Superbēbītes māmiņas blogs: Ceturtais no visas sirds!

Nu redz - esam tikuši līdz pašam stabliākajam ciparam - 4. Un šķiet, ka laika skrējiens ir mazliet piebremzējies, salīdzinot ar iepriekšējo laiku! Ikdiena ir iegūlusies tādā stabilā gultnē, kuru ik pa laikam izjaucu ar kādu braucienu, ciemošanos vai notikumu, kas nav sastopams ikdienā! 

Bet nu par visu pēc kārtas! 

Patiesībā jau jāsaka, ka šis mēnesis jau pienācis ar zināmu mieru par lietu kārtību šajā dzīvē. Esmu sapratusi, ka manā dzīvē gan bērnu audzināšana, gan skatījums uz vecāku un bērnu lomu ir krasi atšķirīgs.. ja salīdzina to kādas bija sajūtas, kad piedzima dēls un kādas tās ir tagad! Es vairs nejutos kā svešais! Absolūti organiski un piederoši! Laikam jau, ka gadiem un dzīves pieredzei ir tā vislielākā nozīme! Žēl jau tik reizēm, ka saprašana par to, kas mūsu dzīvē ir pats svarīgākais un dārgākais, reizēm nāk ar novēlošanos! Nē, man šī sajūta nekad vēl tā īsti nav pametusi, bet tā vispārīgi.. bērnībā gribas būt lielam, jo lielajiem viss ir atļauts, pusaudža gados, vispār - ka tik ātrāk prom no mājām, pēc vidusskolas - kravājam somas, jo esam taču lieli.. un tad pamazām, pamazām attopamies, ka esam jau prom.. prom no mammas un tēta gādīgajām rokām, prom no kūpošā zupas katla, prom no salaustajām slēpem, nobrāztajiem ceļiem, mammas dusmām par netīro istabu, sāpīgās bizīšu pīšanas, lai skolā nākamajā dienā būtu čirkaini mati, kutināšanas lielajā vecāku gultā..un tā visa tik ļoti pietrūkst.. bet ir jau par vēlu lai rāptos mammas klēpī - jo pašas klēpis ir kļuvis par patvērumu saviem bērniem!  tagad ir jauns stāsts.. nevis mans un manu vecāku, bet nu jau manu bērnu stāsts! 

Tas ko visvairāk gaidījām šajā laika posma, protams - velšanās riņķī. Visur rakstīts, arī neirologs stāstīja, ka šajā laika posmā bērniņš apzināti sāk velties! Tad nu visādi ar vīru iztaisāmies, guļam blakus, spēlējamies ar mantām, vārdu sakot - stimulējam to bērnu uz ''velna paraušanu'', jo grāmatā rakstīts, ka jāveļas! Mums taču bērnam viss kārtībā, tad kādēļ gan lai viņs to nedarītu! un nedara - vēl līdz pat šodienai viņš to nedara! 

Skaidrs, ka manas iedomas par to, ka kārtējo reizi ar manu bērnu kaut kas nav kārtībā ātri vien tiek noslāpētas - to brīnišķīgi paveic mans veselais saprāts :) Tā vietā, lai katru dienu gaidītu to, kam varbūt mana mazā nav gatava, es vienkārši ļauju viņai būt tādai kā viņa vēlas nevis padarīt par to, ko vēlos es..  

Tā vietā, lai veltos uz vēdera, viņai pagaidām pietiek ar pagriešanos uz sāniem. viņa šādā sānu pozīcijā arī dikti smuki dzīvojas un pavada laiku. Tā pat - grabuļu ņemšana, turēšana un ēšana arī ir kļuvusi par pārliecinošu prasmi, kad vai ne jau mamma ieliek visu rokās un pietur, bet kad bērniņš pats māk paņemt un galvenais - visu nogaršot! Runāšanās jau pati par sevi - izteiksmīga un nu jau reizēm arī uzstājīga! Arvien vairāk sāk parādīties ietiepība - ja kaut ko gribas, tad cīnāmies līdz galam! nu vismaz cenšamies ;) Pagaidām gan mamma uzvar, jo viņai šķiet, ka viņa zina labāk.. Bet saprotu jau arī to, ka tas - ne uz ilgu laiku :)                                               Vannasprieki tiešām ir pārvērtušies par priekiem - no vienkāršas apkārtnes pētīšanas un gulēšanas ūdenī - kārtīga plunčāšanās un smaidīšana! 

Tas, kas mammu šajā mēnesī iepriecināja visvairāk  - MIEGA MEGA AKCIJA! Nezinu kā to lai savādāk nosauc. tieši pirms divām nedēļām, pirmo reizi kopš esam satikušās, meita nogulēja no 22:00 vakarā līdz 6iem rītā! Es biju šokā. Modos automātiski naktī augšā un skatījos vai viss kārtībā! Mana meita beidzot saprata, ka ir jāguļ visu nakti! Bez nekādām spīdzināšanām un mocībām. Viņa vienkārši sāka pa naktīm gulēt! Jā, baigi jau sapriecājos.. pēdējās trīs, četras dienas atkal pa vecam, mostamies visu laiku augšā un ēdam, bet es to norakstu uz pilnmēnesi, jo kopš sevi atceros - tas vienmēr ir ietekmējis arī manu miegu! Vēl tagad atceros kā bērnībā, pilnmēness naktīs, tiku pie vājprātīga enerģijas pieplūduma un parasti pa nakti izdarīju visus darbus, kas bija ieplānoti nākamajā dienā!      Nu cerēsim, ka pēc tam, kad pilnmēness būs kļuvis par dilstošu, mūsu jauniegūtie gulēšanas paradumi atgriezīsies! :) Pēc saldā nakts miega mēs vēljoprojām turpinām pavadīt kopā brīnišķīgus kopā  mirkļus, kuru man vispār neškiet pa daudz.. Mīļākā nodarbe ar kuras palīdzību meitu var nomierināt vienmer un visur - lidošana! Tas viņai tā patīk! Siekalas uz visām pusēm un smaids līdz ausīm! Mana mazā Līna lidotāja! :) 

Ja par mazliet ''tehnikām niansēm'', tad protams, mēneša sākumā bijām arī pie dakteres un prieks protams, ka meitiņa kļūst svarīgāka un arī garāka! Dakterei nekādu iebildumu :) Vēl jāpastāsta par to, ka mēs nolēmām meitiņu vakcinēt arī pret Rota vīrusu, uz to gan meitiņu veda tētis, jo pati saslimu un nebiju kustināma, tomēr veicās viņiem ļoti labi un tika lieliski galā arī bez mammas palīdzības. Bet sīkāk jau par to visu  -decembrī kādā no Māmiņu kluba raidījumiem. Vienu gan saku uzreiz - pēc pirmajiem pārdzīvojumiem no pirmās potes, nebūtu Rota vakcīnai piekritusi, ja tā būtu atkal jādur kājiņā. Bet tā ka šī vakcīna ir pilienveidā, iesaku to ikvienam, jo zinu, kas tas ir  -  rotavīruss..

 Šis mēnesis mums pavisam jautrS! Sākās  ar ballīti pie māsas dēla - 5gadnieka! ĀAAA.. spiedzoši bērni, skaļums, troksnis!! Bet meitiņai tā patika :) un nekādu miega traucējumu vai pārdzīvojumu pēc tās! 

Tad ballīte arī Māmiņu klubā. Īpašais viesis un mākslinieks - Intars Busulis un Kārlis Lācis.. Kārtīgi izdancojāmies un patiesībā, pirmo reizi arī varēju novērtēt to, kā tad mana mazā reaģē uz lielu bērnu bariņu un skaļu mūziku! Skaidrs, ka koncertus un šādus pasākumus varēsim aplūkot arī turpmāk, jo vai nu nu Intara šarms vai Kārļa diļrade - meita klausījās, kopā ar mani padejoja un kad piekusa, dziesmām un bērnu smiekliem skanot man uz rokām aizmiga bez jebkādiem kašķiem! Tikām arī pie jaunākā mākslinieku veikuma - mūzikas albuma, kuru tad nu tagad mājās varam klausīties un dejot!

Un vēl - bijām kopā arī Eņģeļu ekspresī Bauskā, brāli pavadījām skolā pidžammballē, tad vēl omes jubileja un brāļa vārdadienas balle Rīgā! 

To esmu sapratusi - viņai labāk patīk, ja apkārt ir kustība, ja kaut kas notiek, nevis tad, ja apkārt miers! Tādēļ mājās  - vienmēr ballīte ;) Klusums ir tikai naktīs, tad,kad visi guļ, bet baidos, ka meloju, jo esmu dzirdējusi kā naktī pa māju peles staigā! Ar lieliem miega maisiem! Tik lieliem, ka meitai miega pietiek visai naktij ;) Ceru, ka aukstums miega peles neaizbiedēs un mēs turpināsim sapņot no vēla vakara līdz agram rītam ;) 

Jums, mīļās mammas - esošās un topošās - gaišu šo tumšo laiku, prieka pilnus vakarus mājās, nerimstošu prieku par šobrīd notiekošo un mazliet pacietības.. negaidiet no bērniņa visu to, kas rakstīts lielās grāmatās.. nepārdzīvojiet, ja viss nenotiek, kā to vēlaties..  Viss būs.. viss ir.. vienmēr! 

*jebkāda veida šajā blogā ievietoto fotogrāfiju kopēšana, pārpublicēšana vai jebkāda cita darbība ar foto un publicēto informāciju ir aizliegta.