Ģimene adoptē bērnu ar Dauna sindromu. Adopcijas ceļš no Latvijas uz ASV

Stāsts aizkustina. Ģimeni nejauši uzgāju Instagram – kādā fotogrāfijā manīju Latvijas simboliku, lasīju aprakstu un nespēju noticēt – tiešām? Dauna sindroms? Adopcija no Latvijas? Izpētīju profilu divreiz un mani neatstāja doma: “Kā?”.

Nosūtīju personisku ziņu ar aicinājumu sniegt interviju Esencē. Mani pārsteidza mammas atbilde, ka vispirms intervijas sniegšanu saskaņos ar meitas bioloģisko mammu Latvijā, jo tā esot tik personiska situācija. Tik cieņpilni!

Pēc dažām dienām saņēmu pozitīvu atbildi ar skaidrojumu, ka sniegs interviju, lai atbalstītu bāreņus Latvijas bērnu namos, kurus vairs nav atļauts adoptēt uz ārzemēm.

Lūk, dziļi personisks un atklāts stāsts par bērna ar īpašajām vajadzībām adopciju uz ASV un ģimenes dzīvi šodien.

Pastāstiet, lūdzu, par savu ģimeni!

Mani sauc Kristīne (Christine). Ar vīru Kentu (Kent) esam precējušies 31 gadu, mums ir septiņi bērni vecumā no 10 līdz 30 gadiem, dzīvojam ASV rietumos. Es esmu no Kanādas, bet devos studēt uz ASV, satiku Kentu un nolēmām veidot ģimeni šeit. Man ir augstākā izglītība psiholoģijā, bet dzīvoju mājās ar bērniem kopš mūsu pirmdzimtā nākšanas pasaulē. Kents ir mārketinga departamenta vadītājs IT kompānijā. Mums patīk pavadīt laiku ar bērniem un mazbērniem, ceļot, laivot, doties pārgājienos, spēlēt golfu un fotografēt.

Ģimene 2018.gadā, šobrīd ir kuplākā skaitā

Jūsu ģimenē aug divi bērni ar īpašām vajadzībām. Kāda ir viņu diagnoze?

Breidijs (Brady) un Kailija (Kylie) ir mūsu divi jaunākie bērni. Viņiem abiem ir Dauna sindroms.

Breidijam ir 19, bet Kailijai 10 gadu. Viņi ir lieliski bērni!

Breidijs un Kailija

Pastāstiet par Breidija ienākšanu jūsu ģimenē un dzīvi šodien?

Breidijs ir mūsu jaunākais bioloģiskais bērns – sestais no šobrīd septiņiem bērniem.

Pirms Breidija nākšanas pasaulē, mēs neko daudz nezinājām par Dauna sindromu. Grūtniecības laikā sonogrāfijas rezultāti rādīja, ka ir aptuveni 1% iespējamība, ka viņam ir Dauna sindroms. No tālākas testēšanas atteicāmies, jo iespējamība bija tik neliela un citādi ultrasonogrāfijā viss izskatījās labi.

Breidijs piedzima veselīgs, taču ārstiem bija aizdomas par Dauna sindromu un viņi veica ģenētiskās analīzes. Diagnoze apstiprinājās.

No dzimšanas līdz trīs gadu vecumam viņš saņēma dažādas terapijas mājās: rehabilitāciju jeb dzīves prasmju terapiju (occupational therapy), fizioterapiju, logopēdiju, kā arī pie mums nāca skolotājs, lai palīdzētu viņam attīstīties citās dzīves jomās.

No trīs gadu vecuma Breidijs apmeklē skolu kopā ar bērniem bez īpašajām vajadzībām. Iekļaujoša izglītība mums ir ļoti svarīga.

Mācoties kopā ar pārējiem bērniem, uzlabojas IQ līmenis, sociālās un akadēmiskās prasmes, kā arī izredzes strādāt un dzīvot neatkarīgu dzīvi.

Šobrīd Breidijs gatavojas absolvēt vidusskolu maijā un turpinās apgūt profesionālās, akadēmiskās un neatkarīgas dzīves prasmes. ASV cilvēki ar īpašām vajadzībām saņem izglītību līdz 21 gada vecumam. 

Breidijam patīk peldēt, doties pārgājienos, laivot, apciemot ģimeni Kanādā, skatīties filmas, iet uz restorāniem, boulings, galda spēles un pavadīt laiku ar viņa brāļu un māsu bērniem. Breidijs ir patīkams un gudrs, un spējīgs darīt tik daudz. Viņa prasmes dažās jomās noteikti attīstījās lēnāk, bet viņš ir tik inteliģents un intuitīvs. Viņš ir ļoti līdzjūtīgs un mīlošs.

Breidija smaids izgaismoja mūsu dzīves un viņš ātri kļuva par mīļāko brāli mūsu bērniem. Viņš bija un ir liela svētība mūsu ģimenei.

Kāds ir Kailijas ceļš jūsu ģimenē? 

Kailija ir dzimusi Latvijā un augusi bērnu namā Rīgā līdz mēs viņu adoptējām.

Kailija bērnu namā Rīgā

Kailijai Dauna sindromu diagnosticēja uzreiz pēc dzimšanas.

Viņas bioloģiskā ģimene nezināja, ka bērnam būs Dauna sindroms, un tas viņiem bija liels trieciens. Viņi nolēma, ka nespēj audzināt bērnu ar īpašām vajadzībām, atteicās no vecāku tiesībām un ievietoja viņu bērnu namā.

Kailija bērnu namā uzturējās gandrīz līdz trīs gadu vecumam – mēs atvedām viņu mājās tieši pirms trešās dzimšanas dienas. 

Nepilnu 3 gadu vecumā Kailija svēra nieka 8.6 kilogramus, bija 76 cm gara. Viņa ir izaugusi un uzplaukusi no tās mazās meitenītes, kādu mēs viņu satikām.

Kā Kailija attīstījās ģimenē? Kāda viņa ir šobrīd?

Pirmo gadu mēs palīdzējām Kailijai pielāgoties ģimenes dzīvei un izveidot emocionālo piesaisti.

Lai palīdzētu pārvarēt atpalicību dažās jomās, viņa saņēma iknedēļas dzīves prasmju terapiju, logopēdiju, fizioterapiju un barošanas terapiju vairāku gadu garumā.

Kad pagāja gads, viņa sāka apmeklēt pirmsskolu un tad sākumskolu.

Kailija mīl lelles, princeses, pucēšanos, spēles svaigā gaisā, peldēšanu, pārgājienus, filmas, dejošanas nodarbības, spēles ar draugiem un viņa aizrautīgi spēlē boulinga līgā kopā ar citiem cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām.

Kailijai ļoti patīk uzposties un modelēt – viņa ir modele vairākos uzņēmumos, kas pārdod bērnu drēbes, apavus un aksesuārus.

Kā Kailijai veicas skolā?

No četru gadu vecuma viņa mācās skolā ar pārējiem bērniem. Šobrīd viņa mācās ceturtajā klasē kopā ar bērniem bez īpašām vajadzībām.

Skolā viņa saņem papildus atbalstu, lai pielāgotu uzdevumus un palīdzētu viņai jomās, kurās viņa no pārējiem bērniem atpaliek.

Viņai ļoti patīk mācīties, un gan viņas skolas draugi, gan pārējie bērni Kailiju mīl.

Covid-19 laikā mācāmies attālināti, jo cilvēkiem ar Dauna sindromu ir lielāks risks nopietni saslimt ar vīrusu. Mēs gribam parūpēties, lai Breidijs un Kailija saglabātu labu veselību. 

Kailija ir ļoti gudra un mērķtiecīga. Kad viņa mēģina kaut ko iemācīties, viņa vingrinās atkal un atkal līdz viņai izdodas. Viņa cenšas, cik var, visā, ko dara. Mēs ar viņu ļoti lepojamies!

Uzsākot mācības 4.klasē, 2020.gadā

Kā jūs nonācāt līdz lēmumam adoptēt bērnu ar Dauna sindromu?

Sākotnēji mums nebija nolūks adoptēt. Kad Breidijs bija mazs, es uzzināju par organizāciju “Reece’s Rainbow”. Tā visā pasaulē atbalsta bērnus ar Dauna sindromu, kuriem nav ģimenes. To bērnu bēdīgās sejas un dzīves apstākļi lauza manu sirdi.

Es pievienojos šo bērnu adopcijas aizstāvībai. Piedalījos un vēroju, kā bērni ieradās mājās no visas pasaules un tiešām uzplauka savās jaunajās ģimenēs. Pārmaiņas šajos bērnos bija apbrīnojamas.

Nedomājām paši adoptēt, tikai atbalstījām ģimenes, kuras bija procesā.

Reiz pamanīju Kailijas profilu un nevarēju par viņu aizmirst.

Runāju ar vīru un pārējiem bērniem, jo gribējām, lai viņi visi ir daļa no lēmuma pieņemšanas. Nolēmām par labu adopcijai.

Kāda bija Kailijas dzīve bērnu namā? Kāda viņa ieradās pie jums?

Laimīgā kārtā Kailija bija vienā no labākajiem Rīgas bērnu namiem. Viņas fiziskās vajadzības bija apmierinātas un viņai bija lieliska fizioterapeite.

Kailija dzīvoja bērnu namā, kurš bija paredzēts bērniem no dzimšanas līdz četru gadu vecumam, grupā ar 9-11 citiem bērniem līdzīgos vecumos.

Lai gan Kailija bija labā bērnu namā, tāpat viņa tika traumēta un mēs redzējām problēmas.

Kailija pie mums ieradās ļoti sīciņa, bet ātri pieņēmās svarā, kad palīdzējām viņai ēst un dzert.

Kad viņa ieradās pie mums, viņai bija grūti uzņemt šķidrumus – viņa bija dehidrēta. Viņai bija problēmas ieelpot padzeroties – ar to mūsu mājās ASV strādāja barošanas terapeits, bet šīs problēmas pamanījām jau Latvijā. Tā ir izplatīta problēma bērniem ar Dauna sindromu, jo šiem bērniem nereti ir vaļīgi elpceļi, bet šādas problēmas ne vienmēr tiek diagnosticētas vai risinātas bērnu namos.

Kailija nebija apguvusi daudz elementāru lietu, piemēram, ikdienas priekšmetu vai dzīvnieku vārdus. Neviens viņai nebija lasījis priekšā, un viņa nebija piedzīvojusi daudz citas pieredzes, ko bērni parasti saņem ģimenes ikdienā.

Kāds bija adopcijas process no Latvijas? 

Mēs nemeklējām bērnu tieši no Latvijas, bet tā vienkārši bija vieta, kur atradās Kailija. Mēs gribējām adoptēt tieši viņu.

Kad sākām adopcijas procesu 2012. gada novembrī, Kailijai bija divi gadi un trīs mēneši. Pirmo reizi viņu satikām 2013. gada jūnijā un pabeidzām adopcijas procesu 2013. gada decembrī. Kopumā adopcijas process ilga nedaudz vairāk par gadu.

Adopcijas process no Latvijas bija ļoti sarežģīts. Katrai valstij ir atšķirīgas prasības, un Latvija seko Hāgas konvencijas vadlīnijām par ētisku adopciju....

......

TURPINĀJUMS LASĀMS www.ESENCE.lv

Seko Esences Facebook in Instagram lapām, lai lasītu turpmākos stāstus.