Ikdiena ar bēbīti: cik daudz mēs protam piecos mēnešos

Ikdiena ar bēbīti: cik daudz mēs protam piecos mēnešos

29. Jan 11:06 ViKrEm mamma ViKrEm mamma

Katrs mazulis ir citādāks, redzot un atceroties savus lielākos, saprotu, ka arī manējie ir ļoti dažādi. Lielākā meita ļoti ātri sāka celties kājās, tā īsti pat nerāpojot, viņa mums staigāja jau 9-10mēnešos, savukārt otra mazākā māsiņa bija ļoti prātīga, visu, ko jaunu iemācījās, darīja ar milzīgu uzmanību, tā teikt 10reiz nomērīja un tikai tad nogrieza. Mazākā māsiņa ir ļoti aktīva, zinātkāra, jo visu vajag pataustīt, iebāzt mutē, arī tad, ja mēs paši pusdienojam, vai vakariņojam, viņa kustina lūpiņas, šādi jautājot - es taču arī gribu. Tas arī bija iemesls, kādēļ viņu sāku piebarot jau knapi sasniedzot piecus mēnešus.

Veļamies un šļūcam

Pati mazākā no mūsu ģimenes velties sāka jau vēl nesasniedzot 4 mēnešus, tādēļ piecos mēnešus viņa to dara ļoti apzināti un stabili. Pirmais, lai būtu ātrāka tikšana uz priekšu, viņa šļūca atpakaļgaitā, taču nu jau nedēļu iemācījusies pacelt dupsi gaisā un rāpus šūpoties uz priekšu un atpakaļ. Lēnām griežās rāpus pozīcijā arī pa riņķi. Šoreiz iztiekam arī bez fizioterapeita palīdzības, jo viņa attīstās ļoti labi un tonuss ir minimāls. Ko es daru citādāk? Es dienā vismaz trīs reizes pa 10-15minūtēm viņu masēju un vingrinu, pieļauju, ka jau ar ceturto bērniņu nav bailes izdarīt kaut ko nepareizi, ir daudz lielāka drošība. Tad, kad to darām un mājās arī ir abas māsas, šī mums kļūst par varen jautru nodarbi, kur kutināmies un masējamies visas dāmas mājās. Es tiešām to ļauju darīt arī meitām ar mazo māsiņu, tiesa gan pieskatot.

Ēdam ķirbi, kartupeli, burkānu, banānu blendētā veidā, vadītai bērna ēšanai neesmu gatava

Pirmais, ko kopīgi pamēģinājām, ir ķirbītis, no zemniekiem iegādājāmies skaistu tumši oranžu sviesta ķirbīti. To vārīju un blendēju es pati, lai meitiņai tiek pašu gatavots, ne no burciņām. Es neesmu burciņu pretinieks, jo ir situācijas, kad tās lieliski noder un atvieglo ikdienu. Pamanīju, ka tad, kad paēdām ķirbīti, puncis pūtās pastiprināti, bet to norakstīju uz to, ka varbūt es pati tajā dienā ieēdu kaut ko no tā, kas caur manu pienu varētu punčuku pakaitināt. Divas dienas ēdām tikai ķirbīti un to otrajā dienā aizstājām ar veselu ēdienreizi, pa virsu padzērāmies fenheļa tēju.

Nākamais ķirbītim likām klāt burkāniņu, mūsu pašu izaudzētu, mazā neprotestēja, ēda ļoti labi. Arī tad puncītis pūtās, bet ne tik ļoti, lai viņa niķotos un sāpēs raudātu. Tādēļ nākamo piebarojumu nolēmu taisīt no kartupelīša un burkāna. Arī šis viņai ļoti garšoja, bet ne tik ļoti kā burkāniņš un ķirbītis. Tā kā man šķita, ka viņa nav kārtīgi paēdusi no šī, nolēmu ļaut viņai panašķēties ar banāniņu burciņās, to gan jau iepriekš biju nopirkusi veikalā, jo tas man šķita daudz veselīgāks, nekā zaļš banāns nepagatavots no veikala plauktiem ziemas vidū. Arī banānu viņa nesmādēja. Pa šo laiku esmu viņai arī devusi pasūkāt zaļu burkāniņu, sekojot līdzi, lai viņa neieliek par dziļu kakliņā. Process viņai ļoti patika. Tā nu vienu, vai vienu ar pus ēdienreizi esam aizstājušas ar biezenīšiem. Pagaidam vadītai bērna ēšanai neesmu gatava, tomer māc bažas, bet tas nenozīmē, ka to neatbalstu. Vienkārši man tas neiet pie sirds, apsveicami, ja ir vecāki, kuri to pieprot. Tādēļ, lai trenētu mutes sakodienu un veicinātu graušanu, izmantojam graužamlietiņas, grabulīšus gan no koka, gan tamborētus, gan silikona.

Eksperimentējam arī ar piena maisījumu

Tā kā pa dienu līdz šim 3-4 reizes dzērām arī piena maisījumu, pēdējā laikā viņa aktīvi izrādīja, ka kaut kas nav labi un maisījumu špļāva ārā. Vai nu viņai pa nakti un no rīta beidzot pietiek mans piens, vai arī maisījums ir par "švaku". Līdz šim ēdām Aptamil lacto free, bet nu vakar pamēģinājām parasto Aptamil un pārskatīšanās pēc 2.numuriņu. Izēda viņa vakara pudelīti tukšu un naktī līdz pirmajai ēšanai gulēja 5 stundas, tad paēda krūti un atkal divas stundas bez "pupošanās", kā tas mums jau teju vairāk kā mēnesi ir rituāls katru nakti. Pēdējā mēnesī viņa arī bija maz pieņēmusies svarā, kas norāda, ka kaut kas ir par maz, lai arī ārsts teica, ka tas ir pietiekami un viņai viss ir kārtība. Man jau šķiet, ka 180grami uz pirmā mēneša fona, kad bija virs kilograma, ir stipri par maz. Tā nu šorīt ar vīru kopīgi nolēmām, ka vainīgs nemierīgajam bērnam bija arī maisījums, kurš tik žiperīgai meitenei bija par "švaku" un pagaidām arī puncis pret parasto maisījumu neprotestē. Dzīvosim, redzēsim :)

Rotaļājamies ar māsām un brāli

Tā kā mājās mūsu ir daudz, meitiņai ļoti patīk, kad ar viņu rotaļājas gan māsas, gan brālis, gan arī mūsu kaķenīte, bet ar to ļoti uzmanīgi, jo sāpīti kaķene bija sarūpējusi jau uz kājiņas un vaidziņa. Viņa ir ļoti smaidīga un tad, ja ar viņu spēlējas, runājas, viņa ļoti smaida, pat izteikti balsī smejas, kad mazā māsa viņai visādus trikus rāda. Ļoti patīk arī spēlēties ar tēta bārdu, tajā ieķerties...

Atpazīstam sen neredzētus, vai svešus cilvēkus

Līdz šim nebija problēmu, kad atbrauc ome ciemos, bet nu, ja ome nav ilgi redzēta, lūpa ir uzvilkta un nākas domāt, kā paslēpties un auklēt tā, lai iesākumā neredz, kas to dara. Jā, pie svešiem cilvēkiem nu vairs rokās tik ļoti iet nevēlas un uzvelk tik lielu lūpu...

Padalieties arī Jūs, mammas, ko Jūsu bērniņš jau prot konkrētā vecumā!

Agitins Agitins 29. Jan 13:55

Ļoti interesenti lasīt, jo manam puikiņam drusku vairāk kā pieci mēneši. Jāpiekrīt , ka katrs attīstas savā tempā. Mana kļūda bija tā, ka gribēju salīdzināt ar vecākā dēla tempiem, kurš visu darīja varbūt pat ātrāk kā vajag. Piemēram , vecākais dēls sāka velties trijos mēnešos , tādēļ satraucos ka jaunākais četros mēnešos vel nevēļas. Dažas dienas pirms iekāpšanas 5 mēnešos sāka to darīt un šo divu nedēļu laikā to ir veikli iemācījies darīt jebkurā situācijā. Cenšas šļūkt, bet nesanāk . Tad nu tagad izdomājis sliet gaisā dupsi , galvu atspiežot pret zemi ( varētu būt pirmās rāpošanas vēsmas ).
Piebarojumu ēdam no četriem mēnešiem. Labi ēd visu ko dodu. Pilnībā ēdienreizes neaizstāju, bet divreiz dienā puse ir papildediens un puse piens. Esam pamēģinājuši visādās kombinācijās ķirbi , kartupeli, burkānu, kāli (visu vietējo zemnieku audzētu), arī brokoli (diemžēl ne vietējo ). Divas dienas ēdam bumbieru biezeni . Kas par pārsteigumu man , viņam ne visai garšo. Varbūt par saldu. Tas šobrīd kā našķis launagā dažas karotītes . Vakarā dodu putru. Jāatzīst, ka vakara noguruma dēļ nevāru pati, bet izmantoju no paciņas kas jāsajauc vien ar ūdeni . Vakarā jeb uz nakti ( pulksten 21) ir puse putras un puse piena maisījuma. Guļ lidz trijiem, kad paēd pieniņu un ceļas ar visiem reizē septiņos . Varbūt pagulētu ilgāk , bet jūt kņadu mājās. Ar lielu sajūsmu skatās kā brālis ar tēti rosās pa māju steidzoties katrs uz saviem darbiņiem . Tikai tad , kad viņi devšies prom, signalizē , ka gribas ēst un pampers pilns. Jā, vērot kā lielais brālis (4,5gadi) spēlējas ļoti patīk. Ļoti grib runāties , liels pļāpa un izdveš dažnedažādas skaņas . Reizēm jau liekas ka tiešām saka mamma un tete, bet nez vai tas tā apzināti .