Doties Lielajā Ratu pastaigā kopā ar savu mazo dēliņu Valteru nolēmu jau tiklīdz Māmiņu kluba raidījumā par to izskanēja pirmā informācija. Nodomāju, ka tas tik būs viens ļoti jauks pasākums, beidzot kaut kas arī priekš mums. Nākot tuvāk lielajai pastaigas dienai, Māmiņu kluba mājas lapā parādījās arvien jauni pasākuma plāni daudzās Latvijas pilsētās, taču par Ventspili – nekā!

Tā nu nolēmu noskaidrot, kas notiek, un uzgāju informāciju, ka katrā pilsētā tiek meklēts pasākuma organizators un izrādījās, ka Ventspilī pastaigas organizatora nav. Tā nu divas dienas pirms Lielās Ratu pastaigas kļuvu par pastaigas organizatori Ventspilī.

Lai arī laika vairs bija pavisam, pavisam maz, darīju ko varēju: izplānoju pastaigas norisi, maršrutu, izdomāju atpazīstamības zīmes (tie bija baloni, lentas un aksesuāri jūras zilos toņos; arī mēs tāpat kā māmiņas no Madonas izlīdzējāmies ar parastajiem baloniem, jo svētdienā hēlija balonus piepūst nevar), sameklēju atbalstītājus, nosūtīju informāciju par pasākumu publicēšanai vietējā laikraksta mājas lapā, apzināju sev zināmās māmiņas un aicināju kopīgi doties pastaigā... un Lielā Ratu pastaiga Ventspilī notika!!!

Rīts pirms pastaigas sākuma bija ļoti apmācies un likās, ka tūlīt, tūlīt sāksies lietus. Taču pulkstenis jau tuvojās 12 un nebija nolijusi neviena lietus lāsīte. Tā nu izrotāju savam dēliņam ratus un devāmies uz norunāto tikšanās vietu – Jūrmalas parku, Enkuru takas sākumu. Pa ceļam jau nopilēja dažas lietus piles un arvien vairāk tuvojoties tikšanās vietai, arī lietus sāka līt arvien vairāk, līdz, nokļūstot galā, tas lija „kā ar spaiņiem”!!! Sanākušie vecāki ar ratiņiem slēpās kur nu kurais: cits zem lielajiem enkuriem, cits zem kokiem, vēl citi slēpās savās mašīnās. Vairāki no atnākušajiem pastaigā stiprā lietus dēļ tomēr nolēma nedoties, taču mēs visi pārējie - drosmīgākie nepadevāmies un par spīti stiprajam lietum, nolēmām doties pastaigā. Slēpdamies zem lielākiem lietussargiem, mazākiem lietussardziņiem un lietus plēvēm, devāmies pa Ventspils ielām uz Reņķa dārzu. Ceļa laikā iepazināmies ar sanākušajām māmiņām un tētiem, aprunājāmies un baudījām apkārtējo uzmanību un smaidus...

Pa ceļam visi satiktie cilvēki tika pie mazām, mūsu atbalstītāja konditorejas – maiznīcas „Kārumnieks” sarūpētām dāvaniņām. Pie kēksiņiem tika gan gājēji, gan riteņbraucēji, gan pat automašīnu vadītāji un mikroautobusa šoferītis. 

Mūsu pastaigas galamērķis bija Reņķa dārzs un tuvojoties tam, lietus jau sāka pāriet un arī noskaņojums manāmi uzlabojās. 

Reņķa dārzā mums tapa skaista kopbilde ar visiem pastaigas dalībniekiem un gribētos teikt – lieliem un maziem drosminiekiem, kuri nenobijās no lietus. 

Prieks, ka starp mums bija ne tikai māmiņas ar mazuļiem, bet bija arī tēti. Beigās mums pievienojās pat mana dēliņa Valtera oma un opis :)

Pēc tam devāmies našķoties ar „Kārumnieka” sarūpētajiem raušiem, pīrādziņiem un zaķaušiem un turpinājām iepazīšanos un draudzīgas sarunas. 

Katrā rokā pa pīrādziņam un viss notiek! :)

Kā punktiņš uz i visiem likās karstā tēja un kafija, kas pēc izlīšanas lietū bija tieši laikā.

Taču citiem sava līdzpaņemtā suliņa daudz labāk gāja pie sirds :)

Kamēr citi iestiprinās pēc pastaigas, kāds jau saldi čuč...

Iepazinos arī ar mūsu pastaigas pašu mazāko dalībnieciņu, kuram bija vien 3 nedēļas. 

Visu pastaigas laiku mums „sekoja” arī fotoreportieri no vietējā laikraksta, kā arī beigās vienu no mums – māmiņām arī nointervēja. 

Paldies visiem lielajiem un mazajiem pastaigas dalībniekiem!

Un paldies Māmiņu klubam par šo lielisko ideju un iespēju mums – māmiņām izrauties no tik ierastās ikdienas un doties šādos kopīgos piedzīvojumos!

Uz tikšanos nākamgad! :)

Dana

Iesūti reportāžu, kā Tev gāja LIELAJĀ PASTAIGA - 4 un laimē kādu no 50 balvām!