Pārdomas pirms pirmās Māmiņdienas

Vēlos dalīties savās pārdomās un sajūtās īsi pirms Māmiņdienas. :) Lūk, kāpēc ir vismaz reizi gadā jāgodā savas māmiņas...

Kopš bērniņa ierašanās pie mums dzīve, ikdiena ir būtiski mainījusies. Katru dienu domāju par mātes lomu, par to, no kā ir jāatsakās, lai baudītu tos īpašos brīžus ar savu bērnu. 

Kādu laiku ikdienu biju izkārtojusi sev un mazulim ērti. Bērns abas diendusas gulēja mājās pie atvērta loga. Super! Es tikmēr paspēju mājas darbus apdarīt, iepirkties (internetveikalos) un sāku plānot studēt (tālmācībā). Jāsaka uzreiz, visi šie plāni ir pagaisuši. Nu jau kādu nedēļu bērns mājās neguļ. Vienkārši neguļ. Miegs nāk, pat ļoti, bet bērns neguļ. Tikai ārā. Un tikai ejot. Vienu dienu četras stundas nostaigāju. Dabūju piecas milzīgas tulznas (un, protams, sāpošas kājas). Un, arī izgulējušos bērniņu. :)

Tāda nu es esmu jaunā māmiņa. Par vienu bezzobainu smaidiņu esmu gatava atteikties no tā, ko gribu es, un stundām bezmērķīgi vazāties apkārt. :)

Attēls: ftd.com