Ko darīt, ja bērns niķojas automašīnā?

Ko darīt, ja bērns niķojas automašīnā?

30. Sep 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Atvaļinājuma laiks pieaugušajiem bieži saistās ar iespēju doties kādā ceļojumā, atpūsties no mājas darbiem, redzēt jaunas vietas. Bērni mēdz domāt citādi. Mājas asociējas ar drošības sajūtu un mieru. Ir grūti doties projām no mājām, pamest savas mīļotās rotaļlietas, gulēt citā, neērtā gultā.

Braucienu nevajadzētu plānot pirms pusdienām vai diendusas, tā samazināsies iespēja, ka bērns varētu pretoties. Izņēmums varētu būt ilgstošs brauciens, kura laikā bērns varētu pagulēt. Izdariet tā, lai bērns mašīnā justos ērti: parūpējaties, lai mašīnā būtu svaigs gaiss, uzlieciet bērna mīļāko mūziku, cenšaties braukt garām interesantām vietām.

Nesakiet sev: "Tikai tas man trūka, tagad vēl bērns niķosies!" Ja jūs savu dzīvi uztversiet kā bezgalīgu problēmu gūzmu, tad ātri jutīsiet stresa negatīvās sekas. Tas ir taisnākais ceļš uz sevis žēlošanu un ieslīgšanu depresijā. Sakiet: "Tas, ka bērns tagad niķojas nenozīmē, ka viņš to darīs visu laiku."

Optimistisks skats uz dzīvi bērna pretošanos pārvērtīs tikai īslaicīgā neērtībā. Nesakiet: "Cīnīties ar viņu nav jēgas, nāksies kārtot lietas kādu citu reizi!" Ja jūs bērna kaprīžu dēļ atteiksieties no saviem plāniem, tad bērns sapratīs, ka ar tādu uzvedību var panākt savu, kā arī, ka padoties, saskaroties ar problēmām, ir normāli. Sakiet labāk: "Es netaisos atteikties no saviem plāniem tikai tādēļ, ka bērns nevēlas kāpt mašīnā. Es izdarīšu tā, lai bērns nepretotos."

Pozitīva attieksme pret notiekošo iemācīs bērnam pacietību un neatlaidību un jums būs vieglāk atrast risinājumu. Nesakiet sev: "Mans bērns domā, ka ar mani var manipulēt, jo esmu vientuļā māte." Ja bērna kaprīžu iemeslu saskatīsit tikai dēļ tā, ka audzinat bērnu viena pati, jūs ieņemsiet upura lomu. Tad vai nu kāds būs uzvarētājs vai zaudētājs. Labāk sakiet: "Es saprotu, ko jūt mans bērns. Man arī reizēm negribas darīt to, ko vēlos." Saprotot bērna izjūtas, jūs panāksieties soli pretī, kas ļaus rast kādu kompromisa variantu, dialogu ar bērnu.

Nevajag bērnu baidīt, nesakiet: "Nekavējoties kāp iekšā mašīnā, citādi nožēlosi!" Bērns nodomās, ka spītēties tagad var ilgāk. Iekams nebūs redzamas draudu izpildīšanas iespējas, viņam neradīsies vēlme piekāpties. Bērnam var arī rasties vēlme pārbaudīt, vai jūs neblefojiet un tad jums nāksies izpildīt draudus, pretējā gadījumā bērns sapratīs, ka jūs ne vienmēr dariet to, ko esat pateicis.

Tādējādi labāk centieties izbēgt no draudiem un to izpildīšanas. Bērns var pakļauties tikai aiz bailēm. Labāk dodiet bērnam iespēju izvēlēties sakot: "Tu vari sēdēt mašīnā un nodarboties ar savām lietām, vai arī visu laiku būt dusmīgam. Izvēlies pats."

Saņemot iespēju izvēlēties bērns sapratīs, ka pats var izvēlēties kā justies, kā arī tā būs iespēja iemācīties apspiest jūtas, kad tas ir nepieciešams.

Nevajag uzpirkt bērnu, nesakiet: "Ja tu kāpsi mašīnā, es tev nopirkšu cepumus!" Uzpērkot bērnu ar ēdienu, jūs piešķirat ēdienam spēju padarīt bērnu laimīgu, kas nav pareizi. Vēl bērns sapratīs, ka par par nepaklausību var saņemt balvu. Labāk sakiet: "Kad tu iekāpsi mašīnā un piesprādzēsies, es uzlikšu tavu mīļāko dziesmu un mēs varēsim kopā dziedāt līdzi. Tas būs jautri!" Izmantojot "vecmāmiņu likumu", bērns sapratīs, ka var vienlaicīgi izpildīt rīkojumus un kontrolēt situāciju.

Un visbeidzot pajautājiet bērnam par iemesliem: "Es saprotu, ka tev negribas sēsties mašīnā, bet nezinu iemeslu, vai tu varētu to pateikt?" Tas dos iespēju bērnam pastastīt par problēmu, par kuru jūs, iespējams, nemaz neesat nojautuši.

Iespējams, viņam nav redzams, kas notiek aiz loga, vai arī brauciena laikā viņam ir nelaba dūša un sāp vēders. Viņš redzēs, ka viņa sajūtas jums nav vienaldzīgas, un jūs varēsiet koncentrēties uz problēmu, nevis uz bērna nepaklausību.

Nevajag dusmoties: "Es tev trīs reizes pieklājīgi palūdzu, bet tagad mans pacietības mērs ir pilns!" Labāk sakiet: "Es saprotu, ka tev negribas sēsties mašīnā, bet man vajag braukt uz darbu, tev - uz bērnudārzu. Kad tu iekāpsi mašīnā un piesprādzēsies, tu varēsi parotaļāties ar rotaļlietām, kas atrodas mašīnā.

Palīdziet bērnam saprast, ka daži rīkojumi nav apspriežami, bet tos var izpildīt ar prieku. Labi, ja mašīnā būtu kādas īpašas rotaļlietas vai grāmatas, tas bērnu vedinās sadarboties. Rotaļlietām jābūt drošām, tādām, lai strauji bremzējot bērns sevi nesavainotu.

Gunārs Trimda, bērnu psihiatrs tālr.28603764