Grāmata - garšīgāka par jebkuru gardumu!

Katrā ģimenē, kur domā par to, kā dot labāko bērniem, tiek veidotas kādas tradīcijas. Vai tas ir kopā pavadītais laiks kopīgās sporta aktivitātēs, vai kopīgi gatavotas maltītes, vai... mūsu ģimenē izteikti ir izveidojusies tradīcija kopā lasīt. Tā mēs regulāri ņemam kādu norunātu vai arī gadījušos labāko grāmatu uz to mirkli un lasām. Un tas kļūst par kopīgu ceļojumu kādā biogrāfijā vai domu lidojumā, pārdomās par foršiem principiem dzīvei.

Tā kādu vakaru meita sēdēja apķērusi grāmatu un ar mirdzošām acīm man teica: "Mans gardums!" Pavisam nopietni, arī es tāpat jūtos, paņemot rokās grāmatu. Sevišķi fizisko. Izgaršot un izsmaržot lapas. Satikties savā guļamistabā, vitrtuvē vai mašīnā ar diženiem prātiem un dzīves piemēriem. 

Tā pagājušā gada vasarā līdzi visur ņēmām Marijas Augustas Trapas grāmatu "Mūzikas skaņas" un lasījām tikai tad, kad tētis arī bija klāt. Tāds bija noteikums. Atceros, kā pie dabas lasījām vienu no pēdējām nodaļām, kur kuplās ģimenes tēvs bija saslimis un gulēja uz nāves gultas, nevarēju izlasīt un raudāju. Bērni jautāja: "Kāpēc mamma raud?" Tik ļoti uzrunāja galveno varoņu savstarpējās sirsnīgās un maigās attiecības. Bet, protams, ka daudz vairāk, lasot šo grāmatu, kopā smējāmies. 

Savukārt, tikko izlasījām grāmatu, ko ieteica kāda māmiņa, kam savi bērni jau izauguši. Nācās meklēt pat citā bibliotēkā - Patrīcijas sentdžonas "Sniegotie dārgumi". Tā ir grāmata par bērnu attiecībām Šveices kalnos. Varbūt mammas vēl atceras, ka kādreiz bija arī tāda filma. Par draudzību, zaudējumiem, piedošanu un ticību. Vairāk tā patiks ģimenēm ar kristīgām vērtībām. Mums ļoti patika! 

Pagājušajā gadā ar bērniem norunājām, ka sagatavošu viņiem tik daudz balviņas, cik grāmatas izlasīs. Viņi centās. Un nerāva tikai pa virsu plānās grāmatiņas, bet aizrāvās ar saturīgu lasīšanu (11 gadnieks un 7 gadniece). 

Dāvaniņas vēl esmu "parādā", jo domāju par labākajām apbalvojuma opcijām, bet viņi vēl nezina, ka ieguvēji ir jau TAGAD. Jo katrs, kas lasa, ir ieguvējs. Ilgtermiņā.

Kā pastāstīja bērnu bibliotēkas vadītāja, ka pārskatot arhīvus, secinājusi, ka kādreizējie bērni lasītāji, kas tagad jau kļuvuši pieauguši, neviens nav bezdarbniekos, bet mācās Latvijas vai ārzemju augstskolās un strādā attiecīgos darbos.

Mīļie vecāki, tas ir aizraujoši! Neapstāties lasīt, beidzoties skolai, bet turpināt augt un piedzīvot. Sevišķi jau tagad! Iedzīvināt vērtīgas idejas mūsu un mūsu bērnu prātos. 

Kā teicis pasaules bestselleru autors Robins Šarma: "Leaders are readers!" (tulk.-vadītāji ir lasītāji)

Patiesā cieņā, Elīna