No ballītes uz slimnīcu

30. Apr 2015, 00:04

Pirmā mazuļa dzimšanas diena ir īpašs notikums, ko vecāki parasti grib nosvinēt ar vērienu. Neviens pat domās negrib pieļaut, ka svinīgo pasākumu varētu sabojāt kāds nejauks lipīgs vīruss. Diemžēl vīrusi mēdz ierasties ciemos bez ielūguma. Tieši šāds neaicināts ciemiņš - rotavīruss jeb tautā sauktais vēdera vīruss, sabojāja mazā Kārļa pirmā gadiņa dzimšanas dienas ballīti. „Vēl tagad ar šausmām atceros, cik daudzi saslima – laikam kopā kādi desmit cilvēki, gan mazi bērniņi, gan pusaudži,” par piedzīvoto stāsta divu bērnu mamma Daiga.

Uz dzimšanas dienu tika uzaicinātas četras draugu ģimenes – bez mazā Kārļa katrā bija vēl divi bērni vecumā no 2 līdz 13 gadiem, kopā deviņi bērni un 10 pieaugušie. „Sanāca gandrīz kā mazas kāzas. Mūsu divas istabiņas bija pilnas līdz malām. Iespējams, tieši tāpēc cieta tik daudzi, jo visi bijām saspiesti kā siļķēs mucā, vīrusam bija kur izvērsties,” stāsta Daiga.

Tagad viņa zina, ka rotavīruss vislabāk izplatās nelielās slēgtās telpās ar lielu cilvēku koncentrāciju. Cilvēki viens otram vīrusu nodod, paspiežot roku, sabučojoties, uzklepojot, jo izrādās, rotavīruss lido arī pa gaisu. „Mums vīrusu kā dāvanu atnesa māsas ģimene. Viņu trīs gadus vecās meitiņas bērnudārzā iepriekšējās dienās vairāki bērni bija vēmuši, taču māsas meita nesaslima,” atminas Daiga.

„Viss trakums sākās dažas stundas pēc tam, kad pēdējais ciemiņš bija prom. Kārlis piecēlās gultiņā kājās un vienkārši sāka briesmīgi vemt – vienu reizi, pēc 10 minūtēm atkal un tad vēl un vēl vairākas stundas. Simptomi bija kā no grāmatas – puika bija ļoti vārgs, pacēlās temperatūra, sāpēja puncītis, turklāt viss notika stundas laikā. Trijos naktī sākās arī caureja, bet sešos norīta sapratu, ka galā netikšu. Sazvanīju ātros un viņi ieteica mazo vest uz slimnīcu – par laimi, dzīvojam netālu,” stāsta Daiga. Tieši biežā vemšana un caureja organismā izraisa strauju atūdeņošanos, kas var būt bīstami bērniņa veselībai, bet smagākos gadījumos – pat dzīvībai, tāpēc mazie rotavīrusa slimnieki tik bieži ārstējas slimnīcā.

Slimnīcā mazo Kārli pielika pie sistēmas, un, kaut gan caureja un vemšana turpinājās, puika vairs nebija miegains un Daiga jutās mierīgāka. Diemžēl no rīta atklājās, ka naktī, tāpat kā Kārlis, pēc ballītes saslimuši vēl pieci bērni, tiesa gan, ne tik smagi, lai ārstētos slimnīcā. Vēdera graizes mocīja arī vairākus pieaugušos – gan pašu Daigu, gan viņas vīru, taču pieaugušie parasti ar rotavīrusu slimo vieglāk. „Protams, tagad esmu gudrāka un padomātu, vai vīrusu laikā ir prātīgi rīkot lielas ballītes. Bet vislabāk jau būtu, ja savu mazo pret rotavīrusa infekciju būtu vakcinējusi,” uzskata Daiga.