Kad jāpucējas un jābrauc ciemos...

Sestdiena mums ar Marko bija ilgi gaidīta un nozīmīga diena, kura ieplānota sen. Tā kā vecvecāki dzīvo vienā galā, tad tā teikt pie reizes bija jāizdara vairākas lietas. Marko piecēlās smaidīgs, paēdām, uzpucējāmies un devāmies ceļā uz laukiem ( aptuveni 1,5h brauciens no Rīgas). Šī bija tikai 3. reize, kad turp devāmies, un pirmajās reizēs Marko vēl bija pavisam maziņš un visu ceļu saldi čučēja. Sākumā apciemojām tētuka vecākus un galvenais arī 92 gadus veco vecvecmammu. Puika bija smaidīgs un runīgs, labprāt fotogrāfējās, bet brīdī, kad nedaudz atstāju ar omi, sākās brēciens pa visu māju.

Otra nozīmīgā lieta, kamdēļ braucām uz laukiem, bija otras omes jubileja, kur bija ap 20 viesiem. Marko palika pavisam nopietns un drīz vien izrādīja vēlmi pasnaust, bet autobeņķis galīgi negāja pie sirds un pat mīļās mammas rokās nespēja aizmigt, jo apkārt skraidīja un klaigāja citi bērni. Aptvēru situāciju un nolēmu doties uz vecāku māju turpat 2 min. braucienā. Pilnīgi cits bērns- smaidīgs un runīgs, viss miegs pazuda. Ieturējāmies un tomēr nedaudz pasnaudām, lai dotos atpakaļ uz baļļuku cerībā, ka nu būs uzlabojusies oma, bet nekā. Misters nopietnība un pēc neilga laika atkal brēciens, jo taču tik daudz jaunas sejas un balsis, jaunas telpas. Protams, es pati tikai paknakstījos ar ēdienu, jo mazais prasīja daudz vairāk uzmanības kā parasti. Iestājoties tumsai, devāmies atpakaļ uz Rīgu, Marko ātri vien iemiga, bet jau pusceļā acis lielas kā pogas, un tad sākās epopeja ar autobeņķi, kurš mums galīgi neiet pie sirds. Mazais sāka knosīties un čīkstēt, mazliet pietrūka, lai nenāktos ņemt rokās.

Uh... ieradāmies mājās ap 21, mazais atkal dikti smaidīgs un demostrēja jauniegūto prasmi augstu cilāt kājas, tuvinot tās mutei. Pieniņš, pidžamiņa, šūpuļdziesmiņa un čučēt. Pēc nu jau 2 nogulētām stundām sākās pēkšņš brēciens pa visu guļamistabu, bet vien pāris minūtes garš. Ne velti saka, ka pie jauniem iespaidiem mazuļi naktī var būt nemierīgi.

Pēc šī brauciena atkal jaunas pārdomas:

*par to, ka garāki braucieni mums jāatliek uz vēlāku laiku, kad būsim vēl paaugušies
*nekādas straujas vides maiņas, jo vakar paguvām nomainīt kādas 3 īsā laikà
*sāksim ar vairāku viesu uzņemšanu vienlaicīgi mūsu mājās,ierastajā vidē