Aktīvai ceļošanai pielikts komats

Mūsu mazulīte kopā ar vecākiem vismaz reizi mēnesī dodas garākos pārbraucienos – pie omītes vai pie kādiem draugiem. Parasti ceļš ir kāda pusotra stunda, reizēm nedaudz vairāk.

Nezinu, esmu dzirdējusi, ka ļoti svarīgi ir, lai būtu ērts auto sēdeklīts. Mūsējais, manuprāt, ir labs (Maxi Cosi), bet man nepatīk, ka viņš nav pilnīgi guļus nolaižams, iegādājoties nākamo auto sēdeklīti tam pievērsīšu uzmanību. Mazā , šķiet, sēdeklītī  jūtas tīri ok, tikai ar miedziņu švaki. Bet tur jau mamma vainīga – pieradinājusi iemigt pie krūts. Citādi iemieg, bet jāpamocās. Tā reizēm pat stundu var pavadīt nomodā līdz beidzot miedziņš atnāk. Tāpēc parasti mazajai blakus sēž kāds izklaidētājs – lai nav tik bēdīgi.Bet kad miedziņš nu dikti mācas virsū, vecāki dzied dziesmiņas. Pašlaik mīļākā „miega dziesmiņa” ir Div’ dzelteni kumeliņi.

https://www.youtube.com/watch?v=eGZ9FlOh9LI

Neko īpaši ēdamu braukšanai līdzi neņemam. Mazā joprojām ēd krūts pieniņu – tad ja nu dikti sagribas, piestājam pabarot. Ja izbrauciens garāks, pa ceļam iebraucam kādā kafejnīcā – paēst paši, bet mazajai iedodam kādu banānu vai palūdzam pudelītē siltu ūdeni, lai var sataisīt piena maisījumu.

Mašīnas salonā līdzi ir kādas rotaļlietas un ratu soma, kurā ir pirmās nepieciešamības preces (kāds pampers u.tml.). Ja brauciens ir pusotru stundu garš  parasti pauzes netaisām. Bet, ja garāks, tad skatāmies – kā mazā uzvedas un vai rāda, ka viņai gribas izkustēties vai nē.

Mazulītes mamma fano par ceļošanu un ļoti, ļoti grib apskatīt arvien jaunas vietas. Tad nu kopš grūtniecības šai izklaidei ir pielikts komats (zinu, ka ne punkts, jo mazajai paaugoties gan jau aktīvāka ceļošana varēs atsākties). Ir jau māmiņas, kas lido ar mazu bērnu, bet man negribas. Mazuļiem bieži vien ir iesnas, es arī vienreiz lidoju, kad man bija iesnas – vājprāts! Ziniet, cik tas ir sāpīgi? Tur laikam kaut kā tas spiediens tad mainās. Tad nu varbūt vēlāk – kad mazajai būs vismaz gadiņš. Mums daži mīļi cilvēki (arī mazulītes māsīca)  dzīvo Anglijā. Ļoti, ļoti gribas viņus satikt. Un cik forši būtu, ja mazā satiktu savu māsīcu, ko pašlaik ir redzējusi tikai skaipā...

Vēl plāns ir vasarā izbaudīt sauli un jūru. Neesmu bijusi Palangā un kuršu kāpā, bet stāsta, ka tur esot superīgi skaisti. Tad nu varbūt līdz turienei šovasar aizšausim. Turklāt tas nav nesamērīgi tālu, liekas kopā ar bēbi pieveicams attālums. Bet nākamgad varbūt ar prāmi dosimies uz Stokholmu – esmu tā jau braukusi, bet vīrs un mazulīte ne, domāju tas varētu būt labs piedzīvojums.