Alberta mīļākie "klusinātāji"!

Jau grūtniecības laikā lasīju par māneklīšiem un cerēju, ka Alberts un mēs varēsim bez tā iztikt, tomēr drošs paliek nedrošs jau uz slimnīcu biju paņēmusi vienu knupīti līdz, ja nu tiešām būtu nepieciešamība tādu lietot.

Pirmajās dienās vajadzība pēc knupīša nebija, tomēr braucot mājās pa rokai bij, ja nu mašīnā mazulītim nepatīk un vajag nomierināt. Tomēr man par prieku pirmās 3 nedēļas knupītis deldēja pārsienamā galda stūri - mazajam nemaz nebij interesants.

Ap mēneša vecumu mūs sāka mocīt nelielas kolikas, tā nu knupītis kļuva par vienu no mierinātājiem.

Kā pirmo izmantoju jau pirms dzemdībbām iepirkto NUK māneklīti.

Dažas nedēļas vēlāk, mums tika iedāvināts Philips AVENT māneklītis, kas kļuva par neaizstājamo knupīti līdz pat pusgadiņam.



Tad sākām meklēt citu knupīti, jo iemīļotais bija kļuvis par mazu. IEgādājām CANPOL māneklīti.




Tā kā bija jau sācies zobiņu laiks, knupīti nu bija neatņemama lieta - tika kožļāts un zelēts visu dienu, līdz pamanīju ka nepieciešams jauns.

Devos uz Chicco vekaliņu un izmantoju žurnāla Mans Mazais abonamentiem dāvāto Cicco dāvanu karti. Nopirku māneklīti, tomēr Alberts tā arī viņu natzina.

Nopirkām NUK - to arī nē. Tad sapratu ka viņam ir iepatikusies CANPOL maneklīša apaļā forma, tā nu iegādājos vēlvienu CANPOL māneklīti un tas šobrīd tiek arī lietots.



Ceru, ka dēliņu varēsim atradināt no knupīša samērā ātri. Šobrīd cenšos ierobežot knupīša lietošanu tikai līdz gulētiešanai - pa dienu cenšamies iztikt, jo vēl tikai divi mēneši līdz brālīša piedzimšanai, tā nu ceru ka tuvāko nedēļu laikā mums tas izdosies, ja nē, tad būs vien jāatliek uz vēlāku laiku.

Tādi nu ir mūsu piedzīvojumi ar knupīšiem. Cerēju ka nevajadzēs, bet laikam biju par vāju raksturā, lai nedotu knupīti.