu veselības centrā. Lai gan tā skaitījās veselo bebīšu diena, visapkārt vienalga ganījās klepojoši un šķaudoši vecāki. Pusotru dienu pēc vizītes sajutu nelielas sāpes kaklā, vēl pēc dienas puņķojos, bet trešajā dienā jutos kā žāvēta plūme - temperatūra, puņķi, kakla sāpes. Bet kas tur liels - esmu stipra kā zirgs, šalle, kumelīšu tēja un aidā! Nākamais "krita" vīrs. Puņķi, kakls, viss tas pats... Un tad vismazākā no ģimenes. Muļķīgi, bet uzskatīju, ka ja reiz es esmu slima, tad pienā būs antivielas un meitiņa pasargāta. Bet nekā. 

Kad pirmais stress par bebīša puņķiem bija pārgājis (sak, viņa tak ir tik ļoti maziņa!!!) sāku domāt par konstruktīviem veidiem, kā viņas slimošanu atvieglināt. Lai atvieglotu elpošanu, centos atsūkt puņķus ar klizmiņveida puņķu sūknīti - pilnīgi bezjēdzīgi. Bērns dusmīgs, nekas nav atsūkts. Pēc mammas ieteikuma ar pipeti pilināju savu pieniņu bērnam degunā (to, starp citu, man ieteica darīt arī aptiekā). Zinātnisku paskaidrojumu nepateikšu, bet brīžiem vispār šķiet, ka mātes piens ir kā "maģiska dzira, iegūta no vienradžiem".

Kad nākamajā dienā iesnas sāka izvērsties klepū un nedaudz paaugstinātā temperatūrā, sapratu, ka jābeidz jokoties. Zvans ģimenes ārstam. Nu.. Ko daktere daudz var pa telefonu ieteikt. Teica, lai pilinam "Hummer" jūras ūdens pilienus, nopērkam "Rhinomer" puņķu sūknīti un, ja klepus nepāriet, vedam pie viņas uz to pašu veselības centru klausīties klepu, lai saprastu, vai tas ir puņķu klepus vai "klepus - klepus". Jā, mūsu ģimenes ārste (un pieļauju, ka lielākā daļa valsts ārstu) nekādā vizītē uz mājām 3 km ārpus sava rajona netaisās doties. Par pēdēdējo ieteikumu paliku ne pa jokam pūcīga - kas vēl nebija! Nevedīšu savu bebīti ar novājinātu imūnsistēmu atpakaļ uz vietu, kur šo nejauko vīrusu saķērām. 

Nākamajā dienā meitiņa jau bija ieguvusi klepu ar "suņa" rēkšanas pieskaņu. Tad nu metu visas šaubas pie malas (neesmu tak es ārsts un pati diagnozi neuzstādīšu) un pieteicu maksas pediatra vizīti mājās. Tajā pašā dienā atbrauca jauka daktere, izklausījās mazuli, teica, ka bronhiālā klepus pieskaņa ir dēļ tā, ka bēbītim visi deguna kanāliņi ir smalciņi un iesnu gadījumā ir ļoti svarīgi pareizi cīnīties ar puņķiem, lai tie neietek, kur nevajag un neizraisa bronhiālo klepu. Tik mazi bērniņi ir daudz trauslāki par pieaugušajiem un pat niecīgas saslimšanas gadījumā jāpieiet nopietni. 

Ārste izrakstīja homeopātisku sīrupiņu klepum un deguna pilienus, norādīja kā un kādā slīpumā jānovieto gultiņa vai matracītis (ir divi varianti - vai nu salikt grāmatas zem gultas kājiņām vai arī sarullēt sedziņu un palikt zem matrača, lai bērniņš gulētu slīpumā), ieteica nēsāt mazuli vertikāli kā arī deva padomus, kā rīkoties, ja situācija atkārtojas. Pastāstīja, kad "jānosit" temperatūra un kādiem medikamentiem obligāti ir jābūt zāļu kastītē, ja mājās ir mazulis. Protams, saslimšanas laikā ieteica bērnu arī nevannot un nelikt uz grīdas spēlēties, ja deguntiņš aizlikts - nekādas pastaigas. Zinu, tas varbūt ir muļķīgi un bezatbildīgi, bet līdz šim nebiju interesējusies par šādām situācijām. Parunājām nedaudz arīpar citām tēmām, piemēram, mammas uzturs utml. 

Pēc šīs ārsta vizītes ieguvu vērtīgu informāciju un pieredzi, mana sirds ieguva mieru,  bet meitiņa - mierīgu mammu un pareizu ārstēšanu.

Mammas! Saudzējiet arī jūs savu un bērnu veselību, bet mazāko šaubu gadījumā konsultējaties ar ārstu. Izbaudat ziemu un neslimojat! :)

[foto no eatyourbeets.com]