Kā tikt galā ar vēdera vīrusiem?

Vēdera vīrusi ir aktuāli visu cauru gadu, tomēr lielākie uzplaiksnījumi parasti notiek pavasarī un rudenī. Tā kā šobrīd esam jauna uzplaiksnījuma priekšā, par svarīgākajām lietām, ko atcerēties un ievērot, stāsta ģimenes ārste Linda Zēģele. 

Ar ko ir saistīti vēdera vīrusu uzplaiksnījumi?

Laikā, kad vīrusi ir aktīvi, tie ļoti labi vairojas un izplatās. Cilvēki ir kļuvuši mobili, ikdienā notiek intensīva komunikācija, tiek apmeklētas publiskas vietas, kurās var ērti apmainīties ar vīrusiem. Cilvēkiem nav laika izslimot slimības līdz galam, viņi dodas laukā un tādējādi inficē citus. Ļoti bieži gadās redzēt lielveikalos savus pacientus, kas nupat bijuši uz vizīti, bet, jūtoties nedaudz labāk, pastaigājas pa veikaliem. Jāsaprot, ka tad, kad slimojam, svarīgi ne tikai pievērst uzmanību savai pašsajūtai un ļaut sev izveseļoties, bet arī neinficēt citus. Tāpat katru gadu varam novērot arvien jaunas vīrusu mutācijas formas, kuru noturība un spēja izdzīvot medikamentu un dezinfekcijas priekšā ir paaugstinājusies.

Kādēļ cilvēks saslimst ar vēdera vīrusu?

Pirmkārt, cilvēkiem ir ļoti pavājinātas imunitātes. Tā vietā, lai mēs brauktu pie dabas, svaigā gaisā, kur mēs stiprinām savu imunitāti, mēs labāk dodamies uz veikaliem, kino, teātriem, muzejiem, kur esam pastiprinātā kontaktā ar citiem. Cilvēka imunitāti ļoti ietekmē stresa līmenis. Daudzi no mums ir pastāvīgā satraukumā, kas organismā rada disbalansu un samazina pretošanās spējas. Tomēr, pat ja cilvēkam ir laba imūnā sistēma, dažreiz gadās saņemt vīrusu trieciendevu, pret kuru ir ļoti grūti pretoties. Piemēram, ja publiskajā tualetē bijis kāds vīrusa pārnēsātājs, un mēs pieskaramies tiem pašiem priekšmetiem un tad mutei, tā ir trieciendeva, kura garantē, ka vīruss tiks organismā. Cilvēki arī dažkārt neapzinās, ka tie, kas nedzīvo pārspīlēti sterilā vidē un neaizraujas ar visa dezinficēšanu, ar vēdera vīrusiem slimo ievērojami retāk. Sterila vide izolē mūs no dabīgās mikrovides, kura norūda organismu. Ja nav normālas mikrovides, organisms saasināti reaģē uz baktērijām un sāk slimot, lai atbrīvotos no tām.

Cik ilgi vēdera vīrusa slimnieks var inficēt citus?

Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, jo dažādiem vīrusiem šis laiks ir atšķirīgs. Es, kā ģimenes ārsts, pacientiem mācu, ka svarīgi ir izgulēt mājās visus simptomus. Ideālā gadījumā, būtu jāpaliek mājās vēl vienu vai divas dienas pēc tam, kad simptomi ir beigušies. Protams, cilvēki negrib kavēt darbus un skolas, un atgriežas cilvēkos tiklīdz jūtas labāk. Galvenais ir nedoties uz publiskām vietām, kamēr vēl ir vemšana un caureja, pat, ja tā vairs nav bieža.

Kā jārīkojas, kad cilvēks ir saslimis ar vēdera vīrusu?

Katram vīrusam ir sava forma, un katrs cilvēks to var pārdzīvot citādāk. Kādam būs caureja, vemšana, kādam būs abi. Tajā brīdī, kad organisms ir saņēmis vīrusu, tas uzreiz cenšas no tā tikt vaļā, izvadot to laukā jebkurā iespējamā veidā, tādēļ pie pirmajiem simptomiem nav nekādas vajadzības un jēgas lietot medikamentus. Cenšoties apstādināt vemšanu vai caureju, mēs darbojamies pret sava organisma interesēm. Vajag ļaut organismam darīt to, kas darāms.

Vienīgais, kas sākumā jāievēro- jādzer ūdens vai minerālvielu un glikozes maisījums rehidrons. Pieaugušie var dzert arī atgāzētu minerālūdeni. Tas jādara maziem malciņiem un bieži. Lielu daudzumu vienā reizē nevajag dzert, jo tas izraisīs vemšanu. Atūdeņošanās ir bīstamākais, kas var notikt, pārslimojot vēdera vīrusu, tādēļ ir nepieciešams sekot līdzi uzņemtajam ūdenim un urinācijas biežumam. Piemēram, ja bērns ir ļoti savārdzis, atsakās dzert un nav urinējis jau 6-7 stundas, tad visticamāk, ka vecāki mājās netiks galā, un ir jābrauc uz slimnīcu. Tas attiecas arī uz pieaugušajiem, ja urinācija nav bijusi vairāk nekā 7 stundas un organisms ir savārdzis. Šādi nopietni gadījumi gan ir ļoti reti. Ja ir šaubas, ko darīt, vērtīgi ir piezvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni.

Ja saslimšanas laikā vispār ir apetīte, tad ir jāēd tikai sausa, vienkārša, netrekna, nesaldināta un nerūgstoša pārtika. Drīkst lietot skābpiena produktus, tvaicētus dārzeņus, sausiņus. Organisms slimības laikā cenšas atbrīvoties no visa, tādēļ arī pārtiku tas varētu vēlēties atgrūst. Tā iemesla dēļ nevajag spiest ēst, ja slimnieks atsakās to darīt. Jāuzticas organismam, kurš vienmēr zina, kas darāms.

Kādēļ vēdera vīrusu laikā nepieciešams lietot labās baktērijas?

Pirmkārt, mūsu organisma imunitāte vīrusa slimības laikā ir novājināta. Lai to stiprinātu, mums ir jāatjauno kuņģa un zarnu trakta mikroflora, kas ir spēcīgas imunitātes atslēga. Ir divi varianti: vai nu organisms ir saņēmis vīrusu trieciendevu, un tie noēd zarnu mikroflorā esošās labās baktērijas, vai arī mikroflorā jau ir bijis labo baktēriju iztrūkums un disbalansa rezultātā vīrusiem ir bijis ērti tajā sākt vairoties. Abos gadījumos mēs pret vīrusu cīnāmies, atjaunojot līdzsvaru mikroflorā un tādējādi uzlabojot organisma imunitāti. Tādēļ ir svarīgi lietot probiotiķus jeb labās baktērijas, kas palīdz atjaunot mikrofloru un cīnās pret vīrusiem. Ļoti vērtīgas ir BioGaia probiotikas, kuras ātrā laikā panāk līdzsvara atgriešanos. Probiotikas jāturpina dzert 2-3 dienas pēc simptomu izzušana. Labās baktērijas ir ieteicams lietot arī profilaktiski, lai saglabātu imunitāti. Gadījumā, ja mājās kāds ģimenes loceklis slimo vai ir jākontaktējas ar lielu skaitu cilvēku, tad labās baktērijas palīdzēs novērst inficēšanos.  

Vai vīrusa uzplaiksnījuma laikā būtu jālieto roku dezinficēšanas līdzekļi?

Ja cilvēks nav biežā kontaktā ar slimniekiem, tad izmantot dezinfekciju nav nekādas nepieciešamības. Kā jau minēju, pārāk sterila vide var radīt pretēju efektu. Ja ģimenē kāds slimo, pietiek ievērot pamata lietas- neēst no vieniem traukiem, karotēm, nelietot kopīgu dvieli. Visādi citādi pietiek ar roku mazgāšanu un profilaktisku labo baktēriju lietošanu.