26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Nav noslēpums, ka mums, jaunajām mammām, nereti nākas dzirdēt dažādus komentārus un pamācības no mūsu vecākiem bērnu audzināšanā. Vairums no tām šķiet aplamas un muļķīgas. Priecājos, ka mana mamma "iet laikam līdzi" un atļauj man pašai visu darīt, īpaši nebārstot liekus komentārus, ka kaut ko daru nepareizi. Toties no drauga mammas gan bieži nākas dzirdēt dažādas pamācības- tikai nekratiet ratus, lieciet uz vēders- jā, tas viss man ir pašsaprotami un zināms. Viendien viņa mani samulsināja, sakot, ka man piens esot pa švaku, jo nu jau 4 mēnešus vecā dēliņa ēšana ik pa 2 h esot pa biežu. Tajā vecumā vajadzētu ik pa 3-4 h. Protams, es uzreiz atbildēju, ka nedomāju gan tā, bērns ļoti labi ņemas svarā un 2-2,5 h starpā ir pilnīgi normāli. Dienasvidū pēc pastaigas pat sanāk 3-4 h.
Bieži dzirdēts, ka vecāki jautā par piena barota mazuļa dzirdināšanu, bet tas nav nepieciešams, jo nepieciešamo šķidrumu bērns uzņem no mātes piena. Vēl dzirdēts, ka, vecmāmiņas bez mammas ziņas centušās iebarot bērnam ķirbi, sliktākajā gadījumā cīsiņu. Manuprāt, tikai mammai būtu jālemj par to.
Tas,ka omītes grib uzvilkt lieku zeķu pāri vai iebarot nevajadzīgu cukura porciju,mani nesašūmē. Priecājos par brīdi,kad mazie tiek pieskatīti,jūtas paēduši un laimīgi. Vairāk mani satrauc,kad tiek 'mācīts' - kad laiks uz poda,kad jāiet laukā,ko atļaut/neatļaut bērnam , manā klātbūtnē. Kad neesmu klāt - lūdzu,bet tādu brīžu tikpat kā nav. Un uz mammas aizrādījumu "kāpēc tu viņu žēlo?,dod knupi?,nebaro ar krūti?utt."laipni atbildu " jā,man tā ir vieglāk, izvēlots šo variantu,jo lieku nervu spriedzi nevajag ne man,ne maniem bērniem.Un tā kā nevienu dienu neesi bijusi manā situācijā,tad nevari spriest par situācijas pareizumu/nepareizumu".
vai trakāk, ka bērns saprot runāt muļķības bērnam dzirdot. Piemēram manai vecmammai bērns vienmēr ir par plānu saģērbts, vīra mātei par biezu. Ne tādi apavi cepure un vēl aptuveni tā. Un gandrīz vienmēr komentari jaizsaka bērna klātbūtnē.
No Tavas rokas izklausās, ka dot pudelīti bērnam ir klaja , nepiedodama vardarbība pret bērnu, bet slimnīca un sistēma - oki - doki 😃
Mana mamma nekad nemēģināja dot nelūgtus padomus un mācīt kā ir pareizi, un arī tad, kad bērni palika viņas uzraudzībā, nedarīja neko tādu, ko nedarītu es. Līdz ar to es varu uzticēt savu mazo atvasi savai mammai. Mans tēvs ir lielisks vectēvs, ar mazāko dēļu ļoti daudz laika pavada kopā, kad mans lielais bērns bija mazs, tad mani vecāki vēl bija strādājoši un tik daudz laika, cik mazajam , veltīt nevarēja.
Es zinu, ka mani vecāki neko sliktu manam bērnam neiemācīs. Puikam ir ar viņiem interesanti, jo ir drusku savādāk, kā ar mani un viss ir labi. Mūsu mammas un tēti nav mūžīgi un ir labi, ja viņi grib, vēlas un iesaistās mazbērnu dzīvēs.
Reizēm nebeidzu vien brīnīties - i māti izaudzināja, i tēvu izaudzināja, bet mazbērnus noģiptēs. Kas tā par domāšanu?
Par komunikāciju ar vecvecākiem - komunikācija ir divu pušu mijiedarbība, atļaujas komandēt to, kas padodas komandēšanai 😀 Ikvienam ir dota iespēja novilkt robežas komunikācijā un to var eleganti izdarīt arī bez lūpas uzmešanas un bērnudārza apvainošanās metodēm. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vecvecāki ir vecāku vecāki un tāpēc vien ir no mums pelnījuši cieņu. Pat ja mēs nespējam normāli komunicēt ar saviem vecākiem, mūsu kā vecāku pienākums ir ļaut veidot attiecības vecvecākiem ar mazbērniem - pašiem savas. Visas puses no tā tikai iegūst. Atsķirībā no apvainošanās, naida un uzmestas lūpas.
Par vīrusu un krūti - nu ir dažādas situācijas. Man nav konkrēta statistika, bet apkārt pametot aci, lielākā daļa "tikai krūtsbērnu"pie vēdervīrusa nonāca pie sistēmas, atšķirībā no otras daļas, bet katram sava pieredze un man nudien ir vienalga kā kurš savu bērnu audzina. Izdzīvo stiprākie 😀
Tveriet vieglāk un audzējiet pašapziņu, tad nebūs jāķer kreņķis par apjautāšanos par to kā bērns jūtas autobeņķī!
Man vēl nav 100 un nav vēl arī mazbērnu, bērni pašai nesen vēl mazi bija un jāsaka, ka ne viss ir tikai balts vai melns un arī mūsdienās viena teorija no otra atšķiras un patiesība visbiežāk ir kaut kur pa vidu, Piem. tā pati dzert došana, ja baro ar krūti - ja piedzimst mazais rudenī/ziemā, tad varbūt arī var nedot dzert, ja karstā vasarā, tad vēl var diskutēt vai ar ēdienu (pienu) var padzerties. Bez tam, ja bērns laikus ir iepazīstināts ar pudelīti, mazāk traģēdijas, ja piem. saķer vēdervīrusu, kur dzirdināšana svarīga - citādi nesies vien uz slimnīcu un iekšā šķidrumu dabū ar sistēmu - kas bērnam būs lielāka trauma - pudele vai slimnīca un sistēma?
Manu bērnu vecvecāki nav mēģinājuši zīdainim iebarot ko manis neatļautu, ir gana saprātīgi, ne ar vēju galvā!
Un kas tev liedz mīļā miera labad pateikt viedi paldies par padomu un darīt pa savam, nevis uzmest lūpu kā maza meitene vai cīnīties bezjēdzīgi un bojāt attiecības? Kurš lielāks "bērns" savā ādā, tas kurš bārsta padomus, ja to neprasa, vai tas, kurš uzdevas kā mazs bērns ?
Mana pieredze ir tāda, kuras rezultātā varu secināt, ka mana mamma var bērnus tikai samīļot un apmīļot, jo ir bijusi pieredze, kad maziņam mēģina stūķēt cīsiņus mutē un maizi(tātad vispār nav nekāda nojausma par zīdaiņu ēdināšanu) utt. Varētu vēl un vēl rakstīt. Ir vecvecāki, kas nezin ir aizmirsuši vai netiek līdz laikam, jo pa lielam kāda gan viņiem nojausma par bērnu aprūpes tendencēm, ja pašiem bērni mazi bija sen, sen atpakaļ. Protams, ka viņi uztraucas, tapēc rodas visas šīs pērles, kā arī mēģina parūpēties pa savam, kaut šāda aprūpe nereti liek acīm ieplesties, kaut arī bērnu mīl. Pa lielam uzskatu, ka vecvecākiem ir jāatpūšas un jāmīl bērni. Pārējais, lai ir vecāku ziņā!
un vecvecāki bērnam ir vērtība, neatsverama - tā ka no savas puses daru visu, lai attiecības uzturētu un koptu. ne tamdēļ, lai viņi varētu pieskatīt bērnus (to pa 4 gadiem esam uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas reizes lūguši), bet vispār.
jautājumi, komentāri par to, ka citos laikos darīja tā, vēl nav iesaistīšanās audzināšanā. OK, man paveicies, ka, ja arī pajautā vai pakomentē, tas nekad nav kritiski vai padoma formā. Ko pati padomāju par dažādām idejām, parasti īpaši neizpaužu, kamēr man uzbāzīgi neliek darīt saskaņā ar tām.
Vīra māte uzstāj, ka mūsu 4 mēn. vecais zīdainis šķielē 😃 Nepieņem to, ka mums un ģ/ā tā neliekas. Grib, lai vedam pie acu ārsta 😃 Kaitinoši un nedaudz smieklīgi.
Lasu un nevaru saprast uz kādas planētas dzīvojat. Katram ir savs viedoklis par bērna barošanu un audzināšanu. Ir tāda sajūta, ja man 40, nevis divdesmit tad es esmu veca, neko nesaprotoša, vecmodīga un pilnīga muļķe, jo esmu klļuvusi par omīti. Jūs mīļās, kad rakstat padomājat ko un par ko rakstat. Es esmu mamma un omīte un tieši tāpat varu teikt, ka paklausoties vienu otru māmiņu vai pavērojot viņu rīcību mati ceļās stāvus.