Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
"Domājot par skolu tīkla pilnveidi, jāpieturas pie principa "jo mazāks bērns, jo tuvāk skola”. Tāpēc ir viennozīmīgi skaidrs, ka jāsaglabā reģionālās sākumskolas, nodrošinot šo izglītību pēc iespējas tuvāk skolēnu dzīvesvietai. Savukārt, risinot vidējās izglītības pieejamību, ir jādomā, kā izmantot mūsu kaimiņu - igauņu pieredzi," norāda izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Ministrijas sociālie partneri - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas izglītības iestāžu vadītāju asociācija (LIVA) izprot šo problēmu un ir paudušas atbalstu ministra piedāvātajam principam. LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško un LIVA vadītāja Inese Tamane to apstiprināja šodien notikušajā preses konferencē.
Igaunijā skolu tīkls tika pilnveidots, saglabājot reģionālās pamatskolas un ar valsts atbalstu veidojot reģionu centrālās ģimnāzijas, kurās vidējo izglītību iegūst novadu bērni. Šīs ģimnāzijas saņem atbalstu no valsts arī uzturēšanai. IZM pašlaik vērtē iespēju novirzīt nākamā plānošanas perioda Eiropas struktūrfondu finansējumu reģionālo vidusskolu stiprināšanai.
Turklāt saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm un reālo situāciju darba tirgū, ir paredzams arvien lielāks pieprasījums pēc speciālistiem ar vidējo profesionālo izglītību.
Profesionālās izglītības stiprināšana ir viena no IZM prioritātēm un pašlaik notiek darbs pie 11 profesionālās izglītības kompetences centru attīstības, lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo izglītību gan lielajās pilsētās, gan reģionos.
Pašlaik, lai atbalstītu mazās reģionu skolas, IZM izstrādājusi noteikumu grozījumus, kuros paredzēts papildu atbalsts mazajām pamatskolām ar skolēnu skaitu 100 un mazāk. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu pamatizglītības programmu apguvi mazajās skolās, samazinot skolēnu un pedagogu attiecību novados no 1:8,24 uz 1:8,12.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) Darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm, pēc sešiem gadiem vidējo izglītību sagaida katastrofāls skolēnu skaita samazinājums. Tas nozīmē, ka 2020./2021. mācību gadā par 11,6 tūkstošiem samazināsies skolēnu skaits vispārējā izglītībā.
Latvijā ir 228 skolas, kurās ir mazāk nekā 100 skolēnu un 2013.gada statistika par vidusskolu absolventiem uzskatāmi norāda uz reģionālajām problēmām. Šogad vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, piemēram, Amatas novadā, ir saņēmuši pieci jaunieši, Burtnieku novadā - seši, Durbes novadā - seši, Jēkabpils novadā - deviņi, Krustpils novadā - astoņi, Līgatnes novadā - astoņi, Pārgaujas novadā - seši, un šo sarakstu vēl var turpināt.
Man par šo vienmēr ir bijušas tādas mazliet dalītas pārdomas - no vienas puses, jā, pamatskolas tuvāk dzīvesvietai. No otras puses, diez vai es savus bērnus gribētu sūtīt skolā (pamatskolā ne sākumskolā), kur viens skolotājs māca bez maz visu sākot ar sportu un beidzot ar matemātiku un fiziku, pie tam apvienotās klasēs, jo mazās slodzes (un skolēnu skaita dēļ) skolotāji algās šajās skolās saņem grašus un skolām nav iespējas piesaistīt ļoti labus un kvalitatīvus kadrus bieži vien.
Rezultātā retajā no mazajām pamatskoliņām, skolēnu zināšanas ir tik labā līmenī, lai startētu uz ģimnāzijām. Protams, var apgalvot, ka ne visiem ir jāmācās augstskolās un jāspiež vairāk uz profesionālo izglītību un daļēji man nāktos piekrist, tomēr es negribētu savu bērnu nākotnē padarīt nekonkurētspējīgu, ja izrādītos, ka bērnam ir talants jomā, kur tomēr nepieciešama augstākā izglitība.