25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 5
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šodien atbalstīts lēmums - ar šā gada 1.septembri nodrošināt skolēnus ar visu mācību procesam nepieciešamo, tādējādi pieņemot vēsturisku lēmumu izglītības bez maksas jautājumā, uzskata tiesībsargs.
Kā informēja Tiesībsarga biroja pārstāve Laura Bagātā, ar šiem likuma grozījumiem tiekot būtiski mainīta esošā prettiesiskā prakse - prasīt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus valsts vietā.
Sēdes laikā tika izskatīts likumprojekts «Grozījumi Izglītības likumā», kurā
iekļauti arī ieteikumi par izglītības bez maksas nodrošināšanu.
Neraugoties uz Finanšu ministrijas aizbildinājumiem par nespēju nodrošināt izglītībai bez maksas aptuveni 500 000 latu, komisija spēja vienoties par grozījumiem Izglītības likumā un iesniegs minēto likumprojektu Saeimā uz trešo lasījumu. «Ja Saeima šo likumprojektu atbalstīs, jau no 2013.gada 1.septembra varēs uzskatīt, ka izglītība bez maksas tiek nodrošināta pēc būtības,» norāda Bagātā.
Tiesībsargs Juris Jansons augsti vērtējot Saeimas komisijas spēju sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju un rast risinājumu izglītības bez maksas nodrošināšanas problēmai.
Grozījumi ieviesīs skaidrību valstij, pašvaldībām un vecākiem par to, ar kādiem līdzekļiem jāpiedalās izglītības bez maksas nodrošināšanā.
Jautājumā par darba burtnīcām komisija atbalstīja, ka tās ir mācību grāmatām pielīdzināms materiāls, par kuru finansēšanu ir atbildīga valsts.
Līdz ar to skolas nevarēs pieprasīt vecākiem iegādāties darba burtnīcas un arī mācību grāmatas par saviem līdzekļiem.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstījusi arī tiesībsarga ierosinājumus attiecībā uz izglītību bez maksas, piemēram, par vecāku atbildību - vecākiem ir jānodrošina individuālie mācību piederumi, kas paredzēti izglītojamā personiskai lietošanai, piemēram, kancelejas piederumi, sporta tērps, maiņas apavi.
Jau ziņots, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šodien pirms izskatīšanas trešajā lasījumā atbalstītā Izglītības likuma grozījumu projekta īstenošanai varētu būt nepieciešams apmēram pusmiljons latu. Komisija ar aicinājumu piešķirt līdzekļus vērsīsies Finanšu ministrijā. Ja arī Saeima atbalstīs likuma grozījumu projektu, tad no 2013.gada 1.septembra būs noteikta valsts atbildība attiecībā uz nepieciešamo mācību līdzekļu finansēšanu.
Iecerēts, ka Saeima par likuma grozījumu pieņemšanu varētu lemt 9.jūlijā.
Šodien atbalstītā grozījumu projekta redakcija paredz, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs valsts pirmskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošu mācību literatūras, metodisko līdzekļu, papildu literatūras un digitālo mācību līdzekļu un resursu iegādi finansē valsts.
Kā ziņots, atbalstītais grozījumu projekts cita starpā paredz, ka vecākiem vai personām, kas realizē aizgādību, jābūt pienākumam savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos individuālos mācību piederumus.
Šādus Izglītības likuma grozījumus Saeimā bija iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Vecākiem arī būs jābūt saistošiem izglītības iestādes padomes lēmumiem par to, kurus no likumā minētajiem individuālajiem mācību piederumiem viņiem ir jānodrošina.
Komisija vienojās, ka individuālajos mācību piederumos tiek iekļauti izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu. Individuālajos mācību piederumos iekļautas kancelejas preces personiskai lietošanai, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sporta, mājturības un tehnoloģiju u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus, izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.
Daļu no šīs definīcijas bija piedāvājis tiesībsargs Juris Jansons, kurš gan bija gribējis konkrētāku kancelejas preču uzskaitījumu.
Šodien trešajā lasījumā atbalstītais grozījumu projekts Izglītības likumā paredz, ka katras skolas padome jeb izglītības iestādes padome būs tiesīga lemt, kuri individuālie mācību piederumi jānodrošina skolēnu vecākiem.
Avots: TVNET, Foto: LETA
Mana "skolas pieredze" ir maza, meita dosies uz 6 klasi - mācību grāmatas esmu pa šo laiku pirkusi kādas 3 vai 4 - svešvalodai, kur viena grāmata ir uz vairākiem gadiem un kura nav lietojama bez darba burtnīcām - izdevējs kaut kāds starptautisks, vizuālajai mākslai - arī paredzēta uz vairākiem gadiem. Pārējās grāmatas nodrošināja skola - tātad jau šobrīd to varēja izdarīt, JA gribēja.
Darba burtnīcas, ja neksaita svēsvalodu un vēl varbūt kādu priekšmetu ir diezgan bezjēdzīgas, jo tpaāt paliek lielā mērā neizpildītas ----> reāli var iztikt ar burtnīcu parasto. Uz darba burnīcām nesvešvalodā mācību gadam tērēju apmēram 5-8 Ls - tas arī būs mans ietaupījums. Savukārt tā vietā, lai apdomātu vai vispār vajag darba burtnīcas, tagad valsts tās iegādās par valsts/pašvaldības līdzekļiem un nodrošinās stabilus ienākumus burtnīceļu ražotājiem.
Mani vairāk satrauc nekvalitatīvās mačību grāmatas un programmu bezjēdzīgā mainīšana, kā rezultātā vajag katru otro gadu jaunas mācību grāmatas, jo kāda nodaļa ir atkal pārcelta uz priekšu/atpakaļ un lūk nevar no tās grāmatas mācīt vairs.... bet nu es saprotu, ka vietējais pisness arī ir jāatbalsta.
Attiecībā uz skolnieku izmaksāsm, vismaz manā budžetā lauvas daļu sastāda šitāds, tāds, vēl kāds papīrs/materiāls, ko pārdod iepakojumā, bet reāli vajag 1/2 lapu, visādi krītiņi/ogles un taml. Tāpat darbmācībā šitāds audums, tāds augums, šitāds diegs un tāds diegs - lūk šeit var skola/klase iepirkt vajadzīgo un izdalīt uz visiem, nodrošinot ar materiālu daudzveidību.
Un ja jau vecākiem IR problēma iepirkt darba burtnīcas (lielākoties man apkārt zināmie ir pret draba burnīcām nevis izmaksu, bet bezjēdzības dēļ), tad skolas formas vajadzētu aizliegt ar šo pašu likumu, jo arī tās sadārdzina mācību procesu, bet tās lūk, pat tiesībsarga uzskatā ir labas 😃
Var jau būt, ka es kļūdos, bet es nekādi neredzu, ka ar šo likumu tiks sasniegts mērķis - nodrošināt bezmaksas izglītību. Jēdziens idividuālie mācību līdzekļi nepasaka neko, jo ar ko gan zīmēšanas bloks ir individuālais mācību līdzeklis, bet darba burtnīca nav? Darba burtnīca ir individuālāks mācību līdzeklis, nekā zimēšanas bloks, jo lapas no pēdējā var padalīt klasesbiedriem, ja kāds bloku aizmirsis mājās, bet ar darba burtnīcu nepadalīsies - ja nav, tad nevar darīt to, kas paredzēts. Tomēr, kā bez viena, tā bez otra nevar normāli apgūt mācību vielu.
Reāli neko neizdrot, patērējot laiku un budžetu, imitējot darbību, deputāti, kopā ar Tiesībsargu, varēs berzēt roķeles apmierinājumā, par labi padarītu darbu, īstenībā neizdarot neko!