Ikdiena ar bēbīti: cik daudz mēs protam piecos mēnešos

Katrs mazulis ir citādāks, redzot un atceroties savus lielākos, saprotu, ka arī manējie ir ļoti dažādi. Lielākā meita ļoti ātri sāka celties kājās, tā īsti pat nerāpojot, viņa mums staigāja jau 9-10mēnešos, savukārt otra mazākā māsiņa bija ļoti prātīga, visu, ko jaunu iemācījās, darīja ar milzīgu uzmanību, tā teikt 10reiz nomērīja un tikai tad nogrieza. Mazākā māsiņa ir ļoti aktīva, zinātkāra, jo visu vajag pataustīt, iebāzt mutē, arī tad, ja mēs paši pusdienojam, vai vakariņojam, viņa kustina lūpiņas, šādi jautājot - es taču arī gribu. Tas arī bija iemesls, kādēļ viņu sāku piebarot jau knapi sasniedzot piecus mēnešus.

Veļamies un šļūcam

Pati mazākā no mūsu ģimenes velties sāka jau vēl nesasniedzot 4 mēnešus, tādēļ piecos mēnešus viņa to dara ļoti apzināti un stabili. Pirmais, lai būtu ātrāka tikšana uz priekšu, viņa šļūca atpakaļgaitā, taču nu jau nedēļu iemācījusies pacelt dupsi gaisā un rāpus šūpoties uz priekšu un atpakaļ. Lēnām griežās rāpus pozīcijā arī pa riņķi. Šoreiz iztiekam arī bez fizioterapeita palīdzības, jo viņa attīstās ļoti labi un tonuss ir minimāls. Ko es daru citādāk? Es dienā vismaz trīs reizes pa 10-15minūtēm viņu masēju un vingrinu, pieļauju, ka jau ar ceturto bērniņu nav bailes izdarīt kaut ko nepareizi, ir daudz lielāka drošība. Tad, kad to darām un mājās arī ir abas māsas, šī mums kļūst par varen jautru nodarbi, kur kutināmies un masējamies visas dāmas mājās. Es tiešām to ļauju darīt arī meitām ar mazo māsiņu, tiesa gan pieskatot.

Ēdam ķirbi, kartupeli, burkānu, banānu blendētā veidā, vadītai bērna ēšanai neesmu gatava

Pirmais, ko kopīgi pamēģinājām, ir ķirbītis, no zemniekiem iegādājāmies skaistu tumši oranžu sviesta ķirbīti. To vārīju un blendēju es pati, lai meitiņai tiek pašu gatavots, ne no burciņām. Es neesmu burciņu pretinieks, jo ir situācijas, kad tās lieliski noder un atvieglo ikdienu. Pamanīju, ka tad, kad paēdām ķirbīti, puncis pūtās pastiprināti, bet to norakstīju uz to, ka varbūt es pati tajā dienā ieēdu kaut ko no tā, kas caur manu pienu varētu punčuku pakaitināt. Divas dienas ēdām tikai ķirbīti un to otrajā dienā aizstājām ar veselu ēdienreizi, pa virsu padzērāmies fenheļa tēju.

Nākamais ķirbītim likām klāt burkāniņu, mūsu pašu izaudzētu, mazā neprotestēja, ēda ļoti labi. Arī tad puncītis pūtās, bet ne tik ļoti, lai viņa niķotos un sāpēs raudātu. Tādēļ nākamo piebarojumu nolēmu taisīt no kartupelīša un burkāna. Arī šis viņai ļoti garšoja, bet ne tik ļoti kā burkāniņš un ķirbītis. Tā kā man šķita, ka viņa nav kārtīgi paēdusi no šī, nolēmu ļaut viņai panašķēties ar banāniņu burciņās, to gan jau iepriekš biju nopirkusi veikalā, jo tas man šķita daudz veselīgāks, nekā zaļš banāns nepagatavots no veikala plauktiem ziemas vidū. Arī banānu viņa nesmādēja. Pa šo laiku esmu viņai arī devusi pasūkāt zaļu burkāniņu, sekojot līdzi, lai viņa neieliek par dziļu kakliņā. Process viņai ļoti patika. Tā nu vienu, vai vienu ar pus ēdienreizi esam aizstājušas ar biezenīšiem. Pagaidam vadītai bērna ēšanai neesmu gatava, tomer māc bažas, bet tas nenozīmē, ka to neatbalstu. Vienkārši man tas neiet pie sirds, apsveicami, ja ir vecāki, kuri to pieprot. Tādēļ, lai trenētu mutes sakodienu un veicinātu graušanu, izmantojam graužamlietiņas, grabulīšus gan no koka, gan tamborētus, gan silikona.

Eksperimentējam arī ar piena maisījumu

Tā kā pa dienu līdz šim 3-4 reizes dzērām arī piena maisījumu, pēdējā laikā viņa aktīvi izrādīja, ka kaut kas nav labi un maisījumu špļāva ārā. Vai nu viņai pa nakti un no rīta beidzot pietiek mans piens, vai arī maisījums ir par "švaku". Līdz šim ēdām Aptamil lacto free, bet nu vakar pamēģinājām parasto Aptamil un pārskatīšanās pēc 2.numuriņu. Izēda viņa vakara pudelīti tukšu un naktī līdz pirmajai ēšanai gulēja 5 stundas, tad paēda krūti un atkal divas stundas bez "pupošanās", kā tas mums jau teju vairāk kā mēnesi ir rituāls katru nakti. Pēdējā mēnesī viņa arī bija maz pieņēmusies svarā, kas norāda, ka kaut kas ir par maz, lai arī ārsts teica, ka tas ir pietiekami un viņai viss ir kārtība. Man jau šķiet, ka 180grami uz pirmā mēneša fona, kad bija virs kilograma, ir stipri par maz. Tā nu šorīt ar vīru kopīgi nolēmām, ka vainīgs nemierīgajam bērnam bija arī maisījums, kurš tik žiperīgai meitenei bija par "švaku" un pagaidām arī puncis pret parasto maisījumu neprotestē. Dzīvosim, redzēsim :)

Rotaļājamies ar māsām un brāli

Tā kā mājās mūsu ir daudz, meitiņai ļoti patīk, kad ar viņu rotaļājas gan māsas, gan brālis, gan arī mūsu kaķenīte, bet ar to ļoti uzmanīgi, jo sāpīti kaķene bija sarūpējusi jau uz kājiņas un vaidziņa. Viņa ir ļoti smaidīga un tad, ja ar viņu spēlējas, runājas, viņa ļoti smaida, pat izteikti balsī smejas, kad mazā māsa viņai visādus trikus rāda. Ļoti patīk arī spēlēties ar tēta bārdu, tajā ieķerties...

Atpazīstam sen neredzētus, vai svešus cilvēkus

Līdz šim nebija problēmu, kad atbrauc ome ciemos, bet nu, ja ome nav ilgi redzēta, lūpa ir uzvilkta un nākas domāt, kā paslēpties un auklēt tā, lai iesākumā neredz, kas to dara. Jā, pie svešiem cilvēkiem nu vairs rokās tik ļoti iet nevēlas un uzvelk tik lielu lūpu...

Padalieties arī Jūs, mammas, ko Jūsu bērniņš jau prot konkrētā vecumā!