7 bērna raudāšanas iemesli

Visi bērni dažkārt raud, un tas ir pilnīgi dabīgi. Absolūti vesels jaundzimušais raud vidēji 1-3 stundas diennaktī. Mazulis pats par sevi parūpēties nevar, viņam vajadzīga vecāku palīdzība, lai apmierinātu izsalkumu, sasildītos. Ar raudāšanas palīdzību mazulis ziņo par savām vajadzībām. Jaunajiem vecākiem sākumā ir grūti saprast, kas tieši mazuli uztrauc: viņš ir izsalcis vai vēlas padzerties, varbūt viņam ir auksti vai garlaicīgi. Šajā periodā, kad vēl nav apgūta bērniņa vēlmju saprašanas māksla, vecākus satrauc mazuļa raudāšana. Bet nevajag pārdzīvot, tas ātri pāries, jo ātri sapratīsi, ko tieši mazulis vēlas.

Konsultē psiholoģe Diāna Zande. 

Par ko ziņo mazuļa asaras: 

• Es grib ēst! Izsalkums ir viens no iemesliem, kāpēc mazuļi raud. Jo mazāks mazulis, jo lielāka ticamība, ka tieši izsalkuma dēļ viņš raud. Ja ēdini ar krūti, noteikti pamanīji, ka pirmajās mazuļa dzīves dienās krūtīs ir pirmpiens, un tas ir nelielā, tomēr - spēcīgā devā, bet tikai pēc tam krūtis piepilda piens. Atceries, ka mazuļa kuņģītis ir mazs, tāpēc nebrīnies par to, ka viņš vēlas ēst bieži. Ja mazlis raud, liec viņu pie krūts. Ne visi bērni nomierinās uzreiz, tiklīdz sāk zīst, arī tas jāatceras. Tiklīdz kuņģītis ir pilns, mazulis kļūst mierīgs. Ja tikko mazuli pabaroji, un viņš tik un tā ir nemierīgs, raudulīgs, jāpadomā par citiem raudāšanas iemesliem.
• Man nav ērti! Daudzi mazuļi protestē pret ciešu apģērbu vai piepildītām autiņbiksītēm. Citam mazulim, savukārt, nekas no tā var netraucēt. Katrā gadījumā, ja mazulis raud, ieskaties, vai viņa autiņbiksītes nav jānomaina, iespējams, ka tieši tas ir tas, kas vajadzīgs mazulim. Pie viena vari pārbaudīt, vai mazuļa autiņbiksītes nav aiztaisītas par ciešu, vai apģērbs nav pārāk ciešs un neberž.
• Man ir auksti/karsti! Dažiem jaundzimušajiem ļoti nepatīk pārģērbšanās vai vainnošanās, viņiem nepatīk arī gaisa peldes, jo viņi priekšroku dod siltumam. Ja šis ir tavs gadījums, tad noteikti visai drīz iemācīsies mazuli pārģērbt ātri, un tikpat ātri izdosies arī viņu nomierināt pēc autiņbiksīšu maiņas. Pacenties mazuli nesatuntuļot apģērbā pārāk, lai izvairītos no pārkaršanas. Atceries, ka mazulim jāvelk tikai par 1 apģērba kārtu vairāk, kā tev. Kad mazuli liec gultiņā vai ratos, sedz viņu ar plānu autiņu vai sedziņu, iztiec bez vatētās vai vilnas segas. Pārliecinies par to, vai mazlim ir silti, pataustot viņa vēderiņu. Rokas un kājas mazuļiem vienmēr ir vēsākas kā pērējais ķermenis. Mazulim ērta istabas temperatūra būs 18 grādi. Liec viņu gulēt tā, lai kājiņas būtu tuvāk kājgalim, noderēt var arī pakaviņš, kas aplikts ap viņa kājām tādā kā lokā - mazulim nenoslīdēs sega un viņš būs drošībā.
• Gribu rokās! Ir bērni, kuri nomierinās tikai rokās. Kad mazulis paaugas, viņam pietiks ar to, ka redzēs - tu esi tuvumā, dzirdēs tavu balsi un nomierināsies. Bet, kamēr viņš ir mazs, viņam vajag tieši fizisko kontaktu ar mammu, lai baudītu drošības sajūtu. Ja esi mazuli pabarojusi, nomainījusi autiņbiksītes, viņam var vienkārši gribēties pabūt tavās rokās. Vecāki dažkārt pārdzīvo par to, ka bieža rokās ņemšana mazuli var izlutināt, bet jāatceras, ka pirmajos dzīves mēnešos tas nekādā gadījumā nenotiks. Mazulim ir nepieciešama sajūta, ka mamma ir blakus. Mazuļiem, kam īpaši liela ir vajadzība pēc fiziskā kontakta, var ļoti noderēt slings, kurā mammai būs brīvas rokas, lai padarītu visu, kas nepieciešams.
• Esmu piekusis! Šķiet, ka mazuļi varētu iemigt jebkur un jebkurā laikā, kad vien viņiem nepieciešama atpūta. Un tiešām, vairumam tā arī ir, bet ir mazuļi, kas pārgurst  - no kontakta ar ciemiņiem, radiem, draugiem, un šādā gadījumā mazulim var būt ļoti grūti nomierināties. Jaundzimušajam nav viegi tikt galā ar lielu skaitu kairinājumu: spilgta gaisma, neierasti trokšņi, svešas balsis, kontakts ar citiem, sveši pieskārieni. Vecāki paši atzīst, ka mazuļi vairāk raud pēc tam, kad kāds bijis ciemos raudzībās vai vienkārši bijusi notikumiem pilna diena. Tādā reizē vajag pabaudīt divvientulību ar mazuli, klusā un mierīgā vietā. Mazulis savu nogurumu izraudās, nomierināsies un iemigs.
• Nejūtos labi… Ja esi pabarojusi mazuli, pārliecinājusies par to, ka viņam ir silti un ērti, bet viņš turpina raudāt, tev var šķist, ka viņš ir apslimis. Jaunajiem vecākiem parasti ir grūti saprast: mazulis raud tāpēc, ka viņam ir tāds raksturs vai tāpēc, ka viņam kaut kas kaiš. Apslimis bērniņš raud citādāk: skaņas ir augstākas, smagāk nāk ārā, atšķiras no ierastās raudāšanas. Uzzvani pediatram, pastāsti, kas atgadījies. Bet atceries - neviens bērniņu labāk par tevi nepazīst. Neuztraucies par to, ka "veltīgi traucē ārstu" - vienmēr der pārliecināties par to, ka ar bērniņu viss ir kārtībā, un neviens tevi par to nenosodīs. Ja mazulim ir grūti elpot, kad viņš raud, vai arī raudāšana ir kopā ar caureju, vemšanu, jāsauc ārsts uz mājām.
• Kaut ko gribu, bet nezinu, ko… Dažkārt ir grūti saprast, ko mazulis vēlas pateikt ar savu raudāšanu. Daudziem jaundzimušajiem ir neapmierinātības periodi un nomierināt viņus nav viegli. Raudāšanas lēkmes var ilgt no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām. Ilgas raudāšanas iemesls var būt arī kolikas. Tās arī bērnu var mocīt dienā vismaz 3 stundas - 3 reizes nedēļā. Vecākiem tādā situācijā nav viegli: no bezpalīdzības viņi nokļūst pamatīgā stresā. Koliku gadījumā ir jāvēršas pie ārsta, kas varētu ieteikt mazulim piemērotus līdzekļus.

Mazulis raud: kā palīdzēt?

Ir vairāki veidi, kā nomierināt raudošu mazuli. Kopumā tie nav universāli, jo kas der vienam, citam var nederēt. Tev jāpazīst labi savs bērns, viņa rakstura iezīmes un vajadzības, lai izvēlētos viņam piemērotāko nomierināšanas veidu. Rīkoties var šādi:

• Ietin mazuli un paņem viņu rokās. Jaundzimušajiem patīk drošība un siltums, jo tieši tas viņiem ticis nodrošināts mammas puncītī esot. Ir bērni, kas nomierinās, ja viņiem sniedz āda-āda kontaktu, viņi tad dzird māmiņas sirdspukstus, bet ir mazuļi, kuri priekšroku dod gulēšanai slingā. Citiem var palīdzēt šūpināšana vai dziesmiņas.
• Mēģini nomierināt mazuli ar vienmērīgu skaņu palīdzību. Tavā puncītī mazulis dzirdēja tavu sirdsdarbību, viņam patīk arī tagad atrasties tavās rokās. Citas ritmiskas skaņas arī viņu var nomierināt. Mierīga mūzika, šūpuļdziesma, vai pat veļasmašīnas, putekļu sūcēja, fēna darbošanās mazulim var patikt.
• Pašūpini mazuli. Daudziem mazuļiem patīk, kad viņus šūpina. Tu vari ar bērniņu staigāt pa istabu vai šūpoties kopā ar viņu šūpuļkrēslā. Vēl mazuļiem patīk braukšana mašīnā, arī tā nomierina.
• Mēģini veikt masāžu! Masāžas seanss vai vienkārša mazuļa muguriņas, puncīša glāstīšana var kalpot kā jauks nomierinātājs. Ja mazuli moka gāzītes, baro viņu mazliet vertikalizējot (var slīpi novietot zem krūts tā, lai kājiņas ir zemāk par galvu), protams, jāsagaida arī atraudziņa pēc ēšanas. Puncīša masāža ar apļveida kustībām pulksteņrādītāja virzienā var nomierināt arī mazuli, kuru moka kolikas. Process nomierina arī vecākus, kas cenšas bērniņam palīdzēt.
• Apmierini mazuļa zīšanas kāri. Te var noderēt tīrs pirksts, māneklītis vai krūts. Zīšana palīdz normalizēt mazuļa sirds sišanās ritmu, atslābina zarnu traktu un palīdz nomierināties.
• Neprasi no sevis neiespējamo. Raudāšana mazulim nenodara taustāmu kaitējumu, lai gan vecēki patiešām cieš, ja viņu mazuļi raud un nekādi neizdodas palīdzēt. Ja tev neizdodas nomierināt bērniņu, kurš pārdzīvo smago adaptācijas periodu, tu noteikti jūties šausmīgi. Nereti vecāki vaino sevi, saka, ka ir slikti vecāki, nekompetenti, un domā, ka tieši viņu neprasmes dēļ mazulis raud, lai gan patiesībā tas tā nav. Ja ar mazuļa veselību viss ir kārtībā, un izmēģināts viss iespējamais un neiepsējamais, lai mazulim palīdzētu, palīdzi SEV: tev jātiek vaļā no stresa, jānomierinās.

Palīdzi sev:

• Izdari vairākas dziļas ieelpas.
• Liec mazuli gultiņā un izej no istabas.
• Apsēdies kaut kur viena, ieslēdz mūziku, atslābinies kaut vai uz 10 minūtēm.
• Lūdz kādam no tuviniekiem palīdzību, nekautrējies. Lai kāds ar mazuli pasēž, kamēr tu atgūsties.
• Dodies uz jauno vecāku atbalsta grupām, nodarbībām. Tajās ir speciālisti, kas var palīdzēt tev rast atbildes  uz daudziem jautājumiem par jaundzimušo. Kā arī - tu tiksies ar citiem vecākiem un sapratīsi, ka neesi viena.
• Var noderēt arī psihologa palīdzība vai pat uzticības tālrunis. Līdzēt var arī vienkārša izrunāšanās ar kādu.

Ar mazuli nekas slikts nenotiks, ja viņš ilgāk paraudās. Tas, ka mazulis raud, iespējams, biežāk kā citi bērni, nav atkarīgs no tevis. Tā nav tava vaina. Ir bērni, kuriem vienkārši jāizdzīvo šāds periods, un tad iemeslus meklēt, sevi vainot nav vērts.

• Saki sev, ka šis vienkārši ir tāds mazuļa dzīves periods, un tas OBLIGĀTI reiz beigsies.

Būt par māmiņu ir smags darbs, bet, ja mazulis bieži un ilgi raud, tas darbiņš kļūst vēl smagāks. Nekautrējies lūgt palīdzību, psiholoģisku atbalstu, neturi jūtas sevī. Neaizmirsti, ka tavs mazulis tikai mācās ziņot par savām problēmām, un drīz tas viņam izdosies arvien labāk. Viņam zudīs nepieciešamība tik daudz raudāt.

Māmiņu Klubs