Mātes piens ir vislabākais uzturs katram mazulim!

Krūts ēdināšana, tas ir viens skaists laiks un arī viens no nozīmīgākajiem procesiem gan māmiņai, gan mazulītim. Mana krūts ēdināšanas pieredze sākās ar meitiņas piedzimšanu. Krūts ēdināšanai jābūt patīkamai, pozitīvām emocijām pilnai, jo kā nekā krūts ēdināšana ir labākā ēdināšana mazulītim.

Tomēr viss nav tik ideāli kā gribētos un nākas saskarties ar dažādiem šķēršļiem un grūtībām. Tādos brīžos gribās kliegt visai pasaulei: "Kas es par māti, ka man nekas neizdodās"!

Taču nevajag nolaist rokas un jācīnās līdz galam, jo tikai cīnoties ir iespējams panākt pozitīvu rezultātu.

Ar ko saskāros es:

Kad mazulīte jau bija piedzimusi, sākās problēma tāda, ka krūtis man ir, bet krūts gals nekāds. Mazulītei sagādāja problēmas satvert to. Biju nobažījusies, jo zināju cik svarīgi mazulītei ir saņemt pirmpienu, bet kopā ar vecmāti mums tas izdevās un mazulīte tika pie pirmā piena.

Pārbraucot mājās sākās citas raizes- krūtis sāp, piena daudz, mazā bļauj, jo grib ēst, bet atsakās ņemt krūti. Visādi centos, bet nekāda rezultāta, tikai mazā nobļāvusies un pati noraudājusies. Likās briesmīgākā diena mūžā, jo slimnīca taču viss bija kārtībā, kas notika...

Nekas cits neatlika kā sūtīt savējo uz aptieku pēc piena maisījuma. Maisījums nopirkts,mazā paēdusi saldi čučēja un pašai sirds mierīga.

Protams, nākošais pēc kā sūtīju savējo nopirkt Philips piena atslaucēju.

Nevarēju pieļaut tādu domu, ka mazo tagad barošu ar piena maisījumu, tāpēc mēģināju atslaukt. Jāsaka nekas patīkams nebija, līdz asarām atslaucu, jo krūtis sāp šausmas. Nepadevos, jo gribēju, lai mazajai tiek mans pieniņš.

Veselu mēnesi tā cīnījos, līdz pateicoties atslaukšanai man izveidojās normāls krūts gals.

Nolēmu mazo vēlreiz likt pie krūts. Pakonsultējos ar Diānu Zandi un darīju to. Urā! Mazajai izdevās saņemt manu krūti un zīda kā profesionāle. Piena atslaucēju beidzot varēju nolikt malā. Līdz ko mazā sāka ēst no krūts, atteicās no pudelītes pavisam un arī no knupīša.

Sāpošajām, pietūkušajām krūtīm palīdzēja aukstās kāpostlapas. Gāju arī veselas četras reizes uz krūts masāžām, ka arī silta duša līdzēja.

Protams, neiztiku arī bez sāpīgiem krūts galiem, šeit man palīdzēja bepanthen krēms.

Šī cīņa bija tā vērta, jo mazo baroju līdz 1,5 gadu vecumam.

Kad nācās atgriezties darbā un mazo atradināt no krūts, jāsaka ka te arī biju nobažījusies kā būs, bet meitiņa visu saprata un bez nekāda trača pieņēma domu, ka vairak mammas pupu nedabūs.

Atradināšana no krūts arī nāca par labu, jo meitiņa naktī vairs necēlās un čučēja visu nakti.

Ēdu visu normas robežās,izņemot kāpostus,ābolus, pākšaugus, asus, sāļus ēdienus,jo no tiem man uzpūtās vēders. Jā, neēdu arī džemus, ievārījumus, meitai metās uz sejas pumpas.

Pats galvenais ko darīju es dzēru daudz negāzētu ūdeni.

Brīvdienu konkurss: Mans uzturs krūts ēdināšanas laikā