Mazuļu ēdināšanas ABC: atbild uztura speciāliste Liene Sondore

Parasti lielu satraukumu māmiņām sagādā pilnvērtīga un veselīga uztura nodrošināšana bērniņam. Uz māmiņu jautājumiem atbild uztura speciāliste Liene Sondore. 

Māmiņa satraucas, jo pieniņa ir par maz

Māmiņas satraukums ir loģisks, jo mammai un bērniņam tā ir pirmā satikšanās. Pirms tam mēs varam būt daudz ko izlasījušas un it kā sapratušas, taču tikai sastopoties ar to dzīvē, mēs saprotam, kā notiek patiesībā. Man patīk teiciens par to, ka būt par mammu ir jāiemācās, jāiemācās zīdīt, un arī mazulim jāiemācās zīst. Jāatceras, ka māmiņas piens ir ekskluzīva lieta. 

Kas var palīdzēt? Atbalsta komanda - nevis cilvēki, kas saka - jā, jā, tev noteikti nav piena, bet tieši otrādi, atbalsta sievieti un palīdz viņai krūts ēdināšanas jautājumos un palīdz tieši emocionāli, izprotot viņu.

Reizēm varbūt māmiņai tikai šķiet, ka mazulis grib ēst? Bieži vien mēs raudāšanu vai citas bērniņa nemiera izpausmes norakstām uz izsalkumu, bet varbūt bērniņš tajā brīdī grib, lai viņu paņem rokās, lai apmīļo.

Ko darīt?

1. Jāieklausās sevī. Protams, tas nav viegli. Jebkurā gadījumā - skatāmies, cik mierīgs bērniņš ir dienā, naktī, kā pieņemas svarā. Ja aizejot pie ārsta redzam, ka bērniņš neņemas svarā, tikai tad pēc ārsta ieteikuma varam vispār domāt par piebarošanu. Un jāatceras - to var ieteikt tikai un vienīgi ārsts, nevis kāda cita mamma, balstoties uz savu pieredzi.

2. Ja izrādīsies, ka bērns jābaro papildus, ārsts vispirms noskaidros ģimenes anamnēzi attiecībā uz alerģijām, tad ieteiks kādu mākslīgā piena maisījumu. Ja pastāv alerģijas risks, var ieteikt maisījumu, kas ir profilaksei pret alerģijām. Tas var būt arī piens bez laktozes. Ja konstatēs smagas problēmas, tas var būt speciāls ārstnieciskais maisījums, vai maisījums bērniņam, kas nav iznēsāts.

3. Ja nepieciešamība pēc maisījuma ir pēkšņa vakarā, situāciju var izstāstīt farmaceitam. Pēc tam piedāvājot bērniņam papildus maisījumu, vērojam situāciju, jo viņam ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie maisījuma. Viņam var būt vēdergraizes, gāzes, nemierīgs miedziņš. Ko dara vecāki? Pērk citu maisījumu, bet tas nav pareizi. Tāpēc labāk tomēr ir vienmēr pakonsultēties ar ārstu, lai zinātu, KĀ uzsākt piebarošanu ar maisījumu, jo tas jādara pakāpeniski, ņemot vērā arī pierašanas laiku.

Mākslīgajos piena maisījumos viss ir sabalansēts, un klāt nekādus vitamīnus, izņemot, piemēram, ārsta ieteiktu D vitamīnu, nevajadzētu papildus lietot. 

Par kazas piena maisījumu lietošanu

Tas ir ļoti individuāls jautājums. Kādam var ļoti garšot kazas siers, kādam var nemaz negribēties tādu pagaršot. Pēc sastāva kazas piena maisījums ir ļoti līdzīgs govs piena maisījumam, un arī šis ir maisījums, ko mēdz ieteikt ārsts. Piemēram, gadījumos, kad vajadzīgs pirmais maisījums, vai nav bijusi laba piebarošana ar kādu no govs piena maisījumiem. Garša tam ir ļoti laba, sastāvā ir laktoze un sastāvs ir ļoti pietuvināts mātes pienam, kopumā kazas piena pārstrādei nebūtu jābūt grūtākai kā govs piena pārstrādei. Bet jāatceras, ka kazas piena maisījumu nedrīkst dot gadījumā, ja bērnam ir alerģija no govs piena. Ja ir alerģijas no olbaltumvielām, tāpat neieteiktu no govs piena pāriet uz kazas piena maisījumu.

Ēdināšanas īpatnības atkarībā no bērna vecuma

Ja bērniņš tiek zīdīts ekskluzīvi, bērniņu pie krūts liekam maksimāli bieži. 2-2,5 stundas ir normāls starplaiks. Lielākiem bērniņiem, kam ir jau piebarojums, koncentrējamies uz 5-6 ēdienreizēm dienā. Tad bieži vien mammas piens vai maisījums ir vakarā vai klāt pie ēdiena. Pēc gada vecuma tas var būt ne vairāk kā 500ml dienā. Piemēram, tās var būt divas krūzītes ar pieniņu.

Pudelītes izmantošana barošanā

Piena maisījums pēc pusotra gada vecuma būtu jādod no krūzītes. Noteikti nevajadzētu būt situācijai, kad pudelēs tiek lietas putras, jogurti, un bērns pēc ēšanas vai pat ēšanas laikā iemieg. Tāpat ja uz nakti izdzer bērniņš pienu no pudeles, mēs radām iespēju sastapties ar pudeļu kariesu, jo pēc pieniņa padzeršanas zobiņi ir jāiztīra. 

Piebarošana un pāreja uz cieto barību

Ja bērniņu baro tikai ar krūti, to darām pilnus 6 mēnešus un tikai tad sākam dot papildus ēdienu. Ja bērniņu baro jaukti, piebarot sākam 4-6 mēnešu vecumā, un jāņem vērā, kā bērniņš pieņemas svarā. To novērtēs ārsts.

Pēc tam, kad ārsts iesaka uzsākt piebarošanu, var sākt piebarot, izvēloties laiku, kad bērniņš ir vislabākajā omā. Vislabāk sākam ar līdz tējkarotei dārzenīšu. Nākamajā dienā var mazliet palielināt daudzumu. Ar laiku apjomu varam palielināt līdz vienas ēdienreizes apjomam. Turklāt bērnam jāiemāca, ka ir ēdiens, ko dodam režīma veidā: putra - no rīta, dārzeņi - pa dienu, augļi - pēcpusdienā u.tml.

Cik ilgs laiks paiet līdz pārtraucam dot pienu?

No ēdienkartes pienu vispār svītrot ārā nevajadzētu, jo tajā ir gan vitamīni, gan kalcijs, gan olbaltumvielas. To var padzerties pirms vai pēc putras, pienu var pievienot sakņu sautējumam. Vismaz līdz 3 gadu vecumam bērnam piens noteikti ir svarīgs. Bērniņš arī pats noregulēs piena nepieciešamību.

Bērniņš paēd un pēc tam vēlas krūti

Ja bērniņš ir apmierināts, runājas savā valodiņā, ir priecīgs, katra mamma tomēr jūt, kad bērniņu var atradināt no krūts. Ziemā to neieteiktu darīt, jo piens satur daudz bērniņa imūnsistēmai vērtīgas vielas. Jautājums, kas bērniņam ir krūts - saldais ēdiens, pieradums vai knupis? Arī to katra mamma jūt. Gada vecums ir tas, kad bērniņš jau ēd pietiekoši daudz papildus ēdiena. Tomēr tas ir individuāli. Ja bērniņš ēd dažas minūtes dienā, viss ir kārtībā, varam turpināt, ja tas mums netraucē.

Ja mamma baro ar krūti un gadu vecs bērniņš slimo

Slimam bērnam parasti nav apetītes. Ja bērniņš iepriekš ir barots ar piena maisījumiem, tad var dot piena maisījumus, kas paredzēti lietošanai pēc gada vecuma. Parasti piens bērnam garšo un viņš padzersies. Tad vienlaikus bērns būs gan paēdis, gan padzēris, bet tik un tā - jāturpina piedāvāt padzerties arī ūdeni. 

Ar ko sākt piebarošanu

Sākam ar dārzeņiem vai augļiem. Rudenī, kad ir ķirbīši, kabacīši, tos var sarīvēt un vēl sasaldēt ziemai. Var gatavot ķirbju, kabaču biezeni. Vēlāk ķirbītim klāt pievieno kartupeli, kādu burkānu. Pēc 6 mēnešu sasniegšanas pakāpeniski var pievienot klāt gaļu. Zivis var sākt dot ap 9 mēnešu vecumu, bet jāatceras, ka attiecībā uz konkrētiem vecumiem bērnu ēdināšanas vadlīnijas mainās. Atkal jāklausās ārsta ieteikumos. Uz gada vecumu bērns parasti tiek ēdināts jau ar to, ko ēdam paši.

Padzeršanās

Vislabākais, lai padzertos - ūdens un nesaldinātas, vieglas tējas. Pie tējas noteikti nevajag dot neko saldu, domājot, ka cukurs dos enerģiju. Tas ir mīts. Būtiski atcerēties - sula nav dzēriens, bet ēdiens. Augļu sulās nebūs papildus cukurs, bet tās satur fruktozi, apetīte tiek nemitīgi uzturēta tonusā, enerģija rodas, tad strauji nokrītas, un atkal gribas ēst.

 Māmiņu Klubs