Eksperte: Skolās vēlama vienota reakcija uz skolēnu uzvedības pārkāpumiem

Dr. Psych. Baiba Martinsone, programmas „Atbalsts pozitīvai uzvedībai” veidotāja un eksperte no Latvijas Universitāte

Skolās uzsvars tiek likts uz akadēmisko mācīšanos, lai realizētu izglītības standartu, savukārt skolēnu pozitīva uzvedība tiek uztverta kā pašsaprotama.

Mēs zinām, ka liela daļa pirmklasnieku vēlas sākt iet skolā, tomēr pēc dažiem gadiem tikpat izplatīta kļūst nepatika pret skolu. Viens no iemesliem varētu būt tieši tas, ka daļa bērnu nespēj tik veiksmīgi mācīties un uzvesties, kā skolā to sagaida. Pašreizēja izglītības sistēma ekspluatē bērnu verbālo un matemātisko domāšanu, mehānisko atmiņu un skolēna pašorganizēšanās spējas. Līdz ar to bērni, kuru stiprā puse ir cita, piemēram, radošās vai praktiskās spējas, jau sākotnēji nonāk sliktākā starta pozīcijā. Šie skolēni, kuriem ir grūtāk iekļauties „akadēmiski orientētā” vidē, var zaudēt motivāciju, nejusties piederīgi un pakāpeniski atsvešināties no skolas.

Sarunās ar pedagogiem, vienas no biežāk skartajām tēmām ir skolēnu mācību motivācija un disciplīnas jautājumi. Pētījums, kas veikts projektā „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei”, atklāja, ka skolotāju vērtējumā pusei skolēnu ir mācību, uzvedības un emocionālās grūtības. Ar mērķi mazināt minētos sociālās atstumtības riskus, šajā mācību gadā ir jau uzsākta atbalsta programmu ieviešana divdesmit piecās Latvijas skolās. Divas programmas sadaļas ir „Atbalsts pozitīvai uzvedībai” un „Sociāli emocionālā audzināšana”. Programma „Atbalsts pozitīvai uzvedībai” ir vērsta uz vēlamās uzvedības mācīšanu un izcelšanu skolās, vienlaikus stiprinot attiecības ar pieaugušajiem un veicinot skolēnu sociāli emocionālo attīstību. „Sociāli emocionālā audzināšana” pamatā balstās uz īpaši izstrādātām audzināšanas stundām, kurās skolēni visās vecuma grupās apgūst emociju pašregulāciju, problēmu risināšanu, pozitīvus saskarsmes modeļus un mērķu izvirzīšanas prasmes.

Līdzīgas programmas ārzemēs un to efektivitātes pētījumi ir pamatojuši, ka, skolā apvienojot akadēmisko un sociāli emocionālo izglītošanu, tiek stiprināta skolēnu piesaiste skolai, uzlabojas akadēmiskie sasniegumi (jo tika veicināta mācību motivācija) un samazinās uzvedības problēmas (jo tika attīstīts skolēnu emocionālais intelekts).

Programma „Atbalsts pozitīvai uzvedībai” ietver ne tikai skolēnu vēlamās uzvedības pastiprināšanu, bet arī vienotu un konsekventu reakciju uz uzvedības pārkāpumiem. Parasti bērni ir bijuši vairāk vienoti savos uzvedības pārkāpumos, nekā pieaugušie – prasību uzturēšanā un savā reakcijā uz bērnu nepiemērotu uzvedību.

Pieaugušo konsekvence prasību uzturēšanā palīdz bērnam apgūt, ka „tāds ir uzvedības noteikums, nevis skolotāja kaprīze, lai pašam būtu vieglāk strādāt”. Izpratne par uzvedības sekām ir nepieciešama pašiem bērniem, jo sekmē viņu morālo attīstību.

Mēs apzināmies, ka ārkārtīgi svarīga ir vecāku iesaistīšanās un atbalstoša sadarbošanās ar skolu. Tādēļ aicinām uz sadarbību skolēnu vecākus, lai stāstītu par skolās realizētajām programmām un to, kā vecāki var šos principus uzturēt mājās. Uzsveram, ka skolēnam ir svarīgi izjust vecāku atbalstu savām skolas gaitām un vecāku lojalitāti pret skolu. Ja vecāki publiski un pārmēru kritiski vēršas pret skolu, to „diskvalificējot” bērna acīs, tad diemžēl ilgtermiņā bērni un paši vecāki ir zaudētāji.

Tādēļ aicinām vecākus sadarboties ar skolu, sniedzot bērniem – 1) mīlestību (uzmanību, atbalstu un gādību); 2) robežas (skaidras prasības un pozitīvās uzvedības izcelšanu, ieskaitot konsekventu reakciju uz noteikumu pārkāpumiem) un 3) labu personīgo paraugu. 

Par projektu

Projekta „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” realizācija notiek Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitātē 1.2.2.4.1. „Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana”.

Latvijas Universitāte īsteno projektu sadarbībā ar sešām Latvijas augstskolām, 15 pašvaldībām, 25 izglītības iestādēm, piecām nevalstiskajām organizācijām un IZM Valsts izglītības un satura centru. Projekta sadarbības partneri ir augstākās izglītības iestādes: Liepājas Universitāte, Rēzeknes Augstskola, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Daugavpils Universitāte, Rīgas Pedagoģijas izglītības vadības akadēmija, Latvijas Kristīgā akadēmija; pašvaldības: Rīgas pilsētas pašvaldība, Iecavas novada pašvaldība, Jelgavas novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Smiltenes novada pašvaldība, Garkalnes novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība, Krāslavas novada pašvaldība, Preiļu novada pašvaldība, Rēzeknes pilsētas pašvaldība, Aglonas novada pašvaldība, Daugavpils pilsētas pašvaldība, Liepājas pilsētas pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība; nevalstiskās organizācijas: Biedrība Latvijas Vecāku apvienība „Vecāki izglītībai, sadarbībai, izaugsmei”, Latvijas Sociālo pedagogu asociācija, Latvijas Skolu psihologu asociācija, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “SUSTENTO” , Latvijas bērnu psihiatru asociācija;  IZM Valsts izglītības satura centrs.

Projekta īstenošanas laiks no 2011. gada 3. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Plašāka informācija par projekta aktualitātēm: www.atbalsts.lu.lv.