Ministrija visu laiku piedāvājot vienpusēju risinājumu – bērnu uzņemšanu pamatizglītības procesā jau no sešu gadu vecuma, kas ietver draudus gan mazo skolēnu veselībai, gan 18 gadus vecu jauniešu nonākšanu bezdarbnieku rindās, pauž arodbiedrība.
LIZDA, izvērtējot šo ministrijas piedāvājumu, saņēmusi vairāk nekā 20 izglītības iestāžu kolektīvu iebildumu vēstules un darba grupā sniegusi viedokli par šīs reformas vājajām pusēm, draudiem un iespējām.
LIZDA ir aicinājusi IZM neuzstāt uz bērnu iesaisti pamatizglītībā no sešiem gadiem, bet meklēt citus iespējamos risinājumus skolēnu agrākai vidējās izglītības ieguvei līdz 18 gadu vecumam.
LIZDA uzsver, ka sešus gadus vecu bērnu uzņemšana pirmajā klasē rada draudus viņu psihiskajai un fiziskajai veselībai.
Arī LIZDA aptauja liecina, ka lielākā daļa jeb 89% no 147 aptaujātajiem izglītības darbiniekiem neatbalsta ieceri par sešgadniekiem pamatskolas pirmajā klasē.
Tāpat arodbiedrība uzskata, ka nav saprātīgi veidot situāciju, ka darba tirgū ar neatbilstošu darbavietu piedāvājumu nonāk aizvien jaunāki jaunieši, kas veicinās viņu došanos uz ārzemēm. Latvijā ir viens no augstākajiem jauniešu bezdarba līmeņiem un aptuveni 22 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem aizvien meklē darbu.
"Lai arī citas Eiropas valstis cenšas paturēt savus jauniešus ilgāk izglītības sistēmā, IZM nav argumentēti skaidrojusi nepieciešamību jauniešu ātrākai iesaistei darba tirgū. Nav pārliecības, ka pēc 12 gadiem jauniešiem būs iespējas iekļauties darba tirgū, jo jau tagad Latvijā jauniešiem trūkst darba vietu," uzsvērusi LIZDA eksperte Modra Jansone.
Savukārt problēmai par motivācijas trūkumu vidusskolēnu vidū jāmeklē citi risinājumi, piemēram, skolēnu iesaiste profesionālajā izglītībā un tās pievilcības veicināšana, augstākas prasības uzņemšanai vidējās izglītības programmās, kā arī neklātienes programmas, mācības vakaros, pauž LIZDA.
"Diemžēl ministrija nav nedz ieklausījusies sociālo partneru viedoklī, nedz apliecinājusi gatavību meklēt citus risinājumus, tādēļ LIZDA 16.maijā pārtraukusi darbu IZM darba grupā un bez reāla sociālā dialoga nesaskaņos šādas iniciatīvas turpmāku virzību apstiprināšanai normatīvajos aktos," vēstīts arodbiedrības paziņojumā.
Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa un demisionējušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iniciatīvas šā gada februāra beigās ministrijā darba grupā tika sākts darbs pie priekšlikumiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai jaunietis jau 18 gadu vecumā absolvētu vidusskolu un agrāk iesaistītos augstākās izglītības apguvē vai pievienotos darba tirgum.
šis ir koks ar diviem galiem- traki ir nzam bērnam skolā, kaut prot visu pēc normas, jo bērnība vienalga ir galvā, un traki ir ka 12.klases skolēni rullē uz skolu ar auto paši, un brīvi tiek pie alkahola arī paši.
JA tiktu nodrošināta laba, kvalitatīva pirmsskolas (5-6 gadīgo) apmācība, tad varētu pārkārtot skolas programmu un mierīgi beigt vidusskolu 18 g.v, kas būtu ļoti ok.
Tāpat nav ne vainas 6-gadnieku sūtīšanai uz skolu, JA tiek nodrošināts viss kā nākas (bet tam skolas noteikti nav gatavas) - t.sk. līdzīgs režīms kā bērnu dārzā, pusdienslaika atpūta un pieskatīšana līdz 18 -19.