Savu meitu ļoti gaidīju, lai arī viņa mūsu ģimenē ienāca kā pārsteigums. Tapēc man tikai pašsaprotami likās mēģināt nodrošināt viņai visu to labāko, tai skaitā arī rūpēties par drošu vidi.
Kā tad es nodrošinu (vismaz cenšos) veidot drošu vidi bērnam:
1. Neguļam kopā. Sākums bija smags, jo ēst prasīja ik pa 2-3h arī naktī, bet biju kategoriska-bērnam sava gulta, vecākiem sava. Nekādas kopā gulēšanas. Nevēlējos situāciju, kad tiek apdraudēts bērns, piemēram, nospiests (miega badā cilvēks var ātri izslēgties), pieaugušo sega tiek uzrauta uz sejas vai pārkarsēts.
2. Piesprādzēšana. Ja liec bērnu ratos, piesprādzē, ja autokrēsliņā-arī. Tas nekas, ka tikai uz pāris minūtēm un tu tepat blakus līdzās traukus mazgāsi, tāpat ir jāpiesprādzē.
3. Neatstāj vienu bērnu! Bērnam jau vecums, kad veļas. Iemiga! Super! Nu tad es ieiešu dušā kamēr guļ. Tas jau nekas, ka guļ pieaugušo gultā! Nē! Tas ir gan kaut kas! Es labāk vai nu neeju dušā tajā brīdī, vai palūdzu vīram pieskatīt vai pārceļu viņas gultiņā. Nevēlos lieku reizi apmeklēt slimnīcu.
4. Dzīvnieki-būsim uzmanīgi! Tas ir katra paša ziņā izvērtēt vai Jūsu mīļais un uzticamais buldogs vai putnu suns neapdraud Jūsu mazo. Risinājumus katram pašam ir jāmeklē, jo bērns ir svarīgāks par suni.
5. Droša apkārtne. Sadzīves ķīmijas, pogas, adatas utt. Padomāsim kur mazais rāpotājs var tikt.
6. Nesmēķēsim bērna klātbūtnē. Vai tiešām kopš mazām dienām bērns ir jāradina pie cigarešu dūmiem?
Varbūt kaut ko piemirsu. Un kā Jums klājas ar drošību?
Nekad neatstāju augstāk par zemi bez ciešas uzraudzības jau no pirmajām dienām. Pat ja pirmajā-otrajā mēnesī iespēja nokrist ir tiešām niecīga, es negribēju izveidot sev kaitīgu ieradumu.
Kad bērns prata velties, savu gultu izjaucām, nolikām skapī, guļam uz matrača.
Jā, guļam blakus, bet matracis ciets, liels (vietas daudz), sega viegla. Pašai miega bada nav (jo tā izguļamies 😀), ja būtu, arī pārgurumā negulētu bērnam blakus, piekrītu, ka tas nav droši.
Nekādas vadāšanas mašīnā bez piesprādzēšanas vecumam atbilstošā sēdeklītī. Pat ne 1 km.
Kad spēja piecelties kājās, baidījos arī redeļgultiņā atstāt bez uzraudzības. Pietiekami dzirdēts, ka pamanās pārrāpties pāri malai.
Ratiņos arī sprādzēju.
Kad iemanījās ierāpties dīvānā, uzreiz iemācīju, kā izkāpt - ar dupsi pa priekšu. Rāpojot pa to matraci, bija jau sapratis, kas ir augstums, tā ka arī baidījās ar galvu pa priekšu mēģināt.
Visi mazgāšanas līdzekļi, sadzīves ķīmija, medikamenti stāv augstā plauktā, nost no acīm un iespējām pasniegt. Ļoti uzmanījāmies, lai nekur nemētātos baterijas. (norīšana beidzas letāli).