Jautājums par bērnu darbaspēku

Jautājums par bērnu darbaspēku

12. Aug 16:40 gucci123 gucci123

foto: pexels.com

Šodien Delfos uzdūros rakstam, kurā bija teikts, ka ar Amazon saistītā kompānija Ķīnā smagos apstākļos liek strādāt simtiem bērnu – naktsmaiņas, virsstundas, bez atalgojuma (skaitās kā prakse) utt.

Papētot šo jautājumu, visvairāk ar šo problēmu saskaras 3-ās pasaules valstis, kurās ir liels cilvēku skaits, mazi ienākumi uz 1 iedzīvotāju, zems izglītības un sociālās aizsardzības līmenis utt.

Arī Latvijā aizvien akūtāk izjūtam darba spēka trūkumu, un tas skar visas nozares – lauksaimniecību, medicīnu, IT utt. Un arī Latvijā ir bijuši vairāki “kliedzoši gadījumi”, kad nelegāli tiek nodarbināti bērni, piemēram, Ainažu slimnīcas gadījums, bijušā kinoteātra Maska gadījums u.c.

Protams, bērnam augot, rodas aizvien vairāk nepieciešamību un vēlmju, kuras ne vienmēr ļauj piepildīt vecāku piešķirtais budžets. Tāpēc daudz skolēnu iesaistās sezonas darbos (skolēnu brīvlaikā), lai kaut nedaudz papildinātu savus ienākumus. Arī šogad Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā pasākumu „Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs”, kurā var piedalīties skolēni vecumā no 15 – 20 gadiem (ieskaitot), kuri mācās un turpinās mācības vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs nākamajā (2019/2020) mācību gadā. Protams, pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, tāpēc ir skolēni, kas darbu meklē ar sludinājumu portālu starpniecību, piemēram, ss.lv. Taču tas ir “koks ar diviem galiem”, jo skolēniem parasti tiek piedāvāti mazkvalificēti darbi (ogu lasītājs, ravētājs, dzīvnieku kopējs, zaru vācējs, apkopējs u.tml.). Turklāt skolēni tieši jeb netieši tiek pakļauti dažādiem riskiem, kas var būt saistīti ar darba drošību, veselībai kaitīgiem darba apstākļiem, kā arī var tikt apkrāpti darba stundu un samaksas ziņā.

Protams, es neaicinu skolēnus un viņu vecākus neizmantot iespēju vasarā strādāt, taču gribu norādīt uz riskiem un likumiem (paldies Dievam, Latvijā šis jautājums ir juridiski vairāk vai mazāk sakārtots), kas ir jāzina, nodarbinot skolēnu vai skolēnam piesakoties darbam vasaras brīvlaikā.

Nodarbinot skolēnu vasaras brīvlaikā, darba devējam ir jāievēro:

  • Darba likums,
  • Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums,
  • Ministru kabineta 28.03.2017. noteikumi Nr.172 "Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi",
  • Ministru kabineta 25.01.2011. noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem",
  • Ministru kabineta 08.01.2002. noteikumi Nr.10 "Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem",  
  • Ministru kabineta 28.05.2002. noteikumi Nr.206 "Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudžu profesionālo apmācību".   

Nedaudz par bērnu nodarbinātību ārpus Latvijas - Starptautiskā Darba organizācija, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, ir nospraudusi mērķi līdz 2025.gadam pārtraukt t.s. bērnu darbaspēka izmantošanu. Spriežot pēc šīs organizācijas datiem katrs 10 bērns pasaulē tiek izmantots kā darbaspēks. Lielākoties bērni tiek nodarbināti lauksaimniecības nozarē vai strādā bezatlīdzības darbu savas ģimenes (aprūpētāju) vajadzību nodrošināšanai. Skatoties reģionālo statistiku, visvairāk bērnu tiek nodarbināts Āfrikas valstīs. Mans subjektīvais viedoklis - dati ir daudz dramatiskāki, jo aptvert visus (īpaši lielu valstu) nostūrus nav iespējams.

Manuprāt, varam priecāties, ka mūsu Latvija nav milzīga un mums vairāk vai mazāk ir iespējas izkontrolēt procesus, kas te notiek. Taču, lai to izdarītu, nepieciešamas zināšanas, tāpēc aicinu visus, kam šis jautājums ir vai būs aktuāls ielūkoties Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā: http://www.nva.gov.lv sadaļās gan darba devējiem, gan klientiem, kā arī palūkoties apkārt, vai mums turpat kaimiņos nav kāds bērns, kas ir spiests strādāt tai laikā, kad būtībā būtu jābauda bērnība!

Rūpēsimies gan par sevi, gan par saviem bērniem, Gucci123

lauvinja lauvinja 13. Aug 08:54

Visas problēmas metam vienā putrā 😀

Par āziju un āfriku daudz nekomentēšu, mēs ļoti labi zinām, kur tiek ražota ļoti liela daļa preču un tāpat tās labprāt pērkam, bieži patr neizvērtējot vajag vai nē. Lielā daļā Ķīnas rūpnīcu strādā nelegāls vai puslegāls darbaspēks, iespējams arī bērni. Mēs pieveram acis.

Šogad bija pirmais gads, kad caur NVA visi darba devēji nemaz netika pie bērniem ko nodarbionāt, vakanču piedāvājums bija lielāks par pieprasījumu. Protams, mazkvalificētie darbi, jo ko gan citu tam bērnam piedāvāt - priekšnieka vietu uzņēmumā?

Latvijā uzņēmumi sāk izskatīt iespēju nodarbināt bērnus no 16 gadu vecuma, jo mazākiem, šķiet vispār tikai no 14 gadu vecumu, vajag lielu auklēšanos, ko uzņēmumi pārsvarā gadījumos ir gatavi izveikt tikai savējiem. Tas ir gana liels slogs uzņēmumam.

Kopumā gan LV nebūtu jāsatraucas par bērnu pārlieku lielu nodarbināšanu, lielākā daļa bērnu tāpat nestrādā, bet vajadzētu. Daļa tiktu pie papildus kabatas naudas, daļa saprastu, ka nevēlas mūžu strādāt fiziski un vairāk veltītu mācībām.

Kas interesanti, lai vai ko mēs domātu par romu tautību pārstāvjiem, viņi daudzi vasarās lasa meža veltes un pelna tās realizējot, dzīvo ar ģimenēm mežā un radina bērnus pie darba kopš mazotnes. Un šie bērni neuzdrīkstas pīkstēt, ka jāstrādā un jādzīvo mežā.