Krūts ēdināšana

Man un Eliotam ir ļoti paveicies- visus mūsu kopā nodzīvotos mēnešus esam veiksmīgi ēduši tikai krūts pieniņu..
Pirmajās diena pēc dzemdībām ,kad atradāmies vēl dzemdību namā , laikam bija tās grūtākās! Pieniņš vēl nebija pietiekami saražojies, sāpīgie krūšu gali un vispār pirmā pieredze ar šo jauno notikumu- krūts barošanu! Arī es esmu pieskaitāma to mammu bariņā kas neiztika bez sasprēgājošiem, sāpošiem un pat asiņojošiem krūtsgaliem . Šo procesu man mazāk sāpīgu palīdzēja padarīt kompreses!

Šis sāpīgais un manuprāt grūtākais periods ilga kādu mēnesi..

Nākamais grūtais periods man krūtsbarošanā šķita ap 4. mēnešu vecumu- tas ir tas dzirdētais "krīzes periods" kad pieniņš var kļūt mazāk.. arī man šķita, ka paliek mazāk, dēliņam vairs nepietiek un kļuva nedaudz kašķīgāks kā iepriekš! Sāku sekot līdzi viņa svaram un svērt pamperus! Jā, tiešām, svērt pamperus! Jāsakrāj visas diennakts laikā izlietotie pamperi,jānosver tāds pats skaits arī tīro pamperu un jāskatās kāda ir atšķirība.. (ja starpība sanāk 500gr, pieniņš pietiek)
Protams šajā periodā neiztiku arī bez palīglīdzekļiem- aktīvi dzēru fenheļu, ķimeņu tejinas( palīdz arī mazuļa puncītim) un māmiņutējas tieši laktācijas uzlabošanai un protams ļoti daudz ūdeni.. pāris nedēļas un pieniņš šķita atgriezies!
Šķidruma uzņemšana krūts barošanā manuprāt ir viens no svarīgākajiem faktoriem. Kā es jutu ka pieniņš paliek mazāk?! Šķita, ka krūtis palikušas pēc taustes mīkstākas, tukšākas, vieglākas..

Uz 6 mēnešu vecumu mēs sākām piebarošanu. Ļoti lēni un pakāpeniski, tāpēc arī šajā procesā krūts bija viens no mūsu labākajiem draugiem! Krūti devu pēc dārzeņiem pustdienās, pirms launaga un saldajiem biezenīšiem!

Šobrīd Eliots jau ir izaudzis par lielu, stipru , 9.mēnešus vecu mazuli! Praktiski visa diena mums jau paiet bez krūts, ēdam to pirms miedziņa un naktī. Izņēmums ir slimošana, kas paldies Dievam mums ir bijusi tikai vienreiz, un zobiņu šķelšanās- tad dēliņam apetīte nav liela un pārtiek tikai no krūts visbiežāk! Ticu , ka tas arī nomierina mazo sirsniņu.. barojošās māmiņas neļaus man samelot, ka krūts barošana ir viena pasakaina saikne starp mazo cilvēciņu un mammu pašu! Šos brīžus es izbaudu.. skatos viņam acī, viņš skatās man pretī, knibina seju, matus , vai jebko citu kas tanī brīdī viņam šķiet interesants! Bet tās manas sajūtas- es tiešām nespēju viņas vārdos aprakstīt.. tas ir laiks mums diviem vien, tas ir .. hmmm, tas īstais apzīmējums vārdos neatnāk pie manis, tikai galvā aina un mīlestības pilnas sajūtas :)

Līdz 8.mēnešu vecumam veidoju arī piena banku, neparedzētiem gadījumiem kad steigšus ir kur pašai jāizskrien. Tam man lieki noderēja AVENT manuālais piena pumpītis un AVENT piena sasaldēšanas maisiņi

.

Ārpus mājas barošanas gan man gāja grūtāk, atzīstos! Protams ērtākai barošanai biju iegādājusi speciālo apģērbu- kleitas,blūzes, un krekliņus ērtākai un nemanāmākai barošanai apkārtējo lokā.. tomēr ne reizi nesadūšojos to izdarīt publiskā vietā, tā vietā es labprātāk bērniņu pabaroju māmiņu telpās vai mūsu automašīnā.. kāpēc?
Man personīgi, krūts barošana liekas kas tik tuvs un intīms starp mums abiem, tas ir laiks tikai mums, mierā un klusumā.. un šo mieru un klusumu es centos Eliotam nodrošināt katru barošanas reizi!

Kopumā savu pirmo krūts barošanas pieredzi , es, laikam varētu nosaukt par izdevušos! Ar lieliem traucēkļiem tā nav aizvadīta, viss ir bijis viegli atrisināms, viegli izdarāms ! Protams pirms dzemdībām lieti noderēja apmeklētie kursi par krūts zīdīšanu. Lasīju grāmatas un internetā pieejamo informāciju, jo informācijas nekad nevar būt par daudz. Devos ar saviem jautājumiem pie radiem, draugiem , paziņām.. ņēmu katru padomu prātā kas varētu noderēt! :)