Drošība internetā nav kaut kas atsevišķs, tā ir daļa no kopējās drošības

31. Aug 2016, 10:10 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Skolotājas Elīnas Neilandes novērojumi: vecāki 1. un 2. klasē nopērk bērnam dārgu viedtālruni vai pat planšeti, un visi bakstās, kā māk. Skolā jāpārliecina bērnus, ka dators ir ne tikai spēlītēm, bet arī darbam. Pirmklasnieka “ekipējumā” ir ne tikai rakstāmrīki, grāmatas un mugursoma, bet arī jauns viedtālrunis. 90 procenti vecāku kā pirmo savam bērnam iegādājas tieši viedtālruni.

"Drošība internetā nav kaut kas atsevišķs, tā ir daļa no kopējās drošības," norāda psiholoģe Inga Dreimane raidījumā Ģimenes studija.

"Ja bērns nespēj pateikt “nē” saviem vecākiem un runāt pretī saviem vecākiem, visticamāk viņam nebūs reflekss arī internetā, jo viņam nav refleksa pateikt nē arī uz ielas un skolā," analizē Dreimane. "Ja bērns spēj pateikt "nē" un varbūt kašķēties ar vecākiem, viņš to spēj arī internetā, jo viņā ir iekšā reflekss – nē, stop, mana drošība tiek pārkāpta."

Viņas pieredze liecina, jo stiprāka cilvēkam ir personiskās drošības sajūta, jo mazāk viņš darbojas sociālajā vidē un spēlē internetā spēlītes. Jo cilvēka drošība ir trauslāka un atkarīgāka no apkārtējo cilvēku novērtējuma, tā ir pakļauta vairāk riskam. Viņam vajag novērtējumus bildēm un spēļu partneris.

Dreimane arī uzskata, ka 5 – 7 gadu veciem bērniem sociālo tīklu vajag, jo viņi tad var sekot līdzi citu cilvēku dzīvei. Tas, protams, raisa jautājumu, kāpēc viņam nav iespējas to darīt reālajā dzīvē. Varbūt ar viņu īstajā dzīvē nerunā tik daudz un viņam neizsaka tik daudz atzinības.

Dubulta uzmanība jāvelta paklausīgajiem bērniem, kas pavada laiku internetā.

Maija Katkovska mudina vecākiem ar bērniem veltīt laiku drošības uzstādījumu sakārtošanai datorā un telefonā, lai pēc tam nav pārpratumu.

Vai zināji, ka Latvijā 40 procenti bērnu un jauniešu internetu izmanto gandrīz katru dienu, turklāt lietotāji kļūst arvien jaunāki. Modernās tehnoloģijas ļauj vienmēr būt sasniedzamiem, sazināties ar draugiem un ģimeni jebkurā brīdī, tomēr bērna darbošanās mediju vidē, neizvirzot tai noteikumus un nenosakot robežas, var draudēt ar neveselīgu paradumu veidošanos. Kā saprast, ka interneta dzīlēs pavadītais laiks jau robežojas ar atkarību, un kāpēc kiberbiedēšana ir nopietnāks drauds, nekā varētu šķist, skaidrojam šīs reizes Ģimenes studijā. Un iepazīstamies arī ar Vaifiju - lasāmgrāmatas par internetu 5 – 7 gadus veciem bērniem galveno varoni.

Raidījumā viesi "Net-Safe Latvia" Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska, psiholoģe Inga Dreimane, Rīgas 34.vidusskolas skolotāja Elīna Neilande, "Kaspersky Lab" rīkotājdirektors Baltijā Andis Šteinmanis.

Radio RAIDĪJUMS Ģimenes Studija klausāms zemāk>>