Mans mazais pļāpiņš Rojs

Šis ir mans pirmais raksts, tāpēc ceru, ka būs interesanti lasīt.

Kādā vējainā decembra dienā uzzināju, ka pēc 9 mēnešiem mums ar draugu būs kāds mazs brīnumiņš. :) Lai gan vēl mācījos 1.kursā, zināju, ka mācības turpināšu, bet tikai neklātienē. Ar katru mēnesi puncis kļuva arvien lielāks, bet mēs ar draugu arvien nepacietīgāk gaidījām 25. jūliju, kurā bija paredzēts sagaidīt mazo, bet mazais spītnieks turpināja sēdēt man puncī. Pienāca 31.jūlijs, kurā bija jādoda pie ginekoloģes, jo mazais vēl netaisījās nākt laukā. Tā nu devos pie ginekoloģes, kura paklausījās sirdspukstus mazajam un sūtīja mani uz dzemdību namu, uz stimulāciju. Tā nu zvanīju draugam, teicu lai gatavojas, un devos uz uzņemšanas nodaļu, kur mazajam vēlreiz paklausījās sirdspukstus un teica ka viss esot kārtībā un ka uz stimulāciju jādodas nākamajā dienā. No rīta gribēju izgulēties, tāpēc uz dzemdību namu devāmies tikai 14.00. Mūsu transports bija 5.trolejbuss, jo dzīvojam diezgan netālu no dzemdību nama.

Atkal klausījās mazuļa sirdspukstus, tikai šoreiz mans draugs bija blakus, sūtīja tālāk uz palātu un draugu uz mājām, jo medmāsa teica, lai man nebūtu jāmocas pa nakti, stimulācija būs nākošajā dienā  - 2.augustā. 

Ap 18:00 draugs atnāca pie manis un mēs aizgājām līdz Valdemāra Rimi, lai nopirktu ko ēdamu, atpakaļceļā no veikala sajutu interesantas sajūtas vēderā - sapratu, ka lēnām, lēnām dzemdības sākas. Sāpes bija gandrīz nejūtamas, taču jutu ka stimulāciju nevajadzēs un tā arī bija. Pa nakti sāpes kļuva arvien stiprākas, medmāsa iedeva nošpu, teica lai eju pagulēt, bet tā arī aizmigt neizdevās. 9:00 zvanīju draugam, 9:30 pārdūra ūdeņus jo tie bija kļuvuši nedaudz zaļi un 10:00 mani aizveda uz dzemdību palātu. 4 stundas draugs mani atbalstīja kā nu vien spēja un 14:03 , 4,090 kg smags un 55 cm garš mazais bija klāt. Ar lielu prieku un smaidu skatījāmies uz mūsu mazuli. :) Lai gan uz kādu laiciņu mazais tika aizvests kaut kur, lai es varētu paēst, pēc brītiņa mazuli atveda atpakaļ un viņš saņēma pirmo pieniņu no manis :) Pēc tam atkal uz laiku, kas bija ļoti ilgs -3 stundām - mazo aizveda kaut kur un pēc tām 3 stundām mazulis  atkal bija pie manis un drauga. Mazais tik daudz čučēja, bija ļoti mierīgs - šķita ka mierīgākais visā dzemdību namā un visēdelīgākais arī :D Mazais lielām mutēm ēda 20 min no katras krūts. Labi ka pieniņš pietika :) Svarā pēc pirmās dienas nokritās tik pa 100 gramiem, izrakstoties jau bija + 200grami t.i. 4,280kg.

Mazais Rojs aug pa dienām, stundām, minūtēm un pat pa sekundēm. Visu laiku mācās ko jaunu. Nu jau pēc 2 nedēļām būs gadiņš. Gada laikā Rojs ir iemācījies smaidīt, priecāties par katru lietu, cilvēku un dzīvnieku, kas ir viņam apkārt, ir iemācījies arī sēdēt, rāpot un staigāt (ar vienu roku kaut kur pieturoties), tāpat Rojs jau prot teikt ļoti daudzus vārdus un izmantot tos pareizos brīžos - Mamma, Tēta, Paldis,Lūdz, Jā, Nē, Bumba, Vau vau, Baba, nanna, ņamma, dzet un citus vārdiņus.. Ir man mājās maziņš pļāpiņš. Lai gan esmu diezgan jauna mamma, jūtos laimīga un ceru, ka spēšu dot savam bērniņam visu ko vien viņš vēlēsiess (protams tā lai neizlutinātu) :)

Pēc 1.gadiņa ballītes sekos blogs par to kā noritēja svinības :)

Tas nu īsumā viss pagaidām.. Tagad manā dzīvē jau gandrīz gadu ir vēl kāds īpašs cilvēciņš, kuram ir savs īpašais dzimšanas datums: 2.augusts. :)