Bērns un ceļošana – Izplānot maršrutu, reāli novērtēt bērna spēju izturēt sadzīves apstākļu maiņu, spēju pielāgoties. Līdzi ņemam higiēnas lietas, apģērbiņu, rotļlietas, pārtiku, koērti iedot un apēst, ūdeni/tēju/sulu ko padzerties.
Bērns ciemos - Savu pārtiku bērnam, higiēnas lietas, rotļļietas.
Bērns un rotaļu istabas, rotaļu laukumi – Izvērtēt drošību un piemērotību, mitrās salvetes, lai var nopucēt pēc spēlēm.
Bērns un sabiedriskais transports - Laicīgi izplānot maršrutu un laiku, kas būs pavadāms sabiedriskajā transportā, līdzi ņemam , ūdeni, pārtiku, higiēnas lietas, rezerves apģērbiņu un rotaļlietu.
Bērns un kultūras pasākumi – Ja bērns nav spējīgs nosēdēt mierīgs, tad nav jāiet uz šādiem pasākumiem, ja ir, tad arī līdzi viss nepieciešamais mazuļa komfortam.
Bērns un poliklīnika - Ieplānot apmeklējumu tā, lai nav lieki jāgaida.
Bērns un sabiedriskās ēdināšanas iestādes – Ja bērns māk nosēdēt mierā, tad ejam, nemāk, neejam. Līdzi savu krūzīti, salvetes, rezerves apģērbiņu, mazums, kas gadās.
Bērns un veikali - jāizvērtē – vai vajag bērnu ņemt līdzi uz veikalu, ja nav variantu, tad jādomā par bērna un veikala drošību.
Vai jūsu mājoklis ir draudzīgs bērniem un māmiņām ar ratiem – neko nevar iekomentēt, dzīvojam laukos, ratu problēma nav problēma.
Pie visa tā es neuzskatu, ka bērns vienmēr un visur ir jāņem līdzi, ja vien viņš nav galvenais tajā pasākumā – piemēram – poliklīnikas apmeklējums, bērna apģērbu iegāde un tamlīdzīgi.
Ir kritiski jānovērtē bērna spēja adaptēties svešā vidē.
Uzstādījums – ne mazāk par trīs ieteikumiem katrā pozīcijā ir mazliet tendenciozs. Ja man ir tikai viens padoms, tad tie divi no mākoņa jānoraksta vai kā?
Tā kā mana atvase staigā man līdzi pa veikalu, tad es viņam ļauju izvēlēties pirkumu... tad viņš tajā iekrampējās līdz pat kasei, kur gandrīz ar visu bērnu jāpīkstina 😃, bet neko citu neaiztiek. Ar vecāko darīju tāpat, viņam garšoja kukurūzas nūjiņas - tad nu iedevu rokā pašam, lai nes , to lielo paku. Rokas aizņemtas.