Veģetatīvā distonija bērnam vai pusaudzim

Veģetatīvā distonija un tās simptomi var parādīties jau sākumskolas vecumā (7-11 gados). Parasti tie ir saistīti ar ķermeņa fizisku vai psihisku pārslodzi, kas izzūd kad ķermenis saņem pilnvērtīgu atslodzi, vai psiholoģiskā spriedze vairs nav klātesoša. Vairāk stāsta psihologs Matīss Kozlovskis.

Bērni un pusaudži, savā mērā, ir riska zonā, jo notiek strauja attīstība un pārmaiņas sociāli emocionālajā sfērā, radot nervu sistēmas pārslodzi, kas atspoguļojas veģetatīvās distonijas simptomos.

No veģetatīvās distonijas nav pasargāts neviens. Pie paaugstinātas psiholoģiskās spriedzes – tuvinieka nāves, sķiršanās, traumatiska notikuma, ikviens no mums var piedzīvot veģetatīvās distonijas simptomus, panikas lēkmi.

Protams, ir jāņem vērā arī neirobioloģiskie faktori, kas ietekmē veģetatīvās nervus sistēmas jutību. Cilvēki var piedzimt ar augsti jutīgu nervu sistēmu, kas padara viņus ievainojamākus pret veģetatīvās distonijas simptomiem, kad tiek izjaukts ķermeņa dabiskais fiziskais un psiholoģiskais līdzsvars.

Veģetatīvā distonija un pubertāte

Pētījumi norāda, ka lielāka ievainojamība pret veģetatīvās distonijas simptomiem ir meitenēm, kas sākas sākumskolā (6-12 gadi) un palielinās pusaudža gados (13-18 gadi), kad jaunieši piedzīvo, ar pubertāti saistītas, strukturālas smadzeņu uzbūves izmaiņas, kas atbild par emociju apstrādi un regulāciju. 

Raksturīga veģetatīvās distonijas iezīme ir samazināta spēja apstrādāt negatīvās emocijas. Tiek uzskatīts, ka to daļēji mediē smadzeņu baltā viela, kas veicina komunikāciju starp limbiskajiem (piemēram, amigdalas jeb mandeļveida kodols) un emociju regulēšanas centriem galvas smadzeņu laterālajā un mediāli prefrontālajā garozā. [1]

1. attēls: Galvas smadzeņu prefrontālās garozas uzbūve

Ja arī tavs bērns vai pusaudzis piedzīvo veģetatīvās distonijas simptomus kā paātrinātu sirdsdarbību, sirdsklauves pēc paaugstinātas fiziskās slodzes, tas nav rādītājs, ka vēlāk attīstīsies veģetatīvā distonija. Bieži šos simptomus izskaidro fizioloģiskas pārmaiņas ķermenī, kas ir saistītas ar puberitāti, un bērni, pusaudži “izaug” no tiem.

Protams, ja bērns bieži sūdzas par sirdsklauvēm, elpas trūkumu, sāpēm, sliktu dūšu, grūtībām koncentrēties, miega traucējumiem, vispirms būtu jāveršas pie ģimenes ārsta un jāveic papildus medicīniski izmeklējumi, lai izslēgtu somatisku saslimšanu – vairogdziedzera traucējumus, sirds mazspēju, audzējus, astmu, vai citas saslimšanas.

Tipiskākie simptomi bērniem un pusaudžiem:

• Paātrināta sirdsdarbība (tahikardija), sirdsklauves

• Trauksme, nemiers

• Miega traucējumi

• Grūtības koncentrēties

• Elpas trūkums, sāpes krūtīs

• Slikta dūša, gremošanas traucējumi

• Reiboņi, redzes grūtības

• Svīšana, karstuma viļņi

• Aukstas, mitras plaukstas vai pēdas

• Vājums vai sāpes muskuļos, ķermenī

• Aizkaitinātība

• Panikas lēkmes

Dažkārt šie simptomi var bieži parādīties skolā mācību gada laikā, kad ir pastiprināti augsta mentālā un fiziskā slodze. Vai pretēji, beidzoties mācību gadam, kad tiek izjaukts veselīgs ikdienas ritms, bērns vai pusaudzis iet vēlu gulēt un agri ceļas, nav regulāras maltītes, vai fiziskās aktivitātes.

Cēloņi un riska faktori:

1. Ģenētiski faktori – augsti jutīga nervu sistēma, veģetatīvā distonija vai citi psihiski traucējumi ģimenē

2. Hormonālas izmaiņas pubertātē

3. Nepietiekams miegs un atpūta, regulāru ēdienreižu vai fizisku aktivitāšu trūkums

4. Personības iezīmes – perfekcionisms, augsts apzinīgums un atbildības sajūta

5. Psiholoģiska spriedze – sociālā trauksme, attiecību problēmas, traumatiska pieredze

6. Akadēmiskais stress – augsta mācību slodze, perfekcionisms, bērna un vecāku gaidas, bulings, konflikti ar skolotājiem

7. Skolas vai dzīvesvietas maiņa

8. Stimulantu lietošana – nikotīns, kofeīns, alkohols, marihuāna

Kad būtu jāmeklē palīdzība?

Palīdzība būtu jāmeklē, ja tavs bērns vai pusaudzis:

• pastāvīgi jūtas nervozs, nemierīgs vai satraukts, nespēj kontrolēt uztraukšanos;

• jūt trauksmes sajūtu vai piedzīvo panikas lēkmes, kas turpinās nedēļām, vai pat mēnešiem;

• trauksmes sajūta traucē mācībām, socializēšanās vai ikdienas aktivitātēm.

Palīdzību ir ieteicams meklēt pēc iespējas ātrāk, lai neattīstītos spēcīgāka trauksme, vai citi trauksmes traucējumi.

Kur vērsties pēc palīdzības?

• Ģimenes ārsts. Ģimenes ārsts nosūta uz papildus medicīniskajiem izmeklējumiem, lai izslēgtu somatisku saslimšanu, kā arī, nosūtīt pie citiem speciālistiem.

• Psihologs vai psihoterapeits. Psihologs palīdz izprast veģetatīvās distonijas sociāli emocionālos cēloņus, atrisina psiholoģiskās grūtības, kas rada spiedienu uz veģetatīvo nervu sistēmu.

• Psihiatrs. Atsevišķos gadījumos, neilgu laika periodu, var būt nepieciešams lietot medikamentus ar nomierinošu iedarbību, kas palīdz mazināt nepatīkamus veģetatīvās distonijas simptomus.

• Skolas psihologs. Skolas psihologs var palīdzēt gadījumos, ja veģetatīvos distonijas simptomus rada skolas vide – akadēmiskais stress, mobings starp vienaudžiem, attiecību problēmas ar skolotājiem, utml.

Ja neesi pārliecināts ar ko sākt, pirmais solis ir vērsties pie ģimenes ārsta, lai izslēgtu somatiskas saslimšanas. Pēc izmeklējumiem, ģimenes ārsts sniegs informāciju un norādījumus par pieejamiem pusaudžu psihiskās veselības pakalpojumiem Latvijā.

Izmantotās literatūras saraksts

1. Glenn, D. E., Merenstein, J. L., Bennett, I. J., & Michalska, K. J. (2022). Anxiety symptoms and puberty interactively predict lower cingulum microstructure in preadolescent Latina girls. Scientific reports, 12(1), 20755. https://doi.org/10.1038/s41598-022-24803-4

Rakstu sagatavoja:

Matīss Kozlovskis

Klīniskais un veselības psihologs

Tālrunis: 26385089

E-pasts: matiss.kozlovskis@gmail.com

Ja interesē psihologa konsultācija vai uzzināt vairāk par mani: https://psihologs.org/