Par rotaļām ar bērnu.

Pieķēru sevi pie domas/sajūtas, ka jūtos slikti, ja nespēlējos ar bērnu bet to laiku atļauju veltīt sev, piemēram, pasēžot pie datora. No vienas puses jau bērnam ir jāmācas spēlēties arī vienam, bet no otras puses....man tā sajūta tāda...nu es nevaru izskaidrot. Bez maz vai kā sliktai mātei, kas neņemas ar mazo.

Kā ir ar Jums? Spēlējaties ar savu bērnu? Kā atrast to harmoniju, kad ir laiks gan sev, gan bērnam, nejūtoties par to vainīgai?