19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Čau, māmiņas!
Pastāstīšu kā tad man gāja, ko secināju.
Nekad mūžā man nav bijusi tāda sajūta, ka nomiršu, un meita augs bez mātes. Tieši tik smags bija rota vīruss, kuru pārdzīvoju. Uz visām tām ciešanām, kuras pavadīju ar nenormālu temperatūru, vēdersāpēm, drudzi, un diennakts pavadīšanu wc, slāpēm, jo neko nevarēja iedzert... dzemdības man likās vieglākas. Nekad mūžā tādu sezonas vīrusu nebiju tik smagi pārcietusi. Laikam pēc dzemdībām tas organisms ir vājāks palicis...vai gluži vienkārši saka man STOP, laiks pagulēt, atpūsties, padomāt tikai un vienīgi par sevi.
Mana slimība mūsu ģimenei daudz ko iemācīja. Piemēram, vīrs atzina, ka viens pats ar meitu netiktu galā, ja mani aizvestu uz slimnīcu, jo viņam bail. Vienmēr jau bija pierasts, ka es par visu parūpējos. Tas pat likās tik ļoti pašsaprotami. Tagad viņam nācās ņemt brīvu, auklēt visu dienu bērniņu, kamēr es gulēju gultā. Toties pati sapratu, ka vajag vairāk padomāt par sevi, pieņemt citu palīdzību, uzticēties vairāk. Iepriekš biju tāda-es pati visu māku, varu, palidzība nav vajadzīga. Tāda visu varošā māte-varone, kas sadega, un slimība paņēma pauzi,lai es apstātos, padomātu.
Man arī bija līdzīgi, tikai saķēru nevis rota vīrusu, bet pamatīgu faringītu - klepoju brīžiem tā, ka likās, ka nosmakšu, augsta temperatūra, no gultas piecelties nevaru, pagulēt nevaru... Un vīrs paņemt brīvu arī nevar.. Bija 2 krimināli grūtas dienas, kamēr sāka iedarboties antibiotikas (dzēru tādas, ko drīkst arī, barojot ar krūti).
Man tas iemācīja tikai to, ka es varu pakustēties arī tad, kad liekas, ka nevaru 😃 Ļoti ceru, ka nekas tāds vairāk nekad neatkārotisies, un arī visām citām jaunajām māmiņām novēlu neslimot! 😀