Ar bēbīti uz publiskajām vietām.

Kafejnīcas. Vēl kad bērniņs bija tikai puncī, es sev skaidri noteicu, ka ar mazuli nedošos uz kafejnīcām. Kādēļ? Jo ļoti daudzi pieaugušie, aizejot uz kafejnīcu, vēlas mierīgi paēst, bet tur pretī jau sagaida bērni, kuri bļaustās un mammas uz to pat nereaģē. No otras puses - kā lai bērniņš iemācas tādās vietās izvesties, ja nav bijusi pieredze? Šeit, es uzskatu, vecākiem ir jāmaca bērniem kā jāuzvedās publiskās vietās. Ja jūti, ka bērniņš jau par skaļu sāk uzvesties, nu pieej un pastāsti, nevis mierīgi sēdi un ēd, tajā pat laikā, kad kāds cits nevar mierīgi paēst, jo apkārt bļaustās bērni. Viss ir saprotams, bērni ir un paliek bērni, bet ja ir vecāku vienaldzīga, tad bērniņš arī domās, ka klaigāt pa visu kafejnīcu, bakstīt citu krēslus un līst citos šķīvjos ir normāli. Mēs vienreiz pamēģinājām aiziet ar mazo uz kafejnīcu, tiesa gan uz āra kafejnīcu ar visiem ratiem, lai nepieciešamības gadījumā var paiet nostāk. Mums par laimi kafejnīcas apmeklējums izvērtās veiksmīgi un bērniņš smuki dzīvojās.

Sabiedriskie transporti. Ļoti daudz esmu lasījusi rakstus par to, ka līdzcilvēki ir ļoti neiecietīgi un ja mazs bērniņš/zīdainis sāk raudāt, tad ir jāceļ brēka pa visu sabiedrisko transportu un bez maz vai jāsēdina mamma ar bērniņu ārā, jo tak nav izturams, ka bērniņš bļauj. Mēs ļoti labi zinam, ka sabiedriskie transporti parasti mēdz būt ļoti pilni. Cilvēki mīļie, ja redziet māmiņas ar bērniem - nu palaidiet tak apsēsties. Jo, ja bērniņš sāk raudāt, tad nav nemaz droši ņemt mazo klēpī un nomierināt tad, kad māmiņa stāv kājās. Tā vietā, lai izgāstu savu "žulti" uz māmiņu un viņas bērniņu - palaid apsēsties un brauciens visiem būs mierīgāks. Mums pieaugušajiem arī visas dienas nav vienādi labs garastāvoklis, tāpat ir arī bērniņiem - varbūt puncīts sāp, varbūt jūtas nobijies, ka apkārt ir tik daudz svešu cilvēku. Esiet iecietīgi šādās situācijās un varbūt piedāvājiet savu palīdzību, jo mammas ar bērniņiem arī ir tikai cilvēki.

Festivāli. Ar šo mums pašreiz pieredze nav, bet esmu ievērojusi, ka skaļākos pasākumos mazajiem bērniņiem izmanto speciālas bēbīšiem paredzētas austiņas, lai nav tik liels skaļums. Manuprāt, ļoti labs palīgs, ja gribās apmeklēt kādu festivālu vai skaļāku pasākumu, jo bērniņš jau nav šķērlis, lai kopīgi baudītu labu mūziku vai aktīvo atpūtu. Ja bērniņš lielākā sabiedrībā jūtās droši, tad vēl jo vairāk. Es atbalstu, ka vajag ar bērniņiem doties atpūtā, nevis sēdēt tikai mājās. Līdzi jāpaņem tik vairāk mantas, lai bērniņam radītu līdzīgu vidi kā mājās un viss. 

Mūsu dēliņš ir no tiem, kuriem labāk patīk dzīvoties sabiedrībā nekā pa mājām. Esam bijuši arī pasākumos, kur ir ap 50 cilvēkiem. Tik daudzi grib viņu samīļot, parunāties, paņemt klēpī - un viņam tas patiesi ļoti patīk. Mēs pat esam dzirdējuši šādu frāzi - tik mierīgu bērniņu neesam vēl redzējuši. Un tad mēs smejoties sakam - nu tad atbrauciet kādu dienu pie mums, būs cits viedoklis. Bērniņš ir zinātkārs un patiesi izbauda katru jauno vietu. Mēs esam aktīvi jaunie vecāki, tādēļ arī bērniņu neradinam tikai pie mājas un klusuma. Protams, pirmos divus/trīs mēnešus dēliņš adoptējās jaunajā vidē. Vairāk dzīvojāmies harmoniskā vidē, kur miers un klusums, lai pierod. Bet nu jau aktīvi katras brīvdienas dodamies piedzīvojumos.

Protams, bērniņi ir dažādi. Vienam var patikt sabiedrība, bet citam nav tā drošības sajūta. Šo nevajadzētu uzspiest. Māmiņa pati jutīs vai bērniņš ir gatavs doties sabiedrībā. Visam savs laiks. Tādēļ es uzskatu, ka ar bērniņiem uz publiskajām vietām doties var un ir pat nepieciešams. Tik ir jāmaca arī uzvesties attiecīgajās vietās, ja ir jau piemērots vecums, kad bērniņš to saprot.

Un kā ir ar jums, mammas - dodaties ar saviem bērniņiem uz publiskajām vietām? Kā jūsu mazulis jūtās un uzvedās lielākā sabiedrībā?