26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Mazuļa miegs savā gultiņā
29. Dec 2013, 09:44
Māmiņu klubs
Māmiņu klubs
Lūdzu padomu pieredzējušām māmiņām, kurām ir prātīgi padomi
Mazulim nu jau ir 4 mēneši, taču nekādi nav pierunājams gulēt savā gultiņā. Iemieg parasti pie krūts, arī rokās, ratos, mašīnā, taču ne gultiņā.
Protams, mūsu slinkums droši vien bija tas, kas jau no sākuma bērniņu neieradināja čučēt tur, taču varbūt kādai ir laba pieredze:)
Tāpat lasīju speciālista padomu, lai ap 5to mēnesi sāk atradinat no nakts ēdināšanas. kā tas reāli notiek?
Man tas liekas jautājums no sērijas "kā atradināt zīdaini no nebūšanas zīdainim" 😀
Vakaros, kad aizmieg pie krūts, priecājos, jo nav nekas cits jādara 😀 Un, kad atstāju ar vīru, paēd putru un aizmieg viegli vīram rokās, i krūti nevajag. Nav mammas, nav krūts.
Bērni ir tik dažādi. Ir, kas aizmieg viegli un gultiņā. Ir, kam vajag nomierināšanu. Nevajag domāt, ka aizmigšana pašam ir speciāli jāmāca un ka bezmaz slikti dari, ja nemāci (kā nereti dod mājienus visādi speciālisti) - izaugs, pratīs izdarīt loģiskus secinājumus "ahā, ir vakars, šī sajūta ir nogurums, visi tepat ir, nu varu gulēt", i aizmigs. Pašiem taču mums arī mēdz būt visādas pirmsmiega domas, pārdzīvojumi par dienā piedzīvoto. Pieaugušie prot tikt galā ar savām emocijām, bet zīdaiņa smadzenes vēl tik tālu nav attīstījušās. Protams, ir tikai labi ieviest pirmsmiega rituālus, un super, ja tie palīdz, bet, ja tie nepalīdz, nevajag šaustīt sevi, ka dari kaut ko nepareizi.
Tieši ap sešiem mēnešiem sākas attīstības posms - sēdēšana, rāpošana, tad vēl zobi nāk, mazajam ļoti daudz jaunu iespaidu pa dienu, no kurienes ir uzskats, ka tieši no šī vecuma zīdainim jāprot nomierināties pašam, nudien nesaprotu! Vai tikai tas nav no kādiem aizlaikiem, kad ap to laiku bija jāatgriežas strādāt, un tad nu speciālisti, protams, saka to, ko vecāki grib visvairāk dzirdēt...
Nezinu, vai mana pieredze palīdzēs, bet līdz 4 mēn.vecumam es ar bērniņu gulēju blakus, neklausoties tanšu runās par pierašanu. Man bija svarīgi, lai mazais justos ērti un droši. Un pēcāk ļoti mierīgi pārgājām uz gulēšanu katrs savā gultā, ko uz laiku gan izjauca dzīvesvietas maiņa. Es mazo iemidzināju savā gultā, esot blakus un tad lēni ieliku gultiņā, un vēl mirkli pasēdēju blakus, ja nu mazais atver acis, lai redz ka esmu blakus. Par ēst atradināšanu. Tas ir kā daudzi speciālisti saka - kad mamma pati tam būs gatava viss notiks. Es naktī mazajam barošanas vietā iedevu tējiņu vai ūdeni.
p.s. man dēliņam nupat palika gadiņš un es šad un tad, nemierīgās naktīs atļaujos mazo paņemt blakus. Jo man svarīgāk par pareizu bērna audzināšanu, ir bērna miers. 😀