Agrā vakcinācija savlaicīgi pasargā bērniņu

Vai ir potes, kuras noteikti būtu vajadzīgas, un vai ir tādas, bez kurām var iztikt? Uz šo jautājumu atbild BKUS infektoloģe asoc.prof. Ilze Grope.

Vai ir potes, kuras noteikti būtu jāveic?

“Vakcinācija raisa diskusijas vecāku, vecvecāku, sabiedrības un arī mediķu vidū. Ko mums ir devusi medicīna kā zinātne? Vai var atteikties no potēm, ir viens no jautājumiem, ko vecāki bieži uzdod. Ja ir kādas saslimšanas un veselības problēmas, bērniņu var nevakcinēt objektīvu iemeslu dēļ,” informē infektoloģe. “Potes imunizācijas kalendārā ir saplānotas ar zināmu mērķi. Vecāki jautā – kāpēc tik agri, kāpēc tik maziņu vakcinē? 6 mēnešu vecumā antivielas, ko bērniņš saņem ar mammas pienu, sarūk līdz līmenim, kad bērns netiek pasargāts pietiekoši efektīvi. Agrā vakcinācija ir mērķis bērniņam radīt aizsargvielu spektru, kas bērniņu pasargā. To var nosaukt par imunoloģisko lietussargu, kas pasargā bērniņu no sliktā, kas nāk no ārpuses.”

Vai potes tik agrā režīmā nerada pārlieku lielu slodzi bērna imūnsistēmai?

“Antigēnu slogs, ko bērns saņem ar poti, bērnam ir salīdzinoši mazāks, kā bija viņa vecākiem, kas dzimuši astoņdesmitajos gados,” stāsta infektoloģe Ilze Grope.

Pašreiz bērni tiek vakcinēti pret 13 dažādām slimībām, saņemot 126 antigēnus, atšķirībā no mums, vecākiem – 80tajos gados vecāki saņēma ap 3000 antigēnu.

“Potes kļuvušas attīrītākas, ar mazāk blaknēm, samazinās komplikāciju risks un antigēnu slodze,” uzsver infektoloģe.

Māmiņu Klubs

Skaties videosarunu ar BKUS Bērnu slimību klīnikas ārsti, infektoloģi asoc.prof. Ilzi Gropi, spiežot zemāk pogu Play