Mani zīdīšanas stāsti

Sveiki!

Pirms 6 gadiem, gaidot savu pirmo bērniņu, devos lielajā iepirkšanās tūrē uz lielveikalu pēc mazuļa pirmā pūriņa. Tā nu iedomājos, ka vajag nopirkt arī pudelīti, 'ja nu man nesanāks barot ar savu pieniņu' kā to biju lasījusi un klausījusies tobrīd aktuālajā literatūrā. Zvanu savai māsai ar bērnu pieredzi, un viņa man atbild, lai es nepērku pudelīti, par barošanu nesatraucos, ka man viss izdosies! Tā arī bez pudelītes izgājusi no veikala, pēc pāris nedēļām sagaidīju savu pirmdzimto un ar māsas doto pārliecību viss arī man izdevās. Apmeklējot dakterus, no vairākiem dzirdēju, ka vajag barot līdz gada vecumam. Bet kāpēc tikai gadu, pie sevis nodomāju. Gribu 1,6 gadus, līdz man jāatgriežas darbā. "Neklausīšos", pie sevis nodomāju, bet līdz ko bija klāt bērna gada vecums, tā arī pašai gribējās 'atgūt savu ķermeni' un ar vieglu, bērna paša gatavību, beidzām krūtsbarošanu.

Pēc trīs gadiem gaidīju nākamo bērniņu, nemaz nesatraucos par barošanu un tā arī izdevās līdz 14 mēnešu garumā, jo šoreiz nekur nesteidzos un ļāvos bērna paša gatavībai atteikties no mammas krūts.

Šobrīd gaidu savu trešo bērniņu un zinu, ka man arī šoreiz viss izdosies! :)

Lai arī jums, māmiņas, ir ticība sev un pārliecība, ka varēsiet laimīgi un baudpilni zīdīt savu mazulīti!