Tu esi muļķe!!!

Tu esi muļķe!!!

13. Nov 07:58 SkolēnaMamma SkolēnaMamma

Ar mācīšanos mums dažkārt iet kā pa kalniem. Vislielākās sāpes ir par latviešu valodu. Tās ir kā zobu sāpes gan dēlam, gan man. Piņķerīgie burti, kas tagad jāapgūst milzīgā tempā, un vēl tā lasīšana. Skolotāja īpaši nežēlo un uz katru stundu tiek uzdots izlasīt vairākas lapas, vēl pa vidu – no galvas iemācīties kādu dzejoli.

Saprotu, ka dēls no tā visa pats ļoti nogurst, jo sevišķi smagas ir trešdienas, kad it kā nav pulciņu, taču parasti šajā dienā uz nākamo tiek uzdots ļoti daudz. Tāda bija arī pagājušā trešdiena, kad atkal jāraksta glītrakstīšana, jālasa vairākas pasakas un vēl pa vidu jāizpilda arī matemātika, kuru lielākoties tomēr pagūst izmācīties pagarinātās grupas laikā, taču ne vienmēr.

Trešdien gaiss mūsu mājās bija tik biezs, ka, šķiet, tajā varēja pakārt cirvi. Viņš nemācīšoties, viņam viss riebjas un, vispār, viņš ir ļoti noguris! Skaidroju, ka nogurstu arī es, arī es esmu nogurusi, jo visa diena pavadīta darbā, mājās vēl jāveic 101 darbs, bet nedomāju, ka septiņgadnieks to tā uztver, jo mamma ir mamma.

Paziņojis, ka nemācīsies, un uzlicis man “mīksto”, dēls rotaļājās. Kad atkārtoti kladzināju, ka ir jau gandrīz 19.00 vakarā, jāsāk beidzot mācīties, viņš sāka kliegt: “Tu esi muļķe, muļķe!” Tas bija tāds dusmu un izmisuma piepildīts kliedziens, ka, godīgi sakot, pat sabijos. Man nav ne jausmas, kā reaģēt šādas reizēs. Rāties? Tas neko nedos. Pateicu, ka var nemācīties tagad, bet būs jāmācās vēlāk, kad no darba atbrauks tētis.

Tad sekoja aizskriešana uz savu istabu, durvju aizciršana un kliegšana pilnā balsī: “Muļķe, muļķe, muļķe!” To pie sirds pārāk neņēmu, neapvainojos, jo ar prātu saprotu, ka tie ir tikai ziediņi pirms trakā pusaudžu laika. Kad pārbrauca tētis, tad, cerot, ka neko nestāstīšu par viņa kliegšanu, klusiņām un paklausīgi izpildīja mājas darbus.

Kā sokas jums ar mājas darbu pildīšanu? Kā rīkojaties, kad bērna emocijas ņem virsroku?

lauvinja lauvinja 13. Nov 11:19

Bērnam ir tiesības uz savām emocijām, ir tiesības dusmoties, kā arī izvēlēties kad pildīs mājas darbus un kā plānos savus darāmos darbus.
Apvainoties nav par ko, tomēr ir lietas, kuras nav gluži ok- bērnam nav tiesības otru nosaukt par muļķi -apvainot kādu citu, un būtu jāsaprot kāpēc viņš izvēlējās mammu tā saukāt.

Varbūt dod bērnam iespēju izvēlēties KAD tos mājas darbus pildīs - tagad vai pēc tam kad.... paspēlēsies/paskatīsies TV/paēdīs vakariņas/papļāpās ar mammu .....uzlieciet taimeri, kad ir jāsāk ķerties pie mājas darbiem, lai nav diskusijas, kad tad tās 15-30 vai nu cik tur minūtes tieši ir pagājušas (to vislabāk var darīt pats bērns). Bieži vien pretestība ir tāpēc, ka kāds no malas komandē.