Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Mūsu mazulītei ir tikai 2 mēneši, bet nesen piedzīvojām vēl vienu ģimenes pieaugumu - pieņēmām pieklīdušu kaķēnu. Sapnis par kaķīti bija jau ilgu laiku, lai gan likās, ka jāpagaida, kad pārvāksimies uz citu dzīvokli vai vismaz, kamēr mazā nedaudz paaugsies. Bet re kā - kaķīts mūs atrada ātrāk, nekā bijām plānojuši.
Viss ir jauki, man liekas, ka bērniem "jāaug kopā ar dzīvniekiem", mācoties par tiem rūpēties un vienkārši baudot to sabiedrību. Vienīgi nedaudz baža par to, kā viņi mācēs sadzīvot - pagaidām jau izskatās viss ok, tikai negribas tās spalvas mazās gultiņā un pie viņas drēbēm vismaz pagaidām.
Ticu un ceru, ka viss būs ok, tagad tikai tāds aprašanas process. Turklāt kaķis ienesis mājās vairāk prieka, jā - arī vairāk rūpes, bet tas palīdz dažādot ikdienu un rūpes par bērniņu vairs nav viss, par ko domāju - arī garastāvoklis tādēļ labāks palicis.
p.s bija nenormāli greizsirdīgs, veselu nedēļu no vietas smilkstēja, gribēja līst klāt mazajai(kad tikko atbraucām no slimnīcas)
Man ir diezgan...hmm...negatīva pieredze. Protams, ka visi ir sveiki un veseli utt, bet es uzskatu, ka bērns var augt kopā ar dzīvniekiem privātmājā vai laukos. Pilsētas mazais dzīvoklītis vismaz priekš suņa ir problemātiks kombin;acijā ar mazu bērnu, kas lien klāt, rauj ausis, asti, jāskatās abi kustīgie objekti, lai nenotiktu nelaime. Tas ir lieks stress un krāmēšanās. Piemēram, iziet ārā vajag, tad vienā rokā rati, otrā dzīvnieks. Suns raujas uz priekšu, bet mājās atstāt arī nevar, jo ir pieradis pie sabiedrības, un kā viens, tā demolē dzīvoklī.
Šo problēmu mēs atrsinājām dzīvnieku reizi pa reizei atstājot pie manas mammas, lai pieskata(it sevišķi tajos periodos, kad vīram darbs ir gandrīz 24/7 un esmu lielākoties viena). Bet tā, ja ir privātmāja, tad problēmu nav, izliec ārā, lai paskaidra utt.
žēl, ka tā... tomēr varēja jau greizsirdība arī savādāk izpausties un mēģināt mazajam pāri nodarīt. Tā ka savā ziņā žēl dzīvnieciņa, bet vismaz mazajam viss kārtībā.
Tev nav bail laist suni pie bērnu mantām? Tomēr visur spalvas u.tml. Turklāt nevar jau zināt, vai dzīvniekam nav kādas infekcijas. Es pašlaik bērnu un kaķi turu atsevišķi, vēlāk jau nāksies laist kopā.
Mums arī ir kaķis, bet tāds nešpetns. Kad gaidīju mazo, kaķim patika gulēt man uz vēdera. Bet tā viņam patīk negaidot ielekt kājās, iekost, viņu var samīļot tikai tad, kad viņš to grib, bet arī neilgi, jo kā ierauga roku, tā kož. Kad piedzima mazā, domāju, kā nu būs. Nu pagaidām tīri neko. Mazā ir sākusi rāpot, un tas kaķim bija liels šoks, jo viņa teritoriju sāk iekarot vēl kāds. Kā mazā viņam tuvojas, tā šis laižas. Vienreiz gan ieķēra ar savu aso nagu mazajai pirkstiņā, uh kāda bij bļaušana. Bet pēc mirkļa mazā atkal devās kaķi samīļot. Tā nu mēs vaktējam ik pa laikam kaķi, ik pa laikam mazo, lai būtu mierīga līdzās pastāvēšana.😀
Mums ar to dzīvnieciņu pieredzi ir gājis bēdīgi - kad puišelim palika 2 gadi, paņēmām suņu meiteni. Kopā auga, nešķirami draugi!!! Mums tobrid nebija plānots ne otrs bēbis, ne jauna mājokļa iegāde. Un te viss sakrita kā sniegs uz galvas. Pirmais, uzzināju, ka esmu stāvoklī. Nu neko, uz to brīdi īrējām māju, sunei bija plašumi, kur izskrieties. Bijām domājuši pirkt māju, bet sanāca tā, ka nopirkām dzīvokli. Un te nu sākās. Mājās divi bērni, viens zīdainis. Suns jāved ārā!!! Kā lai es to izdaru? Nolēmām sunīti atdot labiem cilvēkiem, bet uz to brīdi neviens nepieteicās. Ielikām patversmē, bet sludinājumu internetā paturēju. Tā nu atradām sunei labus saimniekus, kuriem jau viens līdzīgs zvērs bija un vēlējās, lai viņam būtu arī draudzene. Bija ļoti žēl no viņas atvadīties. Bērnu sargāja kā acu raugu! Neļāva no sētas ārā iet, sargāja, lai svešinieki nenāk klāt, ķerenes spēlēja, viens otru visādies mocīja. Mēs ar vīru pārsmējušies.
Un tagad es varu teikt, ka jā, ir ļoti stingri jāizvērtē visi par un pret! Ir jāapdomā ko darīs ar zvēriņu, ja radīsies apstākļi, kas neļaus viņu paturēt! Labprātīga dzīvnieciņa ielikšana patversmē ir maksas pasākums! Pamest arī nav nekāda opcija.
Ārpus visa šī, māsai ir kaķis - birma+siāma. Tas ir īsts briesmonis. Ieluen stūrī un negaidīti lec ārā, kož. Nē ne stipri,bet spēlējoties. Puikam nepatīk viņa izgājieni un tāpēc viņš viņam sit. Tā ka kaķis mūsmājās arī nav opcija