Dabiska attīstība, brīvā staigāšana, brīvā rotaļašanās- tas viss piederas pie bērniņa attīstības pirmajā dzīves gadā. Savās pārdomās, kas ir dabiska bērna attīstība dalās fizioterapeite Klaudija Hēla.
„Atbildes, ko saņemu no vecākiem par to,kas ir dabiska bērna attīstība ir dažādas- kad bērns sāk velties, rāpot, staigāt, bet es iesaku domāt plašāk un tas ir arī periods, kad bērns sāk tvert mantas, sāk runāt,” stāsta fizioterapeite. „Dabiskā attīstībā uzmanība tiek pievērsta tam, kāda ir katra bērna individuālā attīstība, kā un ko viņš vēlas darīt un mēs, vecāki, radām bērnam vidi, lai viņš varētu to izdarīt.”
Tāpat fizioterapeite mierina, ka ir diezgan plašs intervāls, kādā bērns var sākt kaut ko darīt un iemācīties to, piemēram, ne visi bērni 9 mēnešos rāpos un ne visi bērni gada vecumā sāks staigāt. Arī literatūrā atrodamas dažādas tabulas, kad ir sākuma laiks, kad bērniņš varētu sākt kaut ko darīt, piemēram, velties, un vecums, līdz kuram viņam šo prasmi vajadzētu apgūt.
Tomēr dzīvē dažādās jomās gadās arī izņēmumi un ja līdz kādam vecumam mazulis kādas prasmes nav apguvis, piemēram, līdz 18 mēnešu vecumam bērns nav iemācijies staigāt, tad var doties pie bērnu ārsta vai fizioterapeita uz konsultāciju, lai izlemtu, vai mazulim nepieciešama vingrošana, masāžas vai citas nodarbības.
Dabiskas attīstības pamats- bērns visu dara pats un vecāku uzdevums ir radīt piemērotu vidi dabiskai bērna attīstībai!
„Tas bērns, kurš aug ratos, nespēj iemācīties velties, jo ratos vienkārši nav vietas; bērniņš, kurš nemitīgi atrodas gultiņā, nespēj iemācīties rāpot, jo tur nav vietas,” fizioterapeite iedrošina veidot pareizu vidi mazulim.”Bērniņam programma sen ir galvā un viņš pats zina, kad sāks velties, rāpot, staigāt, vecākiem atliek būt pacietīgiem un radīt piemērotu vidi!”
Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv