Mazā čiekuriņa lielie atklājumi.

Sveiciens trešdienā ;)

Kādu laciņu atpakaļ teicu,ka padalīšos ar to,kā tad mums iet,ko jau mākam un nu ir pienākusi diena šim rakstiņam.

Mūsu meitiņa piedzima 07.07.17. un pavisam drīz,cik tad atlicis, sagaidīsim savu trešo mēnesīti ar gardu kūku un smaidu sejās,atzīmējot meitiņas kārtējos sasniegumus un par to,ka viņa ir mums un mēs viņai.

Viss dzīvesstāsts iesākās ļoti mierīgi,kā jau lielākai daļai mazulīši,paēda un gulēja,paēda un gulēja,kur pa starpai tikai veltītas pastaigas svaigā gaisā,siltas vanošanās reizes,cita apģērba nomaiņa un daudzas citas lietiņas,kas ir ikdienišķas un pavisam saprotamas.Pirmā mēnesīša beigās sagaidījām pirmo apzināto smaidiņu,kurš mums bija,kā liela dāvana,kuru viņa veltīja mums,par to ka mēs viņai esam devuši dzīvību,par to ka viņa ir laimīga un par to,ka viņa mūs mīl.No tās reizes ik dienas viņas sejā vērojam šo skaisto un priecīgosmaidiņu,kas jau vēlāk pārtapa skaņos iesmējienos...Tas liek smaidīt līdzi,lai vai kāda būtu diena.

Sagaidot savu otro mēnesīti,mazais čiekuriņš arvien biežāk dienas pavada nomodā atklājot lielo pasauli vērojot savas gultiņas,ratu un šūpulīša krāsu,ornamentus,mēģina tos aizkart un izjust tos,bet otrā mēnesīša beigās novērojām ka meitiņa jau sāk spēlēties ar savām rociņām un izpētīt savu ķermenīti cik nu viņa var un cik liels ir viņas apkārtējais redžu lauks.Liels prieks ir arī lielākajai meitai par mazās māsiņas sasniegumiem,par kuriem līdzi priecājas ar mums un par kuriem apspriežas ar māsiņu-viss tiek izklāstīts un pārjautāts,tādējādi veidojot savu kontaktu un savu sarunu ar mazo māsiņu...Kādu dienu pārnākot no bērnudārza saņēmu no meitas ziņu,ka viņai vajagot divas māsiņas nevis vienu,un uz atbildi,kādēļ divas,viņa atbildēja pavisam vienkārši un nesarežģīti:"Nu kā,lai es viņas abas divas varētu BUČOT." Ir arī sagaidīts pirmais mīļais vārdiņš"agū"

Tagad,kad dodamies pretīm trešajam mēnesītim,mazulīte palikusi pavisam aktīva,runājas savā bēbīš valodiņā.Mazajai ļoti patīk kad mēs ar lielāko meitiņu viņai dziedam dziesmiņas,viņas seja staro no prieka,kuru lūpiņas velkas līdzi mūsējām un mēģina arī izdziedāt melodiju,kura gan sanāk kā skaista un maiga glaimošana.

Tā kā maziņā ir diezgan aktīva,stabili tur galviņu pati un ir lielu dienas daļu nomodā,tad ieliekam viņu aktivitātes centriņā,kurā,pēc sirds patikas var zpēlēties,vērot dažādus krāsainus grabulīšus un mantiņas,sajust zaķa čaukstošās ausis un saklausīt šūpuļdziesmas melodiju,kuru skandiņa aktivit;ates centriņš.

Jāsaka,ka ik dienas mazais čiekuriņš mostas ar jaunu atklājumu,ar kādu jaunu piedzīvojumu un jaunām emocijām,no kurām mācīties un tās paņemt sev.

Mazā aug ātri,ikdienā to nemaz tā nemanām,bet kad velkam drēbītes,tad gan saprotam,ak vai vairs neder...Tieši tajā mirklī saprotam,ka mazā ir krietni paaugusies,pa pagājušo mēnesīti maziņā bija pastiepusies pa veseliem 4 cm-īsta brašulīte :) Lai tik aug un tiecas pretīm jauniem atklājumiem,par ko priecājas ne tikai viņa,bet reizēm šķiet,ka mēs,vecāki par to priecājamies uz pusi vairāk un daudz ilgāk.Jāatzīstas,ka mēs atkal esam piedzimuši no jauna.

Arī ēdaja viņa mums ir braša,tikai žēl,kad mums nācās mazulīti sākt piebarot ar mākslīgo piena maisījumu,jo piena daudzums,kurš nepieciešams mazulītim,mans ķermenis nespēja apgādāt,bet nekas,neskumstam,jo arī piena maisījumā ir pieejami visi bērniņam nepieciešamie vitamīni un arī šie bērniņi izaug par skaistiem,veselīgiem un gudriem bērniņiem...Lūk mana vecākā meitiņa,īsts paraugs no,kura ņemt priekšzīmi mazajam čiekuriņam.

Katra diena māsiņu kopā būšana ir kā jautra ballīte,kurā viena ar otru dalās smaidā un smieklos,kurā lielā māsa padalās ar mantām,pastāsta pasakas un uzdzied kādu skaistu dziesmiņu,kuru apguvusi bērnudārzā.

Un nu laiks man beigt šo rakstiņu,jo mazā aktīviste ir aukšā un vēlas manu uzmanību,bet nu gan čau čau un līdz nākamajai reizītei un jaunu sasniegumu stāstos.

Baiba.