Lielā Diena

Lieldienām gatavojāmies jau laicīgi. Tiesa, šogad nevis griežot un līmējot rotājumus, bet mazgājot logus un visus pakšus, nesot mājās un atrodot dārzā ziedošus pavasara vēstnešus un krājot sīpolu mizas. Tapa arī ikgada cukura trauks olām.

Gan Lielo Piektdienu, gan Kluso Sestdienu izmantojām kultūras un citu pasākumu baudīšanai, kā, piemēram, Mencendorfa namā apmeklējām Vaska figūru izstādi, kas šurp atceļojusi no Holandes. Uzzinājām dažādus noslēpumus, kā figūras top, no kā un kādā veidā figūras tiek pie saviem matiem, ūsām un cita apmatojuma. Mums pilnīgi visas figūras šķita līdzīgas oriģinālam (cik nu 17.gs. dzīvojošie var būt zināmi), izņemot mūsdienu popdīvu Lady Gaga. Toties bērnu iemīļotie kino tēli bija tādi paši kā filmā. Starp citu, vēl var paspēt apmeklēt izstādi. Ir izzinoša un interesanta! 

Sestdienas rītā devāmies pie nopietniem vīriem uz NATO kuģiem, kas bija ieslīdējuši Rīgas ostā. Izstāvējuši rindu, tikām uz spāņu un angļu flotes kuģiem. Tehniskās lietas, ar kādām tikām iepazīstināti, neatstāstīšu, taču teikšu, ka varam gulēt mierīgi:) 

Sestdienas vakarā, sasmēlušies enerģiju no pastaigas pie karavīriem, gājām laukā dārzā, lai savāktu visu nepieciešamo olu krāsošanai. Šogad tās krāsojām sīpolu mizās, pūpolu zaros un pūpolos, kurkumā un upenēs. Beigās visus virumus vēl salēju kopā, un sanāca mums pavisam interesantas oliņas. Skaistas, vai ne?

Pirmās Lieldienas klāt! Bērni auj kājas, lai ietu dārzā meklēt Zaķa atnestās dāvanas. Meklēja šur, meklēja tur, kamēr lielais grozs tika atrasts. Prieks neizsakāms! Var doties pie galda, lai uzsāktu olu kaujas. Vienmēr jau gribas sasist visas olas, jo process tik interesants un aizraujošs "kā nu būs, vai šoreiz vinnēšu?":) Kad olu kaujas rimušās, var ēst brokastis. Diena bija tik skaista, tāpēc izlēmām dārzā palaist ziepju burbuļu olas. Kāds prieks, ka arī šīs oliņas ir sasitamas ar plaukstām:) Arī kaimiņi tika pie mūsu cukurtrauka ar oliņām. Dzīvosim draudzīgi tālāk:)

Otrās Lieldienas ir klāt, tāpēc mostamies un ceļamies agri, lai dotos uz Brīvdabas muzeju gan lai pastaigātos, gan apzinātu senās senču tradīcijas. Iesākumā apskatījām rotaļlietu izstādi. Tiiiik mīlīgas lellītes, pelītes, bitītes un daudz citu tēlu. Terēzei dikti gribējās visas, visas vest mājās. Tiešām jaukas rotaļlietiņas!

Izšūpojāmies riktīgi gan pa vienam, gan kopā. Ļoti ceru, ka odi mūs tiešām šovasar neapsēdīs. Iesākumā Terēze gribēja uzrausties zirga mugurā, bet, kad tur tika, tomēr nobijās un vietu atdeva brālim:) Olu darbnīcā gan nepiedalījāmies, jo paši protam krāsot olas pēc senlatviešu tradīcijām, bet daudziem tas bija jaunums. Puika ļoti gribēja pagatavot koka olu, bet todien nez kāpēc darbnīca nestrādāja, kaut bija solīts. Nu nekas, tā vietā apmeklējām svilpaunieku darbnīcu. Burtiski 10 minūšu laikā tapa skaists putniņš.

Ezera krastā bērni varēja pavadīt laiku rotaļlaukumā, kāpelējoties un šļūcot utt. Vējš gan bija pamatīgs, bet diena tik skaista un saulaina, ka absolūti netraucēja. 

Arī svētku pusdienas tapa turpat,uz galda liekot līdzi ņemtās oliņas, pašu cepto šokolādes keksu un bērzu sulas. Tik gardi drši vien arī tāpēc, ka muzeja teritorija ir patiesi iedvesmojoša.

Vēlāk jau izspēlējāmies ar senajām koka rotaļlietām dažādas spēles. Dažas jau zinājām, bet dažas bija pavisam kas jauns. 

Kopumā diena bija noteikti izdevusies, latviskām tradīcijām un paražām pilna. 

Šogad Lieldienas nosvinējām godam! Ticu, ka arī pavasaris mūsu ģimenei būs tikpat raibs un krāšņs kā Lieldienu olas!