Daudziem bērniem ir grūtības iemigt, un te mammai var nākties kārtīgi nopūlēties. Piemēram, kad bērniņš ir vēl pavisam mazs, viņu var ieaijāt, pašūpināt rokās, daudzi iemieg pie krūts, bet - ko darīt, kad tas viss ir jau nereāli? Mēs visas zinām, ka pirms miega ir svarīgi ievērot rituālus, svarīgi ir bērnu likt laicīgi gulēt, atvadoties no vakara izklaidēm, rotaļām, neuzbāzīgi, nepiespiestā veidā noskaņojot viņu uz miedziņu. Kas tad palīdzēt var bērniņam iemigt?

Šūpuļdziesmas

Dziedāšana ir sirds valoda, bet šūpuļdziesmu dziedāšana ir mātes mīlestības izpausme pret bērnu - aktīvā, bērnam sajūtamā veidā. Un bērns to noteikti izjutīs un nākotnē novērtēs.

Tāpēc veltīsim laiku saviem mazuļiem un dziedāsim viņiem, lai viņi jūt, ka mēs viņus mīlam! Un, lai šī mīlestība, ko viņi saņems caur māmiņas sniegto šūpuļdziesmu, viņus sildītu un dotu spēku visai dzīvei!

Neskatoties uz visām tehniskajām iespējām, dziedāt savam bērniņam šūpuļdziesmas vajadzētu mammai pašai, pat, ja viņai nav muzikālo dotību. Nevajag baidīties, ka ar savu neprasmi dziedāt tu nodarīsi bērniņam pāri un nogremdēsi arī viņa muzikālos talantus. Muzikālās spējas tiek nodotas ar gēnu palīdzību un jūsu neprofesionālais šūpuļdziesmu izpildījums to nekādi neietekmēs. Šūpuļdziesmas ir veids, kā bērniņam dāvāt savu mīlestību un maigumu. Klusa mammas dziedāšana sniedz bērnam drošības sajūtu, sniedz sajūtu, ka viņš var uzticēties un viņam tic, viņš kļūst pārliecinātāks par sevi.

Sākt dziedāt šūpuļdziesmas vajag jau tad, kad mazulis vēl mitinās mammas puncī, tātad - grūtniecības laikā. Tiklīdz sāksi just bērniņa klātbūtni sevī ar viņa kustību palīdzību, sāc dziedāt viņam šūpuļdziesmas. Pamanīsi viņa reakciju uz savu dziedāšanu, un arī pati nomierināsies. Ir pierādīts, ka mammas, kas otrajā grūtniecības pusē dzied šūpuļdziesmas, izvairījušās arī no vēlās toksikozes attīstības un vieglāk pārcieš dzemdības. Un nevajag uzreiz pēc dzemdībām pārtraukt dziedāt vai dziedāt citas dziesmiņas. Turpiniet pirmajos mēnešos bērniņam dziedāt tās pašas dziesmas. Bērniņš tās atpazīs, nomierināsies un labāk iemigs.

Bet pēc tam var ieviest pamazām jau pārmaiņas. Jēga, kas ielikta šūpuļdziesmās, patiesībā ir ar lielu nozīmi, jo ietekmē bērna psihi zemapziņas līmenī. Šūpuļdziesma ir viens no bērniņa pasaules iepazīšanas avotiem. Un nevajag šo pasauli padarīt pārāk neatbilstošu patiesībai. Pats labākais variants ir sadzīves, pasaku sižeti, bez īpašiem sarežģījumiem.

VIDEO: kādas šūpuļdziesmas dziedāt bērniņam?

Klasiskā mūzika pirms miega

Mūziku bērniņš, tātad, dzird vēl māmiņas puncītī. Vienas melodijas liek priecāties, citas - uzjundī skumjas atmiņas. Mūzika var uzmundrināt, uzlabot noskaņojumu, sadusmot un satraukt. Mūzika pirms miega var iemidzināt.

Iemigt palīdzēt var arī dabas skaņas: putnu dziesmas, lietus, ūdenskrituma šalkas, delfīnu balsis. Jaunajām māmiņām patīk mazuļiem pirms miega uzlikt paklausīties mūziku. Mūzika miegam bērniem ir laba tikai nelielā daudzumā, jo tiklīdz bērniņš iemidzis, mūzika jāslēdz ārā.

Pirms miega der klausīties ne tikai šūpuļdziesmas, bet arī klasisko mūziku un pat operdziesmas.

Neliels dziesmu sarakstiņš:

J.S.Bahs - "Ave Maria

Čaikovskis - "Baltās naktis" no cikla "Gadalaiki"

L. van Bēthovens "Mēness sonāta"- Nr.2.

Multfilmas pirms miega

Dažiem vecākiem pirms miega patīk bērniem ieslēgt īsas animācijas filmiņas ar pozitīvu, jauku sižetu. Vai tas ir pareizi, grūti spriest, jo katrs bērns ir citādāks. Vienu bērnu multfilma var nomierināt, citu - uzvilkt. Labāk bērnam ļaut multfilmas skatīties pirms vannošanās, piemēram. Jo tad bērnam tas var būt kā rituāls, kurš viņam ir kā zīme - laiks doties čučēt.

Gadās, ka bērni mostas ar histēriju, te slikts sapnis, te pārāk piesātināta diena, un ir pārbaudīts līdzeklis, kā bērnus atpakaļ nolikt gulēt. Relaksējošu attēlu skatīšanās var lieliski palīdzēt. Ja zinat TV kanālu Baby TV, tad sapratīsiet, par ko ir runa.

Audio pasakas pirms miega

Ja neatbalstat multfilmas pirms miega, iespējams, derēs audiopasakas, kur kāds stāsta pasaku jūsu vietā, vēl tās tiek sauktas par klausāmgrāmatām. Bet iesakām izvēlēties tikai kvalitatīvus oriģinālos ierakstus, kur nav lieku trokšņu un dažādu citu traucējošu skaņu. Ideāli, ja ir patīkams muzikāls pavadījums.

Vēl viens variants ir ierakstīt pašiem tādu pasaku, un varbūt, ierakstiet bērna vecmāmiņu vai vectētiņu stāstījumu, lai vēlāk bērns pasakas varētu likt klausīties jau saviem bērniem.

Pasakas

Pasakas var sākt stāstīt jau bērniņam vēl atrodoties mammas vēderā. Bērni pasakas uztver vislabāk, jo līdz 12 gadu vecumam dzīvo maģiskā simbolu, metaforu un slepenu zīmju pasaulē, tāpēc tieši tur viņus vislabāk var atrast. Tas ir saistīts ar to, ka viņiem dominējošā ir labā smadzeņu puslode, kas atbild tieši par radošumu un emocijām. Domāšanas process viņiem notiek caur emocionāli spilgtiem tēliem. Tā bērni labāk uztver pasauli.

Tāpēc bērnu attīstībai un socializācijai svarīgākā informācija ir jāpasniedz spilgtu tēlu veidā. Caur neiedomājamiem, brīnumainiem tēliem bērns pirmo reizi iepazīstas ar labo un ļauno, viltību un gudrību, nodevību un drošsirdību. Ar visām šīm īpašībām bērns ne vienreiz vien iepazīstas dzīvē, bet tā gudrība, kas pirmo reizi iepazīta caur pasakām, veidos pareizu attieksmi pret dzīves vērtībām, palīdzēs bērnam atšķirt labo no ļaunā, viņa dvēselē jau būs ielikta informācija, ka no jebkuras situācijas ir izeja. Dvēsele spēs pieņemt īsto lēmumu.

Tā kā pasakās ir viss, ar ko bērns sastapsies reālajā dzīvē, viņa zemapziņā veidojas sava veida "informācijas banka" par dzīves situācijām. Tās ir zināšanas par iekšējiem dinamiskajiem procesiem, savstarpējo attiecību modeļiem, iespējamo pašrealizāciju un pasaules iekārtu.

Ja vecāki apspriež ar bērniem pasakas, tad šī informācijas banka atrodas aktīvā stāvoklī. Tas nozīmē, ka bērns var apzināti rīkoties, redzēt cēloņu un seku savstarpējo sakarību, spriest par savu lietderību, izzina savas spējas un iespējas. Apzināti un neapzināti izvēlas labākos risinājumus. Ja bērni tikai paši lasa vai klausās pasakas, tad šī banka atrodas pasīvā stāvoklī.

Arī pieaugušajiem, māmiņai vai tētim no tā visa kaut kas tiek, jo piekļaujoties mazam, mīļam cilvēciņam, stāstīt kādu brīnišķīgu stāstu ir tik pat jauki, kā to klausīties. Mūsu pašu eksistenciālās bailes šajā patvērumā zūd, vienalga, vai šo patvērumu mēs saņemam no citiem vai radam paši. Tādā veidā pasaka izveido neredzamu tiltu starp bērnu un pieaugušo un šādi veidojot kontaktu, vecāki labāk iepazīst bērna iekšējo pasauli, rodas labākas savstarpējās attiecības un droša, laba vide izaugsmei. Pasaka tiek stāstīta patīkamas tuvības noskaņā un bērns apgūst dzīves gudrības, pats to nemaz neapzinoties.

Mammas un tēti, pievērsiet uzmanību!

1. Jo vairāk jūs runājat: lasat, dziedat - bērnam, jo labāk viņš attīstas.

2. Pat, ja domājat, ka bērniņš ir pārāk mazs, lai saprastu, ko viņam lasāt, lasiet - tas pozitīvi ietekmē viņa attīstību, jo maziem bērniem patīk klausīties balss skaņās.

3. Bērniem patīk dzejolīši, viņi iegaumē ritmu, ieklausās tekstā, gaidot vārdu atkārtojumu.

4. Ļaujiet bērnam pašam pašķirstīt grāmatu, tas radīs viņā sajūtu, ka viņš arī piedalas, un palīdzēs saprast, ka jālas ir no kreisās uz labo pusi.

5. Lasiet bieži, bet nevelciet procesu garumā.

Saldus sapnīšus!