Mūsu tētis-mūsu mīlestība.

Mūsu tētis-mūsu mīlestība.

31. Aug 2013, 14:17 saulux10 saulux10

Mūsu tētis-mūsu mīlestība,ar šādiem vārdiem mēs varētu sākt šo stāstu,jo tieši mīlestība ir vārds,kas sevī apvieno lielu emociju jūru,lielus piedzīvojumu kalnus un lielas kā arī neaizmirstamas atmiņas.

Šeit varat ieskatīties stāstā,kapēc mēs savu tēti tā mīlam un kapēc viņš ir tik labs:

http://www.maminuklubs.lv/mazulis/masinu-stasts-par-teti-kas-sarga-un-mil-230650/

Bet nu laiks pastāstīt par mūsu tēti,kaut ko vairāk par bildēm.

Tātad mūsu tēti sauc Andris un viņam ir 25 gadi,viņš ir divu princesīšu tētis,man-Nikoliņai un man-Amandiņai.Par tēti viņš kļuva 22 gadu vecumā,bet par divkāršu tēti 25 gadu vecumā.Mūsuprāt viņš ir laimīgs,ka mēs viņam esam,mēs viens otram radam laimi un prieku.Pats skaistākais ko mēs esam piedzīvojuši ir mūsu skaistā satikšanās ar tēti pirmajās dzīves milisekundēs,tas gaidītais acu skatiens,asaras,kas bira gar viņa maigajiem vaigiem un silta čaukstoša bučiņa ko saņēmām uz saviem mazajiem snīpīšiem,turot māmiņas roku,viņš smaidot nespēja novaldīt savas emocijas,raudājām mēs visi,tētis,mamma un mēs.Tas ir neaizmirstami,kā viņš mūs ģērba,kā mainīja autiņbiksītes un kā palīdzēja māmiņai,kamēr viņa atguvās no dzemdībām.Tas ir tik aizkustinoši,ka tētis ir tas,kas mūs gaidīja kopā ar māmiņu,loloja mūs,mums esot vēl puncī,bučoja,glāstīja,tētis ir tas,kas mūs sagaidīja ar māmiņu sniedzot viņai neaprakstāmu atbalstu dzemdībās,jo tas viņai bija nepieciešams par visu vairāk uz šīs pasaules,jo dzemdības bija ne tās vieglākās.

Es,Nikoliņa, jau kopā ar tēti esmu piedzīvojusi trīs neaizmirstamus gadus,kuros ir piedzīvots tik daudz,ko navar izstāstīt vārdos,tas ir jāizdzīvo.Bet es,Amandiņa,kopā ar tēti esmu izdzīvojusi nepilnus divus mēnesīšus,kuros jau ir bijis arī jau patiesi daudz.Visjaukākais ir tas,kā tētis mums ik pa laikam uzdzied dziesmiņu vai palasa priekšā grāmatu.

20130831134914-77671.jpg

20130831135000-86512.jpg

Ar tēti ir skaisti,bet vienmēr pienāks diena,kad tētim ir jādodas uz darbu un tad mēs paliekam ar māmiņu,jāsaka,ka tēta klātbūtne mums pietrūkst,bet tad mamma uzvana tētim un mēs varam ar viņu parunāties pa telefonu.Tātad par tēta darbu,viņš strādā divās darba vietās,viena ir kokapstrādes uzņēmums,kurā viņš pavada lielāko daļu,bet otrajā darba vietā viņš pilnveido savu vaļasprieku-tur viņš apkalpo viesus,kā arī apceļo Latviju, un ne tikai,izbraukuma tirdzniecībā,strādājot pie bāra,salejot klientiem dzērienus vai cepot gardo un sulīgi gardo sašliku,dažādos pasākumos un zaļumballēs.

20130831135745-20347.jpg

20130831140146-67737.jpg

Mūsu tētim ir lieliska humora izjūta un nepārspējami gardi smiekli,jo dzirdot tēta smieklus tā vien gribas smieties viņam līdzi.Viņam patīk arī jokoties,domāju ka arī mums piemīt liela humora un jokotāju izjūta,tas padara viņu dzīvi krāsaināku un jautrāku.

20130831140423-72782.jpg

20130831140545-73756.jpg

20130831140700-19050.jpg

20130831140821-27732.jpg

Brīvajā laikā no darba tētis palīdz sakopt mājas apkārtni,pļauj zālīti,kur mums spēlēties,skalda malku,lai mums ziemā būtu siltu un izklaidē mūs, aizvedot uz kādu pasākumu,jūru vai vienkārši ejam visa ģimenīte pastaigāties,tā teikt pavadām laiku kopā.

Tāds nu ir mūsu tētis-paties,jautrs,līdzjūtīgs,saprotoš,godīgs,gādīgs,mīlošs,strādīgs,stilīgs,atbildīgs,,tāds,kuram var uzticēties un noglabāt noslēpumus,kurus neizklāstīs nevienam,viņš ir tāds,kuram var izkratīt sirsniņu,tad kad ir grūti,apmīļot,sabužināt un pateikt,cik ļoti mēs viņu mīlam un cik ļoti daudz viņš mums nozīmē.Un vispār mūsu TĒTIS ir nebeidzams stāsts,par kuru mēs varētu stāstīt un stāstīt,bet nu ir laiks beigt,jo jāiet apmīļot tētis ;)

Nikoliņa.Amandiņa un Māmiņa Baiba.

Mūsu tētis - pats labākais: iesūti fotoblogu un laimē