Ko nedrīkst darīt ar bērniņu

Šķiet,  hendlings ir mūsdienīga lieta - tikai un vienīgi mode. Bet tas tā nav. Hendlings - tā ir prasmīga apiešanās ar mazuli. Vairāk par to pastāstīs fizioterapeite Kristīne Stalīdzāne.

Hendlings (handling) - tā ir Bobata metodes daļa, ko izmanto, aprūpējot mazuli līdz 1 gada vecumam. Tie ir praktiski padomi par to, kā ikdienā apieties ar mazuli, kā viņam sniegt stabilitātes un drošības sajūtu, kā motivēt viņu aktīvi kustēties, redzēt un dzirdēt. 

Latvijā ar bērniem pēc Bobata metodes strādā kopš apmēram 1994.gada, bet metode kā tāda radīta jau 1950-tajos gados, Austrumeiropā. Metodi radījuši neirofiziologi Berta un Karels Bobati.

Hendlings sniedz iespēju pakāpeniski iziet cauri visiem bērna attīstības posmiem - galviņas turēšanai, velšanās prasmei no muguras uz vēdera, rāpošanai, sēdēšanai un iešanai.

Katram mazulim ir nepieciešama individuāla aprūpe, jo pastāvīgi jāņem vērā tieši viņa iespējas, vajadzības. 

Aprūpējot mazuli ikdienā, VAJAG:

- radīt viņā drošības sajūtu (kontaktējot ar acu skatienu, paskaidrojot savas darbības).

- koriģēt mazuļa pozu, orientējot to uz centru un ievērojot ķermeņa simetriju (lai bērnam labā un kreisā puse attīstas vienādi).

- pacelt un nolikt mazuli tikai caur sāniņu.

- uzlabot mazuļa galviņas turēšanas iemaņas, ņemot vērā viņa vecumu. 

Aprūpējot mazuli, NEDRĪKST:

- mazuli turēt vertikāli, pirms viņš tam patiešām fiziski ir gatavs (nenēsāt vertikāli, nesēdināt, neturēt stāvus kājās, neizmantot ķengursomas un staiguļus).

- celt mazuli aiz padusēm, vilkt viņu aiz rokām, kājām.

Pats galvenais - individuāla pieeja un pacietība.

Pirmajā mazuļa dzīves gadā pieaugušie var palīdzēt viņam attīstīties pareizi - gan fiziski, gan psiholoģiski. Pielāgojiet mierīgas, lēnas, pārliecinošas, precīsas kustības, bērns tādā gadījumā saņems pamatīju sajūtu bagāžu.

Māmiņu Klubs