Vecāku loma sarunās par attiecībām un seksuālo un reproduktīvo veselību?

Vecāka loma ir būt gatavam runāt ar savu bērnu tad, kad ir pienācis laiks to darīt, iedrošinot diskusiju, ne tikai vienvirziena sarunu, uzsver  biedrības "Papardes zieds" speciālisti, apkopojot ieteikumu vecākiem par šo tik ļoti svarīgo savstarpējo attiecību sastāvdaļu - runāšanu par neērtām tēmām. 

Kā sākt runāt par seksu un reproduktīvo veselību? Kā padarīt šīs sarunas vieglākas?

• Sāc to darīt agri – jau agrā bērnībā lielākā daļa bērnu apjauš atšķirības starp zēniem un meitenēm, jo viņiem piemīt dabīgā ziņkārība. Kad bērns ir mentāli un emocionāli gatavs informācijai, ir laiks sākt ar viņu runāt. Ja tas tiek darīts jau agrā vecumā, vēlāk būs daudz vieglāk sniegt detalizētāku informāciju.
• Izmanto ikdienas situācijas! Iedomājies, kāda izskatās pasaule bērna acīm. Kas ir svarīgākās lietas tieši viņam? Parasti bērna pasaule ir vērsta uz viņu pašu,  tāpēc pietiks ar vienkāršu atbildi uz viņa jautājumiem. Vēlāk var sākt skaidrot detalizētāk.
• Nav tāda “labākā” cilvēka, kam vajadzētu klausīties un runāt. Valda uzskats, ka tētim būtu jārunā ar dēliem un mātei ar meitām. Taču dzīve nav tik vienkārša. Ne katrā ģimenē ir abi vecāki. Turklāt, apkārt ir arī citi cilvēki, kuriem rūp tavs bērns – vecvecāki u.c.
• Tas ir divvirzienu ceļš. Noteikti iedrošini diskusiju. Labs sākums ir: “Ko tu jau zini?” Tas tev parādīs, ko bērns jau zina un ko vajadzētu paskaidrot.
• Parūpējies par to, lai sarunas brīdī tev būtu pieejami informatīvi materiāli vai citi palīglīdzekļi. Tos kopā ar bērnu varēsiet izpētīt pieejamo informāciju un to izrunāt.
• Esi uzticams un atklāts. Lietu izdomāšana tikai radīs apjukumu bērnā, tāpēc izvairies runāt par stārķiem un kāpostiem. Skaidro visu ar faktiem. Ja gadījumā nezini atbildi, tad tā arī pasaki, vēlāk to noskaidro un pastāsti savam bērnam.
• Klausies un novērtē to, ko saka bērns. Bieži vien pārsteigumu var radīt tas, ar cik nobriedušu attieksmi bērns runā par attiecībām. Pajautā viņam viņa viedokli – tas viņu iedrošinās.
• Turpini teikt savam bērna, ka tu viņu mīli. Mīlestības un pieķeršanās izrādīšana kalpos par piemēru tam, ko bērni paši varētu vēlēties savās attiecībās nākotnē.
• Turpini runāt. Ir viegli padoties jau pie pirmā grūtā jautājuma. Taču bērnam ir vajadzīgs tavs atbalsts, pat ja tā nešķiet, tāpēc jāturpina runāt.
• Ja nesokas ar runāšanu, lūdz palīdzību savam ārstam vai sava bērna audzinātājai.

Saruna par attiecībām un seksu pilnīgi noteikti nav vienas reizes izrunāšanās. Tas ir pakāpenisks process, kurā komunikācija sākas, kad bērns vēl ir pavisam mazs un turpinās līdz pat viņa kļūšanai pieaugušam.

• Pubertāte meitenēm var sākties pat 8 gadu vecumā, arī puišiem slapjie sapņi var būt arī ļoti agrā vecumā, tāpēc ir svarīgi, lai bērns ir sagatavots un nav nobijies.
• Nevajag gaidīt, līdz bērns sāk jautāt. Dažkārt tieši vecākiem ir jābūt tiem, kas uzsāk sarunu. Svarīgi ir virzīt sarunu atbilstoši bērna vecumam.

• Jau 3 gadu vecumā bērns var uzdot jautājumus “Kā es esmu radies?” “Kāpēc tētis stāv kājās, kad čurā?” Šādā gadījumā ir nepieciešama vienkāršas un patiesas atbildes. Vari izmantot grāmatas, kas ilustrē ķermeņa daļas – arī tad, ja bērns par to nav uzdevis jautājumus. Šis ir labs brīdis, lai paskaidrotu, kas ir pieņemama uzvedība sabiedrībā, mājās, atšķirība starp vēlamu un nevēlamu pieskārienu.

Kad bērns sasniedz 8 gadu vecumu, viņš jau ir atklājis daudz par to, kā darbojas ķermenis. Tomēr būs nepieciešama informācija par to, kā viņa ķermenis mainīsies pieaugot. Tas ir svarīgi, jo dažām meitenēm mēnešreizes sākas jau 8 gadu vecumā. Arī zēnam vajadzētu izstāstīt gan par meiteņu  mēnešreizēm, gan arī par to, kā viņa ķermenis mainīsies.

• Līdz brīdim, kad bērns ir pabeidzis pamatskolu, ieteicams izrunāt zemāk minētās tēmas:
  • bērna ieņemšana;
  • ko sagaidīt pubertātes un mēnešreižu laikā;
  • romantiskas attiecības, laulības un ilgstošas attiecības;
  • seksuāli transmisīvas slimības, ieskaitot HIV un AIDS;
  • geju un lesbiešu attiecības;
  • kā izvairīties darīt lietas, ko viņi paši negrib darīt un pasargāt sevi.
• Šo tēmu pārrunāšana brīdī, kad bērns ir 9-11 gadus vecs, veicinās viņa izpratni par to, kas tiek runāts skolā, televīzijā, grāmatās, žurnālos un internetā, kā arī sagatavos viņus pubertātes vecumam.

Bērni, sākot jau no 2 gadu vecuma, uzdod ļoti daudz jautājumu, uz kuriem svarīgi sniegt atbildes. Runāšana un skaidrošana ir svarīga, lai celtu bērna pašnovērtējumu un pašapziņu, sniegtu zināšanas par savu ķermeni un prasmes veidot attiecības ar citiem cilvēkiem. Nerunājot ar bērnu, viņš atbildes meklēs citviet, kas var novest pie pārpratumiem. Daudzi vecāki jūtas neērti, runājot par sensitīvām tēmām ar bērniem, taču labāk ir sākt pamazām jau agrā vecumā. Tādā veidā būs vieglāk runāt vēlāk, kad bērni kļūst vecāki.

Avots: Biedrība “Papardes zieds”

Foto:Pixabay