Drošība pirmajā vietā! Novērs bērnu piekļuvi podziņbaterijas saturošiem priekšmetiem

Pēdējā laikā bērnu ārsti vairākkārt ir vērsuši sabiedrības uzmanību uz to, ka pieaug to bērnu skaits, kurus nākas glābt pēc podziņbateriju norīšanas. Šī problēma ir aktuāla visā pasaulē, tādēļ šonedēļ (no 16. Līdz 20. Jūnijam) daudzās valstīs norit Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) iniciēta podziņbateriju drošuma nedēļa. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (turpmāk - BKUS) aicina gan vecākus, gan visus bērnu aprūpē iesaistītos iedzīvotājus pievērst uzmanību un pārliecināties, ka bērniem pieejamā vidē neatrodas priekšmeti, kur atrodamas podziņbaterijas – dažāda veida tālvadības pultis, auto atslēgas, kalkulatori u.c. priekšmeti. Lai palīdzētu vecākiem un citiem iedzīvotājiem labāk identificēt priekšmetus, kur atrodamas podziņbaterijas, PTAC un BKUS savās interneta vietnēs ir izvietojuši speciālu padomu sadaļu.

Pēc statistikas datiem katru gadu BKUS nonāk aptuveni 70 bērni ar svešķermeņiem gremošanas traktā, vidēji 40 bērni ar svešķermeņiem elpceļos, un ap 10 gadījumu, kad svešķermenis nonācis acīs vai ausīs, no visiem gadījumiem 2 % svešķermeņu ir tieši baterijas. Šī gada aprīlī, norijot podziņbateriju, bojā gāja 1,8 gadus vecs bērns, vēl daži īsā laika posmā ar šādu problēmu tika nogādāti slimnīcā, un par laimi tika izglābti.

Baterijas ir elektroķīmiska ierīce, ar spēju pārvērst ķīmisko enerģiju elektroenerģijā, lai nodrošinātu enerģiju uz elektroniskajām ierīcēm. Bateriju ražošanā izmanto dažādus metālus un to savienojumus, no kuriem zināmākie ir varš, niķelis, cinks, mangāns, nātrijs un kālijs. Nonākot saskarē ar kuņģa sulu, baterija sāk šķīst un izdalās visas iepriekšminētās vielas, kas rada smagus iekšējo orgānu apdegumus.

Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs prof. Aigars Pētersons stāsta, ka bateriju norīšana ir ārkārtīgi bīstama, jo, nonākot organismā, tā ātri sadalās un jau divu stundu laikā spēj radīt neatgriezeniskus orgānu bojājumus ne tikai gremošanas sistēmā, bet arī trahejā, elpošanas ceļos un centrālajā asinsritē, turklāt ja bojājums skar arī citas sistēmas, letalitāte vērojama 80-90% gadījumos. Baterijās esošās ļoti aktīvi ķīmiskās vielas burtiski „izdedzina” audus, radot gļotādas tūsku un ļoti sarežģītus orgānu bojājumus.

Daudz un dažāda veida elektriskās ierīces ir neatņemama mūsu ikdienas dzīves daļa. Arī mazajā tālvadības pults bateriju nodalījumā, kā arī kalkulatorā, pulksteņos, atslēgu maciņos, bezliesmu svecēs u. c. atrodama šī mazā, bet ļoti spēcīgā podziņbaterija.

„Aicinu vecākus un visus, kam ir saskarsme ar bērniem, rūpīgi palūkoties sev apkārt, droši vien tur ieraudzīsiet vismaz dažus priekšmetus, kas ir pievilinoši bērniem, bet tajos atrodas šīs bīstamās podziņbaterijas. Parūpējieties par to, lai šie priekšmeti nebūtu bērniem pieejami, tas būs vērtīgākais, ko varat darīt, lai nenotiktu nelaime!”, aicina PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Lai palīdzētu veiksmīgāk identificētu mājsaimniecības priekšmetus un informatīvu atbalstu gan par to, kā izvēlēties drošas rotaļlietas, kā arī kā rīkoties, ja ir bērns ir norijis podziņbateriju, PTAC un BKUS ir izstrādājuši padomus, kas atrodami gan PTAC mājaslapā http://www.ptac.gov.lv/page/630, gan BKUS mājaslapā http://www.bkus.lv/page/?main_page_id=273&page_type=text

INFORMATĪVS VIDEO MATERIĀLS PAR BATERIJU DROŠĪBU ŠEIT!