Ugunsdzēsējs, zobārsts, policists vai pārdevēja – šīs ir dažas no bērnudārza vecuma bērnu vidū populārākajām profesijām. Pieaugot šie mazotnes sapņi visbiežāk piemirstas un tā arī paliek nerealizēti. Tai pašā laikā vairākums karjeras ekspertu ir vienisprātis: par nākotnes karjeru ieteicams domāt jau no mazotnes, laikus izzinot bērna stiprās un vājās puses, ka arī attīstot nākotnes karjerā noderīgas prasmes. Kādā vecumā jāsāk domāt par nākotnes profesiju? Ko var darīt vecāki, lai pamanītu un attīstītu bērna talantus un palīdzētu atrast atbilstošāko karjeras ceļu? Ar noderīgiem ieteikumiem dalās karjeras konsultante un grāmatu “Kompetenču pieeja karjeras izglītībā skolā” un “Vecāku atbalsts bērnam veiksmīgas karjeras veidošanā” autore Dr.paed. Inta Lemešonoka.
Par karjeras un profesijas izvēles tēmu ar bērnu svarīgi runāt jau no mazotnes – stāstīt par savu un citu ģimenes locekļu nodarbošanos un taujāt par bērna interesēm. Šādām sarunām svarīgi veltīt laiku, centies iedziļināties un saprast. “Nevis ar standarta frāzēm un garāmejot, bet ar patiesu interesi bērnam brīvā brīdī varam jautāt: ko tev patīk darīt, kas tev interesē un padodas? Tāpat jāpievērš uzmanība bērna uzvedībai: kādam patīk būt aktīvam, iet ārā, komunicēt ar apkārtējiem, citam – darboties vienatnē, zīmēt, klausīties savu mūziku. Dažreiz arī šādas nianses norāda uz tendencēm – komandas cilvēks, individuālā darba darītājs vai vadītājs. Ja vecāki savus novērojumus un bērna paša teikto piefiksē, tas ir lielisks sākumpunkts vēlākai sarunai ar karjeras konsultantu,” stāsta Inta Lemešonoka.
Vēlāk sākumskolas gados noderīgs instruments bērna talantu un personības analīzē ir arī interešu izglītība un dažādi pulciņi. Arī šeit pareizā formula: vērot, testēt un neuzspiest. “Bērni piedzimst ar katram unikālu gēnu kombināciju un talantiem. Tie var būt vairāki, taču svarīgi ņemt vērā arī personības tipu un citas cilvēka īpašības. Dažkārt vecāki cenšas bērnu virzīt, taču vadās paši pēc savām ambīcijām vai neanalizē bērnu kā personību kopumā. Varbūt arī izdodas intuitīvi sajust bērna talantu – nosēdini bērnu pie klavierēm, un viņš tiešām izaug par slavenu pianistu. Taču var būt arī tā, ka bērnam varbūt arī ir talants mūzikā, taču viņa personības tips neatbilst mūziķa karjerai,” I.Lemešonoka.
Personības tips ir termins, kuru mūsdienu karjeras vadības teorijas uzsver kā noteicošo atbilstošas profesijas izvēlē. Talanti, stiprās un vājās puses un personības iezīmes – tas viss nosaka, cik atbilstoši mēs esam kādai profesijai, skaidro karjeras konsultante: “Ne velti mēdz teikt: cilvēks īstajā vietā! Šādi saka par tiem profesionāļiem, kas ir gan zinoši un talantīgi, gan atbilst konkrētajai profesijai pēc savām rakstura un personības iezīmēm. Izvēloties sev neatbilstošu profesiju un ignorējot savas stiprās puses un talantus, cilvēkam profesionālajā dzīvē trūks gandarījuma, pašrealizācijas sajūtas, laimes sajūtas darbā. Tas savukārt bieži vien var būt par iemeslu arī problēmām privātajā dzīvē.”
Meiteņu un zēnu profesijas, baltie un netīrie darbi – profesijas izvēles brīdī un vecāku un bērnu savstarpējās sarunās būtu jācenšas izvairīties no sabiedrībā valdošajiem stereotipiem par dažādām profesijām un jomām. Pirmkārt, darba tirgus un arī ikdiena dažādās profesijās strauji mainās, tajās ienākot modernajām tehnoloģijām. Otrkārt, šāda kritika, ja izskan no vecāku, ģimenes un citu līdzcilvēku puses, bērnu var novirzīt no viņam atbilstošākā karjeras ceļa.
“Varbūt meitenei pēc viņas personības tipa atbilstošākā ir inženiera profesija, bet zēnam – medbrāļa arods. Bet apkārtējo stereotipu iespaidā viņi no šī ceļa var novirzīties. Profesionālajās aprindās šādus cilvēkus mēdzam saukt par nerealizētajiem talantiem. Cilvēki, kuri nerealizē sevi profesionālajā jomā, nejūtas harmoniski. Sekas var būt psiholoģiskas dabas problēmas, depresija un neapmierinātība ar dzīvi kopumā. Vecāki bērniem vēl to labāko un nereti vēlas, lai viņi izvēlas “finansiāli veiksmīgās” profesijas. Taču viela pārdomām: ja cilvēks savā profesijā jūtas laimīgs, iet uz darbu ar prieku, viņš bieži vien ir arī veiksmīgs gan karjerā, gan finansiāli,” viņa saka.
Ja bērns turpina mācības vidusskolā, jaunās kompetenču izglītības ietvaros vidusskolā jāizvēlas kāda no profilētajām programmām, tāpēc jau līdz 9.klasei jābūt skaidrībai par savu personības tipu, īpašībām un to, kurai jomai jaunietis ir īpaši piemērots. Tomēr kopumā domāt par profesijas izvēli pamatskolas vai vidusskolas pēdējās gados ir novēloti, jo darbu ar bērna talantu izkopšanu vērtīgi uzsākt jau no mazotnes, uzskata karjeras konsultante.
Karjeras konsultantu darbs ar ģimenēm bieži sākas jau pirmsskolas laikā, savukārt vecāku darbs - vēl jo agrāk. Bērna talanti un dotības var sākt izpausties jebkurā vecumā, tai skaitā jau agrīnā bērnībā, tāpēc vecākiem ieteicams bērnu jau no mazotnes vērot. “Kā viņš rotaļājas, kas viņam patīk un šķiet aizraujošs? Bērnam būtu brīvi jāļauj izvēlēties rotaļlietas, izvairoties no dzimumu stereotipiem par to, kas ir zēnu un kas – meiteņu rotaļlieta. Pat, ja zēnam patīk pucēt lelles – noderīgi aizdomāties, cik gan daudz slavenu modes dizaineru pasaulē mūsdienās ir tieši vīrieši,” viņa saka.
Jāņem vērā arī bērna vecumposma attīstības īpatnības: pusaudžu vecumā jaunieši nereti ir lieli maksimālisti un radikāli savos spriedumos. Ja paziņojumam par nākotnes profesiju seko negatīva vai noraidoša reakcija no vecāku puses, bērns var noslēgties sevī un izvairīties par šiem jautājumiem ar vecākiem runāt vispār.
“Bērns paziņo, ka grib būt blogeris! Vecāki var saķert galvu un teikt: vēl ko neizdomāsi! Visdrīzāk, sekos bērna pretreakcija: jūs neko nesaprotat! Tā vietā pareizāk būtu ar bērnu runāt mierīgi, kopīgi izpētīt informāciju par šo vai citu profesiju. Internetā ir daudz noderīgu rīku, piemēram, profesijupasaule.lv, kur ir video, profesiju apraksti un pieredzes stāsti. Ir vērtīgi bērnam ļaut izmēģināt un pie secinājumiem nonākt pašam: piemēram, izmantot ēnu dienas vai vasaras darba iespējas. Ja gribi blogot, izmēģini to vasarā: vai tev padodas, vai cilvēkiem patīk, vai ir sekotāji, vai izdodas kaut ko arī nopelnīt? Bērns šādi pie lēmuma nonāks pats, vienlaikus iegūstot vērtīgu pieredzi, attīstot patstāvību un noderīgas prasmes,” stāsta I.Lemešonoka.
Ja vecākiem ir šaubas par bērna talantiem un atbilstošāko pulciņu vai citu ārpusskolas aktivitāšu izvēli, I.Lemešonoka iesaku konsultēties ar profesionāļiem – karjeras konsultantiem vai psihologiem: “Vecāki pie karjeras konsultanta var doties ar saviem novērojumiem, taču speciālistu rīcībā ir arī dažādi citi noderīgi instrumenti – testi, anketas. Personības tipu var pārbaudīt arī ļoti maziem bērniem. Ja redzi, ka bērnam konkrētā joma, piemēram, māksla, mūzika vai sports, neiet pie sirds, nebūtu pareizi to uzspiest, jo šajā brīdī notiek tas, ko dēvējam par bērna dvēseles laušanu.”
No 26. līdz 30.oktobrim izglītības iestādēs visā Latvijā notiek ikgadējā Karjeras nedēļa, kura šogad veltīta karjeras lēmuma pieņemšanas procesam. Šī gada Karjeras nedēļa tiek aizvadīta ar saukli “Klau! Sadzirdi savas iespējas”. Pasākuma aktualitātēm un programmai var sekot līdzi vietnē viaa.gov.lv/karjerasnedela un sociālajos tīklos facebook.com/TavaiKarjerai, twitter/TavaiKarjerai.