DiskriminiTĒTIS

DiskriminiTĒTIS

22. Mar 19:40 Leevaleeva Leevaleeva

Es esmu mamma, bet viņš ir tētis.

Īsi, lakoniski un viegli saprotami, vai ne? Patiesību sakot, nebūt nē, jo, bulvārpresē, sarunās ar draudzenēm, vecākiem un paziņām atklākas, ka nemaz tik viegli saprotams tas nav. Bet sāksim ar sākumu. Kādi ir vecāku pienākumi? Mamma auklē, midzina, baro, apkopj un ~70% audzina bērnu. Bet pārējie 30% (Kas katrā ģimenē var variēt, gan 50/50, gan 100/0 utml) it kā pienākas tētim- palaist mammu uz vannu, pārģērbt, parotaļāties, bet galvenokārt, strādāt, atbalstīt un cienīt. Vai ne?

Izrādās, gluži nē. Nesen atdūros pie klišejiskas situācijas. Biju izgājusi laukā bez bērna pie draudzenes. Viņa uzdeva jautājumu "Ak, viņš pieteicās paauklēt, cik jauki!". Jā, ir jauki, bet ir viens liels bet.

Tētis NAV aukle. Tētis ir vecāks tāpat kā mamma. Un ir tikai loģiski, ētiski un pieņemami, ka arī tēvs ir vienlīdzīgs mātei. Asi cīnāmies par feminismu (kuru daudzi jauc ar sieviešu tiesībām),kad feminisms arī ir līdzvērtība, kuru vajadzētu attiecināt arī uz šo,kā sabiedrībai labpatiktos teikt problēmu.

Tad kāpēc ir problēmas? Jā, ir šķeltas ģimenes. Jā, ir vientuļie tēvi, vientuļās mātes. Situācijas ir daž ne dažādas. Bet diskriminēt tētus gan esam sākuši iemanīties. Kāpēc?

Mātes ir stipras. Mātes spēj visu. Mātēm ir atsaucīgo māmeļu forumi, cāļi. Bet tētiem? Jā, šur un tur kāds pamanās ko uztaisīt,bet uzturēt aktivitāti un piesaistīt kluso, nosvērto, mierīgo dzimumu nebūt nemaz nav viegli.

Kaut vai elementāri. Tēvs dodas ar mazuli uz iepirkšanos, un rodas nepieciešamība nomainīt autiņbikses. Te cilvēks atduras neērtā situācijā- pārtinamais galds ir sieviešu tualetē (vairumā gadījumu). Protams, tas nav nekas sevišķs, un gan jau sievietes neiebilstu redzēt vīrieti mainām pamperus, bet vienmēr taču atradīsies kāds skābģīmis, kam kaut kas nepatiks.

Zviedrijas lidostā ir speciālas autiņu maiņas telpas unisex. Vai Latvijā arī ko tādu vajadzētu? Vai mēs tomēr varam bez tā iztikt?

Sīkumus pie malas. Galvenais, ko vēlos lūgt, ir samīļot tētus, vienalga, kādi viņi mums ir, jo viņi taču mums ir tie labākie, mīļākie un foršākie, un ir vienlīdz labi vecāki kā mammas.

Vai ne?

Jā!

Sabučojamies.