Spēle par garšas kārpiņām

Par veselīgu ēšanu tiek daudz runāts gan plašsaziņas līdzekļos, gan skolās, gan sabiedrībā kopumā. Un kuram gan no mums negaršo saldumi? Labi, es, piemēram, esmu izteikts sāļmīlis. Taču ik pa laikam man tik ļoti gribās kaut ko saldu… Protams, var apmierināt savas vēlmes, apēdot kādu augli, taču reizēm gribās kaut ko izteikti neveselīgu, piemēram, želejkonfektes, popkornu.

Tas pats attiecas arī uz bērniem. Mūsu ģimenē dēlam saldumus nepiedāvājām agrāk par 2 gadu vecumu (izņemot augļus un Selgas cepumus). Pirmais saldums, kuru viņš pagaršoja, bija Laimas šokolādes konfekte “Vāverīte”. Laiks gāja, viņš pagaršoja arī citus saldumus. Tā ir izkristalizējies noteikts saldumu sortiments, kas viņam “iet pie sirds” – starp citu “Vāverīte” vēl joprojām ir viena no mīļākajām konfektēm.

Reizēm pieaugušajiem ir ļoti grūti apstāties, kad tiekam klāt ļoti kārotam saldumam… Un tad kur nu vēl bērnam? Līdz ar to mēs ģimenē esam ieviesuši, manuprāt, ļoti labu tradīciju – katra otrā diena ir (limitētu) saldumu diena. Toties iepriekšējā dienā diemžēl nekādu atlaižu. Tas dēlam īsti neiet pie sirds, taču pēc kārtīga izskaidrošanas darba, kāpēc ēst katru dienu saldumus ir kaitīgi, viņš to ir šķietami akceptējis.

Nesen mēs tieši runājām par garšas kārpiņām cilvēka mutē un dēlam bija jautājums, kura mēles zona atbild par kādu noteiktu garšu. Pameklējām internetā un vietnē www.uzdevumi.lv pie 9.klases uzdevumiem atradām šādu attēlu:

Lai bērnam būtu vēl interesantāk (jo katra lieta jau jāizmēģina praksē), izdomājām veikt eksperimentu, pagaršojot dažādus pārtikas produktus. Mūsu izvēlētie pārtikas produkti bija: piena šokolāde, grauzdēti zemesrieksti sālī, ābols un kefīrs. Diezgan interesanta kombinācija…

Eksperimentu taisījām vairākos piegājienos. Pirmais, kad izvēlēto pārtikas produktu ielikām mutē un apēdām/izdzērām, nepiedomājot par to, kura mēles zona par kuru garšu ir atbildīga. Otrā piegājienā noteiktu produktu izgaršojām, mēģinot to pārvietot mutē tieši tur, kur ir par attiecīgo garšu atbildīgās garšas kārpiņas. Sanāca visai interesanti. Dēla vārdiem izsakoties, pirmajā eksperimenta kārtā ēstais ēdiens garšo vienveidīgāk (sāļš un rūgts, salds un skābs). Savukārt otrajā eksperimenta kārtā ēstais ēdiens likās ar izteiktu garšu, tā teikt, to varēja izgaršot.

Bet ar šo stāstu es gribēju teikt, ka katru nopietnu lietu var pasniegt caur interesantu spēli un mēs abi no sirds izsmējāmies un labi pavadījām laiku. Turklāt, atklājām katrs priekš sevis aizmirstas vai jaunas pieredzes!

Gucci123

P.S. Bilde no lv.wikipedia.lv