Kas mazulim šķīvītī?

Tagad, kad pirmais gads ir noslēdzies, šķiet, ka dzīve palikusi vieglāka, nav vairs ikrīta jautājums - tā, ko šodien ēdisim? Šo drīkst? Vai nebūs par maz? Vai nav par agru? Vai nekaitēs? Bet tas viss bija, īpaši pirmajos piebarošanas soļos, tāpēc arī ēdiena jautājumā gribu veikt kopsavilkumu, ņemt palīgā iepriekš čakli uzrakstītos mēnešu aprakstus un varbūt atvieglot "ciešanas" vēl kādai mammai!

1.- 6. mēnesi Miķelis pavadīja mielojoties ar mammas pieniņu! Gāja visādi, bet par to jau reiz rakstīju šeit.

Jo tuvāk nāca 6 mēnešu atzīme, jo vairāk domāju par to kad, kā un ar ko sākt piebarošanu. Tā kā Miķelim tas iekrita aprīļa mēnesī, tad no pašu produktiem klāsts bija visai nabadzīgs, tikai ķirbis, kas līdz šim kalpoja par dekoru, lūkojās šķīvīša virzienā. Ar to arī sāku!

Kāpēc es neturpināju barot tikai ar pieniņu? Es, protams, izurbos cauri daudz, daudz rakstiem, grāmatām u.c. informācijas avotiem. Jā, jāatzīst, ka es arī ķēros pie profesionālā kretīnisma un meklēju ‘evidence based’ padomus, bet tie galvu saputroja vēl vairāk! Tāpēc nolēmu pavērot savu čali, viņš taču man tāds gudrinieks! Ēdienu viņš ļoti intensīvi vēroja jau no 4 mēnešu vecuma un es zinu, ka tas nenozīmē, ka viņš grib ēst, bet to, ka viņam ir interesanti, ka mamma un tētis tā dara! Šī mēneša laikā tapa vairāki smieklīgi video, kur tētis grib piebarot ar siermaizi, cik ātri puisēns saprata kas jādara – pirmajā reizē pasmējās, ka kaut kas mutē nonācis, nākamajā jau pamēģināja muti aizvērt un tad jau tētim bija jāsāk uzmanīties, ka tiešām neapēd sieru, jo jau ar rokām gribēja iestūķēt maizi mutē. Nākamajā video ar gaļmaizi tētim pat nebija jāpiepūlas to tuvinot mutei, jo Miķeļpelīte paņēma un ar rāvienu iegrūda maizi mutē! Kā punktiņš uz i šajā jautājumā bija zobi! Ģimenes ārste minēja, ka par zobu nākšanu vajag painteresēties pie savām mammām – kā tas notika bērna vecākiem, jo ļoti bieži tieši tā tas notiek mazajam! Tā nu es papētīju savu māsu bērnu zobu ceļu (jo manai mammai ir 4 bērni un viņa neatceras kas un kad un kuram nāca:)) – ap 7 mēnešu vecumu visiem pirmais zobs bija mutē. Tā kā mūsējie pasteidzās, tad iztulkoju to kā vēl vienu gatavības pazīmi cietas (ja tā mēs varam nosaukt biezeņus :)) pārtikas uzņemšanai. Man ļoti patīk klausīties dažādas pieredzes un viedokļus un nonākt pie sava! Piebarošana man šķiet kaut kas ļoti grūts, jo tā ir milzīga atbildība pret bērnu! Tā man šobrīd šķiet. [ Miķeļa 6 mēnešu apraksts ]

Jāatzīst, ka es esmu baigi uzmanīga un bailīga mamma, pašā sākumā pati ēdu prātīgi, mēģinot nekaitēt mazuļa puncītim ar kādu "aizliegto" pārtiku! Bet es neesmu izņēmums un kļūdas nāca viena pēc otras, kā piemēram, izdomāju, ka ļoti gribas ko saldu, jāuztaisa medus maize! Apriju pat divas! Un tad uzzināju, ka medus ir super alerģisks! Vienīgais, kas izrādījās tiešām alerģisks, bija melnā šokolāde, pat divi mazi gabaliņi, kas rezultējās pumpās. Pumpas pazuda, mamma gudrāka!

Kā jau ieskicēju iepriekšējā mēneša rakstā – Miķelis pus gada jubileju nosvinēja ar karotīti ķirbja! Lai gan man likās, ka mans puika pilnīgi noteikti būs varens ēdājs, es kļūdījos! Nekādā gadījumā negribu sūdzēties, jo katru maltīti, kaut drusku, bet tomēr muti atver! Esam pamēģinājuši ķirbi – brokoli – cukini – saldo kartupeli – burkānu un man nav ne jausmas kas manam dēlam garšo! Vienu dienu viņš brokoli apēd vairākas karotes ļoti labprāt, nākamajā jau pēc 3. karotītes saka ni un ni! No augļiem esam mēģinājuši tikai plūmes, mēles galiņš zina kā garšo ābols! Putru sāku dot ~3-4 nedēļas pēc piebarošanas sākšanas ar cerību, ka putra pirms miega izglābs mūsu (vairāk jau manu) miegu, bet 3 karotītes putras neko neglābj! Sākām ar Holles prosas putru, bet to kundziņš pamatīgi izbrāķēja! Hipp kukurūzas putra, kopā ar plūmju biezeni tika akceptēta. Piena un glutēna putras vēl priekšā! Jāsaka, ka es itin nemaz nepārdzīvoju par to, ka Miķelis neēd daudz un kārtīgi, jo svars puikam ir ļoti foršs un optimāls, visas pasaules jāiepazīst lēnām un ar apdomu, arī šī. Pie tam šī ir izrādījusies tik interesanta ne tikai Miķelim ar katru jauno garšu, bet arī man – kā šito vāra? Cik ilgi? Kur lai nopērk? Ak, jā, par nopirkšanu man ir vesels stāsts – es, kā jau visas mammas, savam zelta puisēnam gribēju dot tikai to labāko, tāpēc izlēmu, ka pirmos dārzeņus došu vai nu no pašu dārza vai eko (lai zinu, ka reakcija ir uz produktu, nevis to, kas viņam sapūsts virsū!) Ķirbis bija pašu, cukini un saldo kartupeli izdevās atrast Rimi I love eco, brokoli .. brokolis nekur nebija! Tā nu gāju vienā veikalā – nav eco, gāju otrā – nav vispār brokoļa, gāju trešajā – oo, galvenais, ka ir brokolis, tas nekas, ka nav eco! Tā nu ar mani sanāca kā ar kaķīti un griķīšiem. [ Miķeļa 7 mēnešu apraksts ]

Jāatzīst, ka nu esmu drusciņ gudrāka un zinu, ka brokoļus, puķkāpostus utml dārzeņus, kas pie mums ceļo tālu jo tālu ceļu, labāk tomēr pirkt saldētus. Un to man pateica veikala darbiniece, kas krāmēja brokoļus plauktā - mazulītim labāk šos neņemat .. Man patīk Rimi saldētā produkcija (man vispār patīk daudz Rimi produkti un man nav nekāda sakara ar Rimi reklāmas daļu :)), tur nav pievienots sāls un garšo labi!

Bērnam, kas vēl pats nesēž ideāls krēsliņš ir Chicco Polly Magic  - pilnībā var nolaist guļus, var drusciņ pacelt, ir īpašs zīdaiņu ieliktnis.

Miķeļpelīte ir ļoti slinks ēdājs! Mūsu režīms ir šāds – ap 9-10 ceļamies, ap 12-13 ēd dārzeņus (ja tās pāris karotes var nosaukt par ēšanu!), pēc pastaigas, ap 16-17 ēd mammīti (šoreiz pupiņu, nevis nervus!), tad iet ar tēti ārā un tētis ap 19 cienā ar augļiem (I love eco biezenis – rimchika bija uz atlaidēm un ļoti ērti, ļoti garšo! Pats iecienītākais ir zilajā paciņā, ar saldo kartupeli!), kad atgriežas no pastaigas un drusciņ ir patusējis ar Mimi un mantiņām – putra, ~21! Iet gulēt līdz 23! Dakteres rezumē par ēšanu jeb drīzāk neēšanu – lai! Svars ir labs, pupiņš garšo, lai bērniņš iepazīstas ar dažādām garšām, lai pamēģinu dot arī gabaliņus – varbūt tas ir veids kā viņam patiktu (nē, nav! Gabaliņi izšķīda stipri saspiežot plaukstā, starp pirkstiņiem tāpat iznāca biezenis :)) mēģināju vārītus, sautētus, cepeškrāsnī – noup! BET – arī šajā stāstā, kā jau tas tā mēdz būt, notika pavērsiens.. (lasīt tālāk!).

Ko esam pagaršojuši? Man pat aizmirsies pie kā palikām iepriekšējā mēnesī, jo kaut kā esmu atslābusi no visiem drīkst/nedrīkst un pa mazumiņam, bet tomēr visu ko ļauju iebāzt mutē! Interesanti, ka svaigi augļi fīderī jauno cilvēku neuzrunā. Vienā dienā mūs appludināja kaimiņi (ou jā, mūsu tikko pabeigto remontu .. ak, dzīve!), aiz visiem kreņķiem un ātrām darbībām ko veicu, pavisam aizmirsu, ka noliku augļu grozu Miķeļa spēļu laukumiņā .. Vakarpusē tik ieraudzījām, ka čalis aprikozi noēdis, kauliņu vēl čūpstināja, ābolu sadalījis pa gabaliņiem un pats uz sāniņa atgāzies, pilno vēderu izslējis skatās virsū! Tā nu es ābolu dodu svaigu, vienkārši nogriežu, piemēram, pusīti un tālāk jau pats cīnās. Vēl nekad nav aizrijies, cerams, ka būs iemācījies šitās lietas samenedžēt! Gaļu plānoju dot pēc 8 mēnešu vecuma, t.i. pavisam drīz, sāksim ar trusi! Piena produktus plānoju dot no 10 mēnešu vecuma, īsti neesmu uzgājusi informāciju par to, kāpēc man to vajadzētu darīt ātrāk. Par olas dzeltenumu vēl neesmu izdomājusi :)). [ Miķeļa 8 mēnešu apraksts ]

Man ļoti patīk vadlīnijas, laikam tā medicīna manī līdz kaulam iespiedusies! Arī bērna piebarošanas jomā papētīju ko saka speciālisti. Interesanti, ka gastroenterologi ir steidzīgie, alergologi tomēr iesaka nogaidīt. Kā piemēram ar glutēnu saturošiem produktiem - viena daļa iesaka nogaidīt, agrīna glutēna ēšana var provocēt alerģijas nākotnē, otri saka pretējo - jāpaspēj iedot līdz 7 mēnešu vecumam, tad mazāks alerģiju risks! Miķelis dabūja 7 mēnešos - lai iet zelta vidusceļš! Vēl no alergologiem aizguvu - gaļa no 8 mēnešu vecuma, piena produkti no 10 mēnešu vecuma, govs piens ne ātrāk kā gada vecumā. Tāpat izvairījos no sarkanajiem produktiem (alerģiski) un vispārzināmajiem alerģiskajiem produktiem - rieksti, medus, citrusaugļi.

Šajā mēnesī sākām ēst gaļu – trusi! Manam vīram ir draugs, kurš audzē bio/eko/šmeko un tādus trušus. Ļoti izdevīgi, ja kas! Miķelim garšo, ja dodu pa gabaliņiem, ja biezenī iekšā, tad varu ēst pati! Šobrīd mēģinu dot dārzeņus pusdienās (ļoti slikti ēd), augļus launagā un putru vakarā. Citreiz dodu putru no rīta, pēc dakteres vizītes, kurā rādījās, ka ir neliela svara dinamika, to darīšu katru dienu! Ir dienas, kad ir patiešām liels slinkums gatavot jebkuru maltīti, bet ir arī tādas, kad sutinās trusis, tikmēr griežu ķirbi un bāžu ledusskapī un vēl paralēli vārās saldais biezenītis! Pats mīļākais ēšanas veids ir tad, kad mamma vai tētis nogriež gabaliņu gurķa vai ābola un vienkārši dod rokās! Miķelis tad tā kā mazs smalcinātājkombainiņš nokož gabaliņus, izsūc suliņu un tad kombainiņš izdod atlikumu! Visu laiku kāds gurķis līp pie kājām pa māju staigājot:) [ Miķeļa 9 mēnešu apraksts ]

Kolosāls veids kā sagatavot trusi - izvārīt, atkaulot, sablenderēt un satīt maisiņos pa porcijām (~40g). Ieteiktu daļu blenderēt, daļu tomēr atstāt mazos gabaliņos, mans kundziņš vienu brīdi brāķēja samalto, nākamajā jau gabaliņus!

Piebarošanas sākumā es izvēlējos arī daudzus burciņbiezeņus, paku putras. Es neuzskatu, ka tie ir sliktāki, iespējams, pat labāki, īpaši, ja pēta sastāvu un meklē zaļās karotītes tipa zīmes! Putru ziņā absolūts favorīts ir Semper, pavisam favorīts - kukurūzas putra ar mellenēm. No biezeņiem favorīts Rimi I Love Eco, arī Semper, īpaši kad parādījās tādi ar auzu un rīsu pārslām, kas mani pārliecināja, ka spēj būt pilnvērtīga maltīte.

Esmu atklājusi, ka biezeņi var iet dēt (tavu brīnumu!) un arī gabaliņi, kas uzlikti uz šķīvīša vai novietoti viņam priekšā – var iet dēt! Bet gabaliņš, kas tiek pasniegts pa vienam – ooo! Kas tad tas ko mazās Miķeļpincetītes var mēģināt iestumt mutītē? Gaume ir absolūti neparedzama – vienu dienu kartupelis ir ņom ņom ņom, otru dienu pilnīgi neēdams objekts! Man ļoti iegaršojies kolrābis! Vienmēr pielieku katliņā un ja Miķelis izbrāķē, tad pati gardu muti noēdu!

Brokastīs ēdam pārsvarā auzu pārslu putriņu ar banāniem un āboliem, es pārslas apleju, tētim labāk patīk vārīt! Miķelim patīk ēst – katram savs darbiņš!

Dažas dienas pirms mēnešu mijas izlēmu, ka pienācis laiks kādam piena produktam, lai dažādotu ēdienkarti! Ņēmu bezpiedevu lakto, bēru klāt mellenes vai banānu vai ābolu vai bumbieri vai avenes vai meloni utml. Tad es izdomāju, ka tas viss būs daudz krutāk caur salmiņu. Sēdējām abi uz zemes un mēģināju ierādīt un iestāstīt kas ir salmiņš un kā ar to rīkoties. Es pat nezinu kuram no mums tas viss likās smieklīgāk, bet rezultāts (pēc diezgan ilga cīniņa) tomēr sekoja! Pēc tam uzzināju, ka citas mammas to darīja īzī – salmiņu piedāvāja uzreiz pēc smūtija paciņā, tad atmiņā ir palikusi sūkšanas kustība! Ar nākamo bērnu gan būs īzī!

Mēs diezgan bieži apstājamies un skatamies kā tas mazais cilvēks cītīgi košļā, kā ņukā iekšā to gabaliņu, kā izaudzis, pieaudzis, kāds gudrs un labs mums! [ Miķeļa 10 mēnešu apraksts ]

Laukos forši, var mēģināt nočiept brālēnam desu! Un tas nekas, ka viņš ar skatienu nogalinās!

Es jums vēlreiz un vēlreiz iesaku - pierakstiet šos brīnumainos notikumus mazā cilvēka dzīvē! Tagad Miķelim ir pilni 13 mēneši un es patiešām biju aizmirsusi to smieklīgo dienu, kad centos ierādīt kas ir salmiņš!

11.mēneša aprakstu veidoju citādāku, tāpēc arī informācija par ēšanu ir bagātīgāka, īpaši jau konkrētu ēdienu ziņā!

Pusdienās mamma sataisīja kolrābja, saldā kartupeļa un kartupeļa gabaliņus, kurus Miķelis labprāt šķina iekšā. Kolrābis gan biežāk tika izstumts ārā, bet kaut kāds labumiņš jau tika arī lejā! Launagā, kā ierasts, bezpiedevu lakto + auglītis + jau divas dienas pievienoju nedaudz biezpienu!

Īstajās brokastīs Miķelim tika aplietas auzu pārslas ar ābolu un banānu, tas viss sablenderēts kopā – diezgan labi iet pie sirds! Pusdienās vakardienas kartupeļu un kolrābja gabaliņi, kas galīgi negāja pie sirds, tāpēc ārā izmantojām vakar iegādāto Semper biezeni, kur iekšā ir auzu, rīsu pārslas, banāns un bumbieris. Garšīgi! Launagā lakto + banāns un melone. Vakaros Miķelis ēd nakts putras jeb putras, kuru sastāvā ir piens – esam iecienījuši Semper!

Launagā iedevu pagaršot paipalu olas dzeltenuma pusīti. Garšoja!

Vēlāk tētis atveda jauno krēsliņu – ikea, balto, ar galdiņu – tāds kompakts un vienkāršs un ērts! Vienīgais mīnuss -tik viegls, ka Miķelis bīda pa visu istabu, drusciņ bail, ka neapgāžas! Šodien turpinājām garšot paipalu oliņas dzeltenumu, atkal labi garšoja!

Pēdējā laikā Miķelis baigi gaida to pusdienas miedziņu un ratos iedodu Mario maizīti, ko paplucināt un ātri vien acis ir ciet! Maizīte nenormāli drūp, pēc tam viss ir drupačās, pamēģināju vienu dienu nedot, bet izskatās, ka mazajiem jau vēderā kāds iemāca kas ir ultimāts – nebūs maizīte, nebūs miedziņš, mammīt!

Brokastīs puisēns dabūja auzu pārslu putru ar banānu, plūmēm un datelēm – garšoja! Kamēr mamma paēd un kamēr Miķelis paēd, vēl pa vidu drusku jāpaspēlējas un viss – jau jāvāra pusdienu dārzeņi un jāiet ārā! Parasti vāru vairākus veidus, jo nekad nevar zināt kas no visa šodien kundziņam ies pie sirds! Savārīju nedaudz kartupeli, ķirbja gabaliņu, burkānu, spinātus un truša gaļu. Šodien vislabāk garšoja gaļa un drusciņ kartupelis, spinātus varēju pati ēst, burkānu drusku, drusku un ķirbis vienmēr labāk paticis žļurgāšanai pa rokām! Iespējams, ka rīt topā būs burkāns, tāpēc katra diena mammītei pārsteigumu pilna un var štukot jaunas kombinācijas! Launadziņā parasti taisu Lakto bezpiedevu jogurtu ar kādu auglīti, šodien secināju, ka galvenais pēc kā gāju uz veikalu (Lakto), nav nopircies! Miķelis tika pie rīsu putras ar banāns+mellenes sablenderētā veidā. Garšoja! Vakariņās Semper graudaugu piena putra!

Tāds kā mēneša rezumē par ēšanu – mans tievulītis sīkucītis Miķelītis ir pamatīgi labojies un ēd tik dūšīgi, ka svars noteikti pārsniedz 10kg (šomēnes gan pie dakteres svērties neiesim, lai paliek intriga gadam! Mājās uz svariem gan uzkāpsim kaut kad!), ir acīmredzams dubultzods, kārtīgas riepiņas un arī krustmātes izbrīns, kad Miķelis iekāpa vanniņā – uhh, kāds apvēlies puisēns! Tas ir superīgi, ziemai vajag biezāku slānīti zem ādas!

Vēl laikam tomēr vēlos uztaisīt mazo rezumē par ēšanu – ar to 11o mēnesi ir tā, ka principā uzskatu savu dēlu par viengadnieku, kas tad tas ir – viens mēnesis! Un ja ēšanas jautājumā runājam par viengadnieku, tad mana asociācija ir tāda, ka tik liels bērns ēd visu. Bet! Tā nu gluži nav mūsu dzīvē, es vēl joprojām skatos līdzi ko dodu ēst, pusdienas apvienojam un ēdu to pašu, ko Miķelis (vai viņš to pašu ko es!?), vakariņās viņam ir putra, tāpēc mums pašiem savs katliņš! Es papildus sāli bērna ēdienā neberu un nebēršu, jo, kad jautāju mammām kāpēc viņas tā dara, atbilde ir – tā taču garšīgāk! Protams, ka garšīgāk, bet tas ir mūsu sabojātajām garšas kārpiņām, nevis bērna maigajai un nevainīgajai garšas sajūtai. Vispār vēlos sevī attīstīt prasmi nelietot uzturā sāli, bet aizstāt to ar citām garšvielām – ķiploku, sīpolu, zaļumiem utml. Nu neesmu jau es nekāda trakā, ka nu bērnam nu neko – vīrs ir iedevis pagaršot čipšus, es pacienāju ar kādu siera gabaliņu, skaidrs, ka šajos produktos sāls ir uj, uj, uj, kas tikai vēl vairāk pārliecina mani nebērt papildus sāli bērna bļodiņā! Pabeidzot par ēdieniem – pienu pagaršot došu tikai pēc gada vecuma (jo govs piens ir paredzēts teliņam :)), lēnām, pa vienam mēģinam alerģiskos produktus – nesen pagaršoja tomātu, kas ļoti garšoja, drīzumā garšosim apelsīnu, varbūt citronu un ap gadu arī medu piedāvāšu. Tas, kā rīkojos es, protams, ka nav vispārējā un vienīgā patiesība, tas ir pareizākais ceļš priekš manis – esmu dzirdējusi daudz mammu stāstus, kas mokās ar alerģijām bērnam, ka viss sācies ar tiem sasodītajiem mandarīniem, nekad bērnam tos vairs nedošu / ar to nejauko tomātu, kā es tā nezināju, ka viņš alerģisks / ak, tas propoliss, kā mans bērns tagad izskatās .. Bieži vien tā ir, ka viens produkts gluži kā parauj vaļā slūžas veselai virknei problēmu un, protams, ka tas tāpat jau noteikti bija ģenētiski determinēts un diez vai, ka šis produkts ir pie vainas, BET! Ja alergologs saka, ka nevajag, nu tad nevajag! Gan atēdīsies gan tos mandarīnus, gan tās zemenes un tomātus! Man patīk sekot vadlīnijām, es jūtos labi un drusciņ arī pareizi tā darot! Es jūtos tā, kā sniegtu savam bērnam labāko un šī, patiesībā, ir vienīgā sajūta, pēc kuras katrai mammai jāvadās, vienalga ko tā Nora savā blogā raksta! [ Miķeļa 11 mēnešu apraksts ]

Miķelis bezgala priecīgs par jauno Ikea krēsliņu!

Es biju domājusi, ka gada vecumā mans bērns ēdīs to pašu ko es, bet, jāatzīst, ka tas ir diezgan grūti. Pārsvarā ēdienu mūsmājās gatavo tētis un viņš labāk uztaisa Miķelim atsevišķi, lai varētu gatavot ierastajā ceļā. Bet es ticu, ka tomēr daudzi mūsu paradumi lūzīs un tiksim līdz dienai, kad vakariņu šķīvjos liksim ēdienu no viena katla!

Nu jau patiešām varu nosaukt tikai tās lietas, ko Miķelis neēd – tas ir tīrs govs piens, šokolāde (kgan dzimšanas dienā atrada šokolādes cepumu, kas kādam bija izkritis un parādījās mammītei ar brūnu muti:)), garšvielas (sāls, vegeta utml ne īpaši veselīgi), medus, daudz cukuru saturošas lietas – saldumi, dzērieni, sulas. Par sulām paturpinot, tētim un Miķelim ir jauns rituāls – dzert drusciņ, pašu apakšiņu pudelītei ar ābolu sulu, pa virsu silts ūdens un aiziet visa pudelīte tā, ka pamirkšķināt nepagūst! 

Brokastis bieži vien ēd pats, mammai sirmi mati un diezgan padaudz darbiņš pēc tam, bet nu tā ir mīļākā spēlīte – īstais trauks, īstā karote, tad jāpaņem imaginārais ēdiens un jāuzcienā kāds un, protams, jāpaēd pašam. Jāsaka, ka uzticība atmaksājas, jo šādi pats savā nodabā spēlējas diezgan ilgi (vai līdz brīdim kad šķīvi met pa gaisu un mamma evakuē).

Ļoti patīk ēst stāvus un piegrūzt muti pilnu, pilnu un, kad apnicis, tad to visu izvandīt ārā un dīkt nākamo! Es jau esmu pieradusi, ka pie kājām pielipis kāds gurķis vai maizīte!

Tieši jubilejas dienā nolēmu, ka jāmēģina naktī nedod pupiņš. Cīņa bija, sākumā garāka kā gaidāms, katrā nākamajā jau uzvarētājs bija zināms sākumā un tā viena pozitīva nakts manā kontā! Protams, ka pēc pirms-ballītes nakts, kurā ar vīru aizvilkāmies gulēt 4os naktī un cēlāmies 8os no rīta, otru tādu negribējās, bet lēmums ir lēmums. Tak jāmāca bērniņam, ka tik viegli no saviem lēmumiem atkāpties nevar! [ Miķeļa 12 mēnešu apraksts ]

Kā jau iepriekš minēju, nu Miķeļpelītei ir pilni 13 mēneši. Kas ir mainījies? Viņš ēd kā traks traktors! Ēstu, šķiet, vienalga cik dotu un ko dotu. Ja es pati nebūtu uzrakstījusi, es neticētu, ka tas ir iespējams, ka Miķelis kādreiz atteicies no ēdiena! Es saprotu, ka tagad, kad tik daudz enerģija aiziet staigāšanas prasmei, tā ir jāatjauno, tāpēc arī dodu. Vēroju svaru (gada laikā optimāli 2-3 kg), nedodu našķus, pat vienu brīdi pasvēru porcijas svaru (vajadzētu būt ap 200g), pati izbrīnījos, ka tas, īstenībā, ir daudz! Nodrošinu 4 kārtīgas maltītes un pa vidu tomēr arī atļauju kādu rupjmaizes šķēli, ābola gabaliņu vai banāna gabaliņu! Vēders puisēnam ir izaudzis milzīgs, pats arī izskatās varen braši un absolūti gatavs garajai un bargajai ziemai!

Lai veicas katram bērniņam ar sava šķīvja tukšošanu un katrai mammai ar gardākā satura izdomāšanu un pagatavošanu šim šķīvim!