Gada vecumā tikai katrs trešais bērns Latvijā saņem sabalansētu uzturu

Gada vecumā tikai katrs trešais bērns Latvijā saņem sabalansētu uzturu, atklāj uzņēmuma "AptaClub" veiktās izpētes dati par bērnu ēdināšanas paradumiem Baltijas valstīs.

"Lai gan 35% māmiņu Latvijā ir pārliecinātas, ka mazulis saņem sabalansētu pārtiku, mazulim augot, viņas arvien biežāk sāk par to šaubīties," norāda pētījuma veicēji. Viņi secinājuši, ka no bērna dzimšanas līdz viena gada vecumam bērna ēdienkarte ir atbildīgāk veidota, jo šajā vecumā vecāki ikdienā ir ciešā kontaktā ar mediķiem, seko bērna attīstībai un ēdināšanas ieteikumiem. Savukārt pēc gada vecuma vecāki mazāku uzmanību pievērš bērna ēdināšanai, uzskatot, ka bērns ir gatavs pieaugušo maltītēm.

Pētījuma dati rāda, ka pēc gada vecuma Latvijā jau 37% mazuļu ēdienkartē vecāki iekļauj mājās gatavotu ēdienu visai ģimenei, Lietuvā mazāks skaits vecāku bērnam piedāvā kopīgu ēdienkarti - 19 %, bet Igaunijā - 27%. "Tas norāda, ka pēc viena gada vecuma vecāki maldīgi uzskata, ka mazulis ir gatavs pieaugušo ēdienkartei, iekļaujot tajā makaronus, mērces un citus produktus, kas netiek gatavoti, ņemot vērā mazulim nepieciešamo uzturvielu skaitu," skaidro pārtikas kompānijas "Nutricia" pārstāve Kitija Balcare.

Vēl 38% Latvijas vecāku bērnam pēc gada vecuma gatavo speciāli viņam paredzētas maltītes, bet 17% izmanto speciālu zīdaiņu un mazu bērnu ēdienu, savukārt vēl 9% vecāku ļauj bērniem našķēties ar dažādām ātrajām uzkodām.

Eksperti uzsver, ka ļoti nozīmīga ir bērna ēdienkartes sabalansētība, kas tiešā veidā saistīta ar ģimenes izpratni par ēdienreizēm un to saturu.

Kā atklāj Pasaules Veselības organizācijas dati, gandrīz 60% mazu bērnu ir nepietiekams dzelzs daudzums organismā, kura cēlonis ir tieši nesabalansēts uzturs ikdienā. Atsaucoties uz šiem datiem, "Nutricia" Medicīnas nodaļas direktore Baltijā un Baltkrievijā Gita Ervika atgādina, ka svarīgs dzelzs avots ir liellopa gaļa, zivis un jēra gaļa, bet papildus bērniem pēc gada vecuma var kalpot piena dzēriens, kur dzelzs, olbaltumvielu un vitamīnu balanss ir pielāgots konkrētam bērna vecumposmam. "Rekomendējamā dienas deva ir divas glāzes jeb 300 līdz 400 mililitri," viņa skaidro.

Tikmēr "AptaClub" pētījumā secināts, ka tikai katrs trešais bērns Latvijā vecumā pēc gada izdzer līdz 250 mililitriem piena, kas ir zem rekomendējamās devas. Piena dzērienu lieto 25% bērnu pēc gada vecuma, govs pienu - 30%, bet mātes pienu - 25% bērnu.

Lai bērns augtu vesels un laimīgs, eksperti iesaka vecākiem uzturēt kontaktu ar ģimenes ārstu arī pēc tam, kad mazulis sasniedzis gada vecumu, kā arī pārdomāt ģimenes ēdienkarti, jo tā kalpo kā paraugs bērniem un tā turpmākiem ieradumiem, un ņemt vērā, ka maza bērna ēdienkarte atšķiras no pieaugušā ēdienkartes, jo atšķiras gan kuņģa izmērs, gan pilnvērtīgai bērna attīstībai nepieciešamās uzturvielas.

Vienlaikus eksperti uzsver: lai atbalstītu jaunās ģimenes un veidotu pareizu uzturu mazuļiem vecumā no viena līdz trim gadiem, Baltijas valstīs būtu nepieciešams izstrādāt vadlīnijas valstiskā līmenī, kā tas izdarīts vairākās citās Eiropas Savienības valstīs.

Pētījums par bērnu ēdināšanu Baltijā tika veikts 2012.gadā - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tajā piedalījās māmiņas, kurām ir bērni vecumā no viena līdz trīs gadiem. Tika veikta māmiņu aptauja, kā arī pētītas māmiņu dienasgrāmatas par mazuļu ēdināšanu.

LETA