Ar mazuli pirmo reizi uz slimnīcu

Šonedēļ piefiksēju, ka mūsu mazulītei sākusi pūžņot āda aiz vienas austiņas. Izdalās šķidrums, āda šķiet jēla un ieplīsusi. Konsultējoties trešdien ar ģimenes ārsti, mums tika ieteikts lietot Metilenzilo ūdeni. Pēc pirmās lietošanas dienas šķita, ka nu jau viss paliek labāk, matiņi ap ausi vairs nesaķep un dzīve kļūst jau skaistāka. Līdz šodienas rītam, kad āda aiz austiņas jau šķita pavisam jēla un plīsumi ādā – dziļāki. Gluži kā bedrītes.

Ko darīt svētdienas dienā? Jo sevišķi tad, ja mazulītei ir tikai tik tikko 3 mēneši? Negribas riskēt un nodarboties ar pašdarbību, cenšoties turpināt ārstēšanu uz savu galvu, vai ņemt talkā Google. Sapakoju mantas un devāmies uz Bērnu slimnīcas Gaiļezera novietni Juglas ielā. Līdzi meitiņai autiņbiksītes, mitrās salvetes, kāda drēbju kārta, man – lasāmviela un telefona lādētājs, jo nav zināms, cik ilgi būs jāgaida un vai galu galā beigās nebūs jāpaliek slimnīcā.

Uzņemšanā paveicās – pirms mums bija tikai viena ģimenīte, tādēļ apāvām bahilas un jau drīz bijām telpā, kurā jāsagaida ārsts. Līdz tam par mums parūpējās darbiniece, kura izmērīja mazulītei temperatūru, svaru, garumu, kā arī pārbaudīja pulsu. Darbiniece nebeidza vien priecāties par mūsu meitiņu, kuru vēlīgi viņai uzsmaidīja savu burvīgo bezzobaino smaidu. Jāsaka, ka, dodoties uz slimnīcu, māca raizes, vai mūs neaizdzīs projām, jo no skata jau nav mirstama vaina, taču... mammai jau katra bērna sāpīte šķiet kā traģēdija. Par savām raizēm atvainojos darbiniecei, kura pasmaidīja un teica, ka pieņēmu pareizu lēmumu, dodoties pie viņiem, jo iekaisums var paplašināties un radīt mazulim nopietnas veselības problēmas, piemēram, strutas nonākt asinsritē utt.

Tad nu gaidījām ārsti, kura pēc dažām minūtēm jau bija klāt un veica apskati. Izrādās, meitiņai visa pamatā ir alerģisks iekaisums, kā rezultātā ieplaisājusi āda un radušās strutas. Talkā jāņem melnā tēja, jau ģimenes ārstes izrakstītais zilais šķidrums un krēms, kas sausinās ādiņu. Gadījumā, ja četru dienu laikā nebūs vērojami uzlabojumi, jāvēršas pie savas ģimenes ārstes jau ar vajadzību pēc ziedes ar hormoniem.

Mazulītei āda aiz austiņas sāp. Un kā gan nesāpēs, ja tā ir jēla un sulo. Tomēr apkopšanu un zālītes pacieš varonīgi. Mana mazā, mīļā pelīte. Ceru, ka pavisam drīz būsi atpakaļ ierindā.

Atgriežoties mājās, vecākais dēlēns pavaicāja, vai māsiņai slimnīcā sāpošo austiņu nogrieza un tagad viņai ir tikai viena auss?

Noslēgumā sirsnīga pateicība BKUS Gaiļezera novietnes darbiniekiem, par pozitīvismu un sirsnību, kas staro un vienlaikus nomierina arī vecāku sirdis.